Pirmā palīdzība 0
Ja nu tiešām notikusi kāda nelaime un pie tā vainojama pirotehnika, Jānis Bendiks iesaka rīkoties sekojoši:
1) Nekrist panikā, bet saglabāt vēsu prātu. Jebkuru traumu gadījumā svarīgi atrast cilvēku, kuram ir saglabājusies sakarīga domāšana, jo jebkādas darbības, kas veiktas steigā, panikā, nesakarīgi, var tikai pasliktināt cilvēka stāvokli.
2) Nekavējoties jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai pa tālruni 113 un jāpiesaka izsaukums. Ja cietušais atrodas kādās lauku mājās vai vispār brīvā dabā, svarīgi pēc iespējas precīzāk pateikt adresi, kur tiek gaidīta mediķu palīdzība.
3) Svarīgi cietušo nogādāt drošā vietā, lai viņu neapdraud pārējās petardes. Ne tikai cietušais, bet arī palīdzības sniedzēji nedrīkst sagādāt sev papildus problēmas.
4) Ja ir asiņošana, jāmēģina to apturēt. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu, kā agrāk tika ieteikts darīt. Pats efektīvākais ir spiedošs pārsējs uz brūces. Ja kaut kur blakus ir kāda mašīna, tajā noteikti ir aptieciņa, kurā varēs atrast tīru pārsēju. Ja tādas iespējas nav, noderēs jebkurš tīrs auduma gabaliņš, teiksim, kabatlakatiņš. Pārsējs jāieliek brūcē un cieši jāpiespiež – tā var apstādināt asiņošanu.
5) Ja ir norauta kāda ķermeņa daļa, to noteikti vajadzētu sameklēt, lai nepaliek sniegā vai uz zemes. Jāatceras, ka ir būtiski to nelikt ne ūdenī, ne spirtā, ne ledū, ne sniegā, bet jāietin tīrā marlītē vai kabatlakatiņā, pēc tam ievietot polietilēna maisiņā. Tad maisiņu ar norauto ķermeņa daļu var ielikt ūdenī ar ledus gabaliņiem. Bet, galvenais, nekādā gadījumā nelikt to pa tiešo uz ledus, tāpat neliet tai virsū ne briljanta zaļo, ne spirtu. Atbraukusī ātrā palīdzība atrauto ķermeņa daļu kopā ar pacientu prasmīgi spēs nogādāt Mikroķirurģijas centrā.