Mikrouzņēmējs: “Ne tikai sviestu atņem, bet arī pusi maizes nogriež.” 16
Līdz ar iedzīvotāju ienākuma, uzņēmumu ienākuma, akcīzes u. c. nodokļu izmaiņām vakar valdība vētīja arī Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Mikrouzņēmumu likumā. Mikrouzņēmumu likums saglabāts, tomēr līdz ar nākamo gadu paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas. Kaut arī EM norāda, ka jauninājumu tapšanā iesaistījušās dažādas darba devēju un uzņēmēju biedrības un asociācijas, vienprātības par grozījumiem nav.
Lielākās domstarpības grozījumu izstrādes procesā bijušas par to, ka samazināto nodokļa apmēru attiecinās par strādāšanu vienā mikrouzņēmumā, atzina EM pārstāve Margrieta Ulmane. “Mēs neierobežojam to, cik mikrouzņēmumos cilvēks strādā. Var strādāt vairākos un samazināto nodokli maksāt par katru mazo uzņēmumu. Ja alga mikrouzņēmumā pārsniedz 10 800 eiro, par šo atlikumu jāmaksā vispārējais nodoklis. Neuzskatām, ka ir prātīgi ierobežot cilvēku iespējas pelnīt, vienlaikus valsts mērķis ir ierobežot negodīgu konkurenci uz nodokļu optimizācijas rēķina. Finanšu un Labklājības ministrija uzskata, ka šāds modelis ir grūti administrējams, un viņiem savā ziņā ir taisnība, jo līdz ar to darba ņēmējam būs jādeklarē savi ieņēmumi un pašam jāmaksā nodokļi. Taisnība ir abās pusēs, bet uzskatām, ka šis ir reālākais variants, kā ierobežot nodokļu optimizāciju,” sacīja EM pārstāve.
Sazvanīts Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, kur šobrīd notiek “Expo 2017” izstāde, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš sacīja, ka lielos vilcienos grozījumi ar LTRK ir saskaņoti, taču iebildumi ir par maksimālo apgrozījumu. Viņaprāt, labāks risinājums būtu iepriekš solītie 50 000 eiro. Savukārt Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes locekle Aija Lokenbaha norādīja, ka grozījumus neatbalsta. Asociācija uzsver, ka līdz ar tik krasu apgrozījuma samazinājumu jēgu zaudē visa mikrouzņēmumu ideja. “100 000 eiro ieviesa, lai uzņēmumiem dotu iespēju attīstīties. 40 000 eiro ir pārāk maza summa, un režīms zaudē savu sākotnējo jēgu un būtību, kāpēc to vispār izveidoja,” sacīja A. Lokenbaha. Arī 900 eiro algas slieksni viņa neatbalsta. Tādi grozījumi esot izstrādāti spēcīgā lielo uzņēmumu lobija dēļ. “Ir sezonāli darbi, kuros vienā mēnesī var nopelnīt vairāk par 900 eiro, bet vairākos mēnešos var būt tukšums. Pietiek jau ar apgrozījuma slieksni.”
Savukārt uzņēmuma SIA “birojs.biznesam”, kurā nodarbināti divi darbinieki, vadītājs Rendijs Matusevičs man atbildēja, ka, kaut arī viņa uzņēmums nepārsniedz 40 000 eiro apgrozījuma slieksni, tik krass apgrozījuma sliekšņa samazinājums ir pārāk liels. “Vairāk nekā par 50% mazāks apgrozījums ir par traku. 10–20% samazinājums būtu saprotams, bet šāda ideja ir pārāk drastiska. Ne tikai sviestu atņem, bet arī pusi maizes nogriež,” sacīja R. Matusevičs. Savukārt par maksimālās algas un darbinieku slieksni uzņēmējs izteicās neitrāli, uzsverot gan, ka līdz ar visām izmaiņām daudzi uzņēmumi noteikti zaudēs samazinātā nodokļu maksātāja statusu.
VISU RAKSTU “NODOKĻU REFORMA – SAEIMAS ROKĀS” MEKLĒ ŠODIENAS “LATVIJAS AVĪZĒ” VAI LASIET E-IZDEVUMĀ.
