Mikroģenerāciju atbalsta ar elektrības barteru 4
Viens no veidiem, kā Latvijā samazināt ievesto elektroenerģiju, ir pašiem to ražot. Mūsdienās to viegli izdarīt, izmantojot mikroģenerācijas iekārtas. Tas Latvijā nav nekas principāli jauns. Vēja rotori rotāja pirms kara ne vie-nu vien zemnieku saimniecību un nodrošināja elektrību bieži vien ūdens sūkņiem. Videi draudzīgās, pēc jaunām tehnoloģijām izgatavotās saules baterijas un vēja ģeneratori palīdz ietaupīt dabas resursus un lieki nepiesārņot atmosfēru ar CO.
Mikroģenerācijas priekšrocības
“Īpaši vērtīgi ir ražot elektroenerģiju pēc iespējas tuvāk patēriņa vietai, tā novēršot elektroenerģijas zudumus, kas neizbēgami rodas to pārvades procesā,” akcentē SIA “Kalni&Vējš” valdes priekšsēdētājs Valdis Lācis, viens no mikroģenerācijas neto norēķinu sistēmas izstrādes iniciatoriem.
Pie mikroģenerācijas iekārtu mīnusiem pie- skaita dabas stihiju kaprīzumu, tāpat ne vienmēr iespējams saņemt elek troenerģiju tieši tajā brīdī, kad tā nepieciešama. Ne- izmantoto elektroenerģiju teorētiski var uzkrāt akumulatoros. Tomēr tiem ir divas vājās vietas: mazā elektroenerģijas ietilpība un augstā cena.
Tā kā daļu no saražotās enerģijas nebija iespējams izmantot, mikroģenerācijas iekārtu iegāde bija vairāk zaļu nekā komerciālu iemeslu motivēta. “Saražotās enerģijas pārpalikumi mājsaimniecībām nav lieli, bieži gada laikā tie nesasniedz apjomu Ls 100 vērtībā. Kārtot to pašu dokumentāciju, ko lielajiem alternatīvās enerģijas ražotājiem, bija neizdevīgi,” atceras Valdis Lācis.
Enerģijas banka
Lai arī Latvijā elektroenerģijas ražošanu koncentrētu tuvāk patēriņa vietai, 2007. gadā elek- trotīklu operators AS “Sadales tīkli” izveidoja darba grupu, ko koordinēja Izpētes un standarta departamenta vadītājs Mārtiņš Budahs. Tika noteiktas tehniskās prasības visām iekārtām, kas darbojas mikroenerģijas saslēguma ievadē tīklos, kā arī inverteru atbilstības kontroles kārtība. Tehnoloģiskās ierīces elektrības ievadei tīklos iegādājās paši mikroģenerācijas iekārtu īpašnieki. Balstoties uz šiem noteikumiem, pirmie zaļi domājošie klienti aprīkoja savas mikroģenerācijas iekārtas ar nepieciešamajām tehnoloģijām un elektroenerģijas pārpalikumus bez maksas jau novadīja tīklā. Šobrīd Latvijā savus saražotās elek- troenerģijas pārpalikumus tīklā novada jau ap 50 mājsaimniecību.
Iespēja lieko saražoto enerģiju atgriezt tīklos ļāva spert nākamo soli – atdot enerģiju tās ražotājiem. AS “Sadales tīkli” resursi tika izmantoti kā elektroenerģijas akumulatori, no kurām tajos ieplūdināto enerģiju saimnieks varēja saņemt atpakaļ sev izdevīgā laikā. Piemēram, saules baterijas elektrību ražo dienā, mājsaimniecība elektrību vairāk izmanto naktī. Dienā saražoto novada centrālajos tīklos, naktī no tiem paņem. Tas pats attiecas uz vēja ģeneratoriem, kuriem raksturīgs sezonāls ražīgums. Tā kā procesā netiek gūta peļņa, bet enerģija tikai tiek uzglabāta kā nauda bankas kontā, atkrīt jautājums par komerciju.
Neto norēķini
Mājsaimniecības elektroenerģijas pārpalikumus varēs nodot elek- troenerģijas tīklā un tādā pašā daudzumā saņemt atpakaļ, samaksājot tikai par tīkla pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponenti. Tāda ir neto norēķinu sistēma.
“Ja mājsaimniecības saražotais enerģijas apjoms no AER kādā periodā pārsniegs pašu patēriņu, to varēs nodot tīklā un vēlāk, kad saražotais enerģijas apjoms būs mazāks par nepieciešamo, saņemt atpakaļ,” precizē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Jaunais regulējums esošo situāciju būtiski mainīs un atvieglos zaļās enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās. Izstrādātā neto norēķinu sis- tēma tiks piemērota mājsaimniecību lietotājiem, kuri ir uzstādījuši mazas jaudas (ne lielākas par 11kW) AER izmantojošas ģenerējošās iekārtas, ja elektroenerģija tiek ražota un izlietota viena sistēmas pieslēguma ietvaros.
Grozījumu mērķis ir mājsaimniecībām atvieglot šo procesu, iedibinot vienkāršu un ērti izmantojamu savstarpējās ie- tskaites principu. Neto uzskaites princips nerada lietotājam tiešus ieņēmumus par tīklā nodoto elektroenerģiju, bet ļauj maksāt mazāk par gadā no elektrotīkla saņemto. Proti, patērētās, no tīkla saņemtās enerģijas apjoms, par kuru jāveic maksājums, tiks samazināts par saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu.
Uzziņa
Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā tika apstiprināti Saeimā 2013. gada 10. oktobrī un stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.
