“Mikronodokļa” režīmu plāno liegt grāmatvežiem, juristiem un konsultantiem 3
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja ierosinājumu Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likuma grozījumos iekļaut jomas, kurās liegts strādāt attiecīgajā nodokļu režīmā, aģentūra BNS uzzināja Saeimas komisijas sēdē.
Par šādu priekšlikumu balsoja deviņi klātesošie deputāti, no kuriem seši balsoja – par. Par to, kurām jomām un ar kādu pamatojumu liegt strādāt MUN režīmā, vēl plānots lemt, taču tās varētu būt augsti kvalificētas jomas, piemēram, jurisprudence, grāmatvedība un biznesa konsultācijas.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (“Vienotība”) komisijas sēdē norādīja, ka valstī vienam strādājošam cilvēkam ir jāuztur viens pensionārs, tāpēc vajadzētu novērst situāciju, ka cilvēks darba spējīgā vecumā ar augstāko izglītību strādā MUN režīmā un tādējādi vienam pensionāram mēnesī nopelna pensiju tikai 42 eiro apmērā, ja spēj nopelnīt vairāk. Pēc viņa teiktā, likumā iekļaujot jomas, kurās liegts strādāt MUN režīmā, varētu būt problēmas izkontrolēt, vai kāds no uzņēmumiem, kurš iekļauts “aizliegto” jomu sarakstā, par savu darbības sfēru neuzrāda jomu, kurā ir ļauts darboties MUN režīmā.
Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne norādīja, ka ikvienam pakalpojumam ir noteikta veida pamatdarbība un izmaksas, līdz ar to nevar izveidoties situācija, kad uzņēmums apgalvo, ka nodarbojas ar vienu jomu, piemēram, pankūku cepšanu, bet saimnieciskās darbības veikšanai iegādājas grāmatvedības programmu.
Vienlaikus viņa norādīja, ka MUN režīms tika veidots ļoti vienkārši, lai deklarācijas varētu iesniegt cilvēki bez augstākās izglītības, speciālām zināšanām, piemēram, jurisprudencē un grāmatvedībā. “Šajā gadījumā, ja mēs paskatāmies uz MUN nozarēm, mēs redzam, ka ceturtā daļa mums ir konsultāciju sniedzēji, juristi un grāmatveži. Mēs ļoti skaidri redzam, ka šī grupa nav MUN mērķa auditorija,” sacīja Kaļāne, piebilstot – svarīgi, lai tā grupa, kuriem ir speciālas zināšanas, neiedzīvotos uz samazinātu nodokļa likmi un nekropļotu tirgu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīmēja, ka, piemērojot kādā no saimnieciskās darbības jomām aizliegumu darboties MUN režīmā, jābūt skaidram pamatojam, kāpēc attiecīgajās jomās ieviest ierobežojumus. “Tikko mēs ķeramies klāt noteiktām nozarēm, protams, rodas jautājumi. Šobrīd izskanēja trīs grupas, juridiskie pakalpojumi, grāmatvedības pakalpojumi un biznesa konsultācijas. Man īstenībā ir jautājums, bet kāpēc nē? Ja grāmatvedis vai jurists ir palicis bez darba, kāpēc nē?”, jautāja Endziņš, piebilstot, ka valstī ir svarīgi veicināt uzņēmēju skaita palielināšanos, tāpēc, kādā no jomām aizliedzot strādāt MUN režīmā, būtu nepieciešams pamatojums, kādēļ šāds aizliegums ieviests.
Deputāts Igors Pimenovs (“Saskaņa”) piekrita, ka nevajadzētu kādā no sfērām aizliegt darboties MUN režīmā. “Ja mēs mēģinām palīdzēt pankūku cepējam, kurš ir zaudējis darbu un kļuvis bezdarbnieks, kāpēc mēs neatbalstām juristu, kurš ir zaudējis darbu un meklē iespēju atgriezties tirgū?” jautāja Pimenovs, piebilstot, ka neatbalsta priekšlikumu kādā no profesijām ierobežot iespējas strādāt MUN režīmā.
Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis norādīja, ka atbalsta priekšlikumu. “Kā jūs zināt, mums Latvijā ir milzīga juristu pārprodukcija, juridiskā izglītība ir lēta, tāpēc visas augstskolas cep juristus, cik vien var, tas ir diezgan dabiski, ka viena daļa, kas nav spējīgi iegūt kvalifikāciju, paliek bez darba. Un es tiešām nesaskatu, Pimenova kungs, ka tiem juristiem, kas sava kvalifikācijas trūkuma dēļ ir palikuši bez darba, ir jārada atviegloti nodokļa niša,” sacīja komisijas vadītājs.
Tāpat deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka mikrouzņēmumu darbinieki, kuri ir beiguši darba gaitas kādā citā uzņēmumā (SIA, AS), turpmākos 12 mēnešus nevar noslēgt līgumu, lai sniegtu pakalpojumus bijušajam darba devējam.
Grozījumus MUN likumā virzīšanai otrajā lasījumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti turpinās skatīt nākamajā sēdē.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Saeima 5.februārī pirmajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumos MUN likumā.
Rosinātie grozījumi paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trijos gados tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. No uzņēmuma darbības ceturtā gada likmi plānots noteikt 12% apmērā no apgrozījuma.
EM norāda, ka grozījumi likumā izstrādāti, lai saglabātu uzņēmējdarbības uzsācējiem un mikrouzņēmumiem draudzīgu nodokļu politiku, vienlaikus mazinot ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās risku un atceltu Saeimas 2013.gada 6.novembrī pieņemtos grozījumus MUN likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%.
Uzņēmumi asi kritizējuši Saeimas lēmumu no šā gada palielināt mikrouzņēmuma nodokli līdz 11%, tādēļ EM rosinājusi izmaiņas, kas paredz mikrouzņēmuma nodokļa likmi piemērot privātpersonām 9% apmērā trīs gadus.
Mikrouzņēmuma nodoklis 9% apmērā no apgrozījuma tika ieviests 2010.gada septembrī.
Pagājušā gada novembrī par spīti iebildumiem no uzņēmēju organizācijām Saeima grozīja Mikrouzņēmuma nodokļa likumu, paredzot attiecīgā nodokļa likmes celšanu no 9% līdz 11% 2015.gadā, līdz 13% 2016.gadā un līdz 15% 2017.gadā.
