Mikroflora 0
Mazā romiešu puķu dieviete – tā varētu latviskot grieķu cilmes vārdu mikroflora. Šo noteiktai videi raksturīgo sīkbūtņu kopumu veido mikroorganismi, kas pastāvīgi mitinās ar apkārtējo vidi saistītajos organisma dobumos un uz ādas.
◆ Kad nākam pasaulē, mūsu organisms ir sterils tikai pirmajās stundās pēc piedzimšanas. Sava unikālā, individuāli specifiskā mikroflora tajā pilnībā izveidojas un nostabilizējas pirmo divu dzīves gadu laikā.
◆ Visu organisma mikrofloru iedala pastāvīgajā, kas vienmēr sastopama kādā noteiktā vietā, un tranzistorajā, kas ceļo pa mūsu ķermeni, piemēram, uzņemot uzturu, bet nespēj tajā dzīvot.
◆ Baktērijas mitinās gan mutē un deguna dobumā, gan zarnu traktā un makstī, gan uz ādas un acu konjunktīvas. To kopsvars cilvēka organismā pārsniedz divus kilogramus.
◆ Vietās, kur organismā dzīvo mikroorganismi, atrodas nevis viena baktēriju kolonija, bet gan noteikta, bieži vien individuāla to kombinācija. Šajā ļoti daudzveidīgajā florā mīt ap 500 dažādu sugu sīkbūtņu, bet vesela cilvēka mikroflorā parasti dominē 10–20 baktēriju veidi.
◆ Mikroflorai ir nozīmīga loma arī vitamīnu sintēzē un fermentu izmantošanā organismā.
◆ Dažādos ģeogrāfiskos reģionos dzīvojošo cilvēku mikrofloras sastāvs ir atšķirīgs. Tas var mainīties diētas, sava saimnieka veselības stāvokļa un vecuma, kā arī apkārtējās vides ietekmē.
◆ Visvairāk baktēriju ir zarnu trakta mikroflorā, kur mīt gan zarnu nūjiņas, gan pienskābes un bifido baktērijas un vēl daudz citu mazāk zināmu, bet ne mazāk nepieciešamu sīkbūtņu. Kuņģī un tievajā zarnā to ir samērā nedaudz, bet resnajā zarnā – bagātīgi. Resnās zarnas mikrofloras uzturēšanā nozīmīga loma ir apendiksam, ko vairs neuzskata par lieku organisma greznību, no kuras prātīgāk atbrīvoties.
◆ Gremošanas traktā lielākoties mīt baktērijas, kas nodrošina pilnvērtīgu gremošanu un uzturvielu uzsūkšanos, kā arī veicina organisma spēju pretoties tādiem mikroorganismiem, kas var izraisīt saslimšanu.
Bifidobaktērijas veido 90–98% no zarnu trakta mikroorganismiem un vienīgās nekādos apstākļos neizraisa slimības, toties kavē patogēno mikrobu savairošanos organismā.
Savukārt laktobaktērijas ir visspēcīgākie organisma aizstāvji. Mijiedarbojoties ar citiem mikroorganismiem, tās rada antibiotiskas vielas un nomāc pūšanu un akūtu zarnu infekciju izraisošās sīkbūtnes. Taču, ja laktobaktērijas savairojas pārlieku daudz, tās var provocēt, piemēram, piena sēnītes infekciju.
◆ Gremošanas traktā vēl atrodami stafilokoki, zarnu nūjiņas un dažādas sēnītes, kas ir nosacīti patogēni – noteiktos apstākļos, kad tiek izjaukts balanss sīkbūtņu un saimniekorganisma starpā, spēj ierosināt saslimšanu.
◆ 70% organisma sargu – imūnšūnu – ir tieši zarnu traktā, tāpēc tik svarīgi uzturēt dabisko līdzsvaru tā mikroflorā. Normālā mikroflora stimulē imūnsistēmas darbību, to nemitīgi kairinot.
◆ Zarnu trakts dabiski regulē baktēriju daudzumu, to pārmērīgi apjomīgu savairošanos ierobežojot ar zarnu epitēlijšūnu ražotām ļoti spēcīgām antibiotiskām vielām. Turklāt dara to gudri – slimības izraisošās sīkbūtnes iznīdējot bez žēlastības, bet normālās mikrofloras baktērijas – apdomīgi.
◆ Zarnu mikrofloras traucējumiem ieilgstot, tiek vājināta imunitāte, ir apgrūtināta tauku vielmaiņa, K un B grupas vitamīnu sintēze resnajā zarnā, var rasties hronisks nogurums, sarosīties sēnīšu infekcijas.
◆ Balansu zarnu mikroflorā palīdz atjaunot piemērota diēta, kā arī labo baktēriju papildu uzņemšana preparāta veidā.
◆ Iekaisuma vai kādas citas ginekoloģiskas kaites dēļ no nevēlamu sīkbūtņu patoloģiskas savairošanās sargājošās pienskābes baktērijas izzūd un to vietā makstī sarodas citas. Nelabvēlīgi maksts pH līmeni ietekmē arī nepiemērota ikdienas intīmhigiēna, lietojot agresīvus, antibakteriālus ķermeņa kopšanas līdzekļus.
◆ Baktēriju balansu florā apdraud gan nevēlami ēšanas ieradumi, alkohola lietošana un smēķēšana, gan stress, gan vīrusi, gan medikamenti, jo īpaši antibiotikas.
Ja ārstēšanā jālieto antibiotikas, mikrofloras sastāvs var dramatiski izmainīties, jo cieš gan sliktās, gan labās baktērijas.
◆ Ja līdzsvars tiek izjaukts un sliktie mikroorganismi savairojas, organisma harmoniskā darbība cieš – rodas disbakterioze, ko izjūtam kā gāzu krāšanos un vēdera pūšanos, caureju vai aizcietējumu.
◆ Gremošanas traktā līdzsvars dabiski normalizējas pāris nedēļu laikā, uzņemot uzturu, bet maksts mikroflora atjaunojas daudz lēnāk. Tā sastāv gandrīz tikai no pienskābes baktērijām, kas uztur normāli skābu reakciju jeb pH līmeni šajā vidē, kavējot citu mikroorganismu vairošanos.
◆ Viena no netīrākajām mūsu organisma daļām ir mute, kurā mīt sava flora. Tā ir neviendabīga: uz vaigu gļotādas, mēles un siekalās tā ir līdzīga, bet visdaudzveidīgākā – zobu aplikumā, kur noteikts ap 200 dažādu veidu mikroorganismu. Zināms, ka vienā miligramā aplikuma dzīvo aptuveni 10 miljoni baktēriju.
◆ Baktēriju savairošanos mutē veicina nedzīvi, bojāti, kustīgi zobi, kā arī traucēta siekalu atdalīšanās, ko bieži vien novēro smēķētājiem.
◆ Tāpat uz ādas mīt vairāku simtu paveidu mikroorganismi, no kuriem kāds desmits ir dominējošs visiem cilvēkiem. Tie veido dabisku aizsargbarjeru un sargā mūs no infekcijas ierosinātāju iekļūšanas organismā caur ādas bojājumiem. Ja āda sasprēgājusi, ieskrambāta, pastiprināti svīst vai lobās, baktērijas var tajā provocēt iekaisuma un sastrutojuma veidošanos.
◆ Izpētīts, ka mikroflora vai precīzāk – noteikti tai piederoši mikroorganismi – ir līdzdalīgi iekaisumslimību izcelsmē. Tā ASV zinātnieki Ņujorkas universitātē konstatējuši, ka psoriāzes slimnieku ādas mikroflora atšķiras no tās, kāda ir veseliem, ar šo kaiti neslimojošiem cilvēkiem. Savukārt Kolorādo universitātes pētnieki secinājuši, ka zarnu trakta baktērijām ir saistība ar Krona slimības attīstību.
Tāpat iespējams, ka gremošanas traktu apdzīvojošajiem mikroorganismiem ir kāda loma arī aptaukošanās procesā.
