Mikročipu ražotnes izveide – Latvijas iespēja iekarot stabilu vietu pasaules ekonomikā 51
Oskars Ozoliņš, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors
Latvija ir maza valsts, kurā nav attīstīta rūpnieciskā industrija. Neesam aplaimoti ar tādām zemes bagātībām kā nafta vai citiem dabas resursiem. Bet mums ir kāds cits – nenovērtējams – resurss, proti, mūsu cilvēku spējas un zināšanas. Zināšanu ietilpīga ekonomika – lūk, tā ir Latvijas nākotne un lielā iespēja.
Interneta tehnoloģijas, programmēšana Latvijā jau ir augstā līmenī, par ko noteikti dzirdēts gana daudz. Taču ir kāda mazāk dzirdēta joma, ar kuras palīdzību varam iekarot stabilu vietu pasaules ekonomikā.
Forumā 5G TECHRITORY, kas ir globāla platforma zināšanu nodošanai, efektīvai sadarbībai un tehnoloģiskai izaugsmei nacionālā un Eiropas līmenī, pērn tika parakstīti trīs saprašanās memorandi, kas paver iespēju mūsu uzņēmumiem un augstskolām pilnvērtīgi iesaistīties jaunu tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, paredzot metapilsētas (MetaCity) izveidi, ūdeņraža tehnoloģiju attīstības konsorcija izveidi un elektronikas ražošanai nepieciešamo mikročipu potenciālu. Par pēdējo es vēlos pastāstīt vairāk. Kāpēc tas ir svarīgi?
Šādas iniciatīvas pavērtās iespējas ir nenovērtējams pienesums Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, jo tām ir milzu potenciāls kļūt par katalizatoru tehnoloģiju inovāciju attīstībai Latvijā. Viens no Latvijas ekonomikas transformācijas stūrakmeņiem ir augstas pievienotās vērtības industrijas attīstība. Latvijai mērķtiecīgi jāstrādā, lai iekļautos inovāciju vērtību ķēdē. Augstas pievienotās vērtības industrijā galvenā konkurences priekšrocība ir zinātniskais kapitāls. Šobrīd Latvijai ir lieliskas pozīcijas, lai piedāvātu savu potenciālu mikročipu attīstībai, kura segments turpina augt un tuvāko 10 gadu laikā sasniegs savu izaugsmes augstāko virsotni. RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes zinātnieki 2023. gadā ir sasnieguši divus pasaules rekordus Datu Centru starpsavienojumu tehnoloģijās, izmantojot silīcija fotonikas čipus. Tas būtiski palielina pasaules partneru sadarbības interesi, kas šobrīd jāattīsta kā mikročipu industrijas attīstības pirmais posms Latvijā. Tā ir pirmā iespēja piesaistīt investīcijas zinātnes ietilpīgas darbības veikšanai, papildus piesaistot MVU, jaunuzņēmumus, zinātniskās institūcijas un investorus. Pēc esošajām aplēsēm, nodrošinot vienu darba vietu mikročipu jomā, tā veido astoņu augsti novērtētu speciālistu darba vietas saistītajās sfērās.
Mikročipi. Visi aptuveni zinām, kas tie ir, taču padziļināta izpratne par tiem ir vien dažiem. Kā nesenā intervijā Latvijas Radio trāpīgi definēja kolēģis, RTU Inovāciju ekosistēmu attīstības nodaļas speciālists Gundars Kokins, tad mikročipi būtībā ir smadzenes, kas ļauj šīm ierīcēm darboties. Tie pārraida informāciju, glabā, apstrādā un pārrēķina to. Mikročipu vērtību ķēde – jeb kā tos vispār saražo – ir ļoti globāla un savstarpēji saistīta. Savukārt mikročipu ražošana –unikāla iespēja pacelt Latvijas ekonomikas konkurētspēju, nodrošinot daudz jaunu darba vietu, kā arī atverot ceļu jaunām eksporta iespējām. Taču, lai to izdarītu, jāiegulda daudz darba un līdzekļu – gan intelektuālo, gan materiālo. Mikročipu industrijas un ražošanas attīstība Latvijā ir apjomīgs vairāku gadu process. Lai nonāktu līdz gala rezultātam – mikročipu ražošanai Latvijā – ir mērķtiecīgi un secīgi jāīsteno vairākas projekta fāzes. Scenārijs tam varētu būt sekojošs.
Izveidojot jaunu telpu esošajās RTU ēkās un investējot iekārtu un aprīkojuma iegādei, tiktu izveidota mikročipu testēšanas laboratorija, kas dotu iespēju darboties un attīstīt savas spējas doktorantūras studentiem, kā arī palīdzētu gūt pieredzi tehniskajiem darbiniekiem. Šī posma īstenošana ļautu sākt gūt arī ieņēmumus, sniedzot testēšanas ārpakalpojumu čipu ražotājiem. Tam sekotu čipu dizainēšana, kas ir vismazāk investīciju prasošā fāze, taču nodrošinātu vislielāko cilvēkresursu attīstību un radītu kritisko masu nākamo fāžu īstenošanai. Orientējoši 50 RTU studentiem katru gadu tiktu radīta iespēja mācīties, izstrādāt čipu dizainu, iegūt zināšanas, veidot start-up kompānijas, kā arī padziļināti iepazīt pasaules industrijas prasības.
Kā nākamais posms būtu iepakošanas procesi testēšanas laboratorijā. Papildinot testēšanas laboratoriju ar pakošanas iekārtām, tiktu radīta iespēja produktu ražošanai – iegādājoties čipus no citām valstīm, tos testējot, iepakojot un radot gatavu industrijā izmantojamu produktu. Katra čipa iepakošanai nepieciešams augsts intelektuālais ieguldījums. Nodarbināto skaits pieaugtu līdz 20-30 cilvēkiem (neskaitot apkalpojošo personālu), no kuriem 50% būtu ar doktora grādu, kā arī radot iespēju praktizēties studentiem. Šo posmu veiksmīga īstenošana ir vitāli svarīga cilvēkresursu sagatavošanai un nākamo fāžu – prototipēšanas centra un rūpnīcas izveidei.
Prototipu izgatavošanas centrs ļautu turpināt padziļināt apmācību programmas praktiskā vidē, kā arī nodrošinātu IKP pieaugumu zināšanu ietilpīgā ražošanā (plānotais apgrozījums 30-50 milj. euro gadā). Centrā tiktu veikts gan zinātniskais darbs Latvijas jaunuzņēmumu attīstībā, gan izpildīti pasūtījumi no partneriem ārvalstīs. Kā noslēdzošais posms būtu mikročipu rūpnīcas izveide, lai radītu jaunu eksportspējīgu augstas pievienotās vērtības industriju Latvijā.
Būtiski, ka mēs nerunājam par kādu tālu nākotni. Tam visam ir jānotiek tagad, lai tuvāko 5 -10 gadu laikā esam jau iekarojuši savu vietu mikročipu ražošanas ķēdē. Esmu pārliecināts, ka tas ir mums pa spēkam. Mums ir par naftu uz zelta atradnēm daudz vērtīgāks resurss – mūsu spožie prāti. Latviešiem piemīt ekonomisks temperaments, kas atbilst mūsdienu pasaules straujajam tempam. Mēs ātri pielāgojamies, ātri mācāmies un piemērojam elastīgu domāšanu, ļaujot apvienot tehniskās zināšanas un kompetences ar kreatīviem biznesa risinājumiem, kas piemēroti klienta vajadzībām.
Par apliecinājumu tam der manis iepriekš minētais – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes zinātnieki – šogad sasniedza divus pasaules rekordus Datu Centru starpsavienojumu tehnoloģijās, izmantojot silīcija fotonikas čipus.
Silīcija fotonika ir strauji augošs tehnoloģiju virziens, kas piedzīvo eksponenciālu pieaugumu, jo ir nepieciešams lielāks datu pārraides ātrums un joslas platums dažādām liela datu apjoma lietojumprogrammām un servisiem. Pasaules silīcija fotonikas tirgus nepārtraukti aug un tas piedāvā ievērojamu potenciālu gan ekonomikai, gan izglītībai.
Latvija ir īpaši labvēlīga silīcija fotonikas attīstībai, jo tā piedāvā augošu tirgu un piekļuvi pasaules tirgum. RTU komandā strādā starptautiski atzīti profesori un zinātnieki, kā arī universitātei ir pieredze fotonikas jomā, turklāt ir pierādījumi par pieprasījumu pēc RTU testēšanas pakalpojumiem, kas norāda uz potenciālu un pieprasījumu šajā nozarē.
Manuprāt, šis ir reāls solis uz tehnoloģisku progresu, kas var pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku, darba tirgu un izglītības sistēmu. Turklāt, kā zināms, stabila vieta pasaules ekonomiskajā kartē nodrošina arī zināmu drošības garantu starpvalstu attiecībās, kas šī brīža situācijā tik mazai valstij kā Latvija ir vitāli svarīgi!
Uzskatu, ka ieguldījums šajā nozarē ne tikai radītu darba vietas, bet arī veicinātu zinātnisku un tehnoloģisku inovāciju attīstības lēcienu. Tas varētu palīdzēt Latvijai saglabāt konkurētspēju globālajā tirgū un veidot ilgtspējīgu ekonomiku nākotnē, tādējādi Latvijai kļūstot par ievērojamu spēlētāju silīcija fotonikas nozarē un gūstot ilgtermiņa labumu no šīs inovatīvās tehnoloģijas attīstības.
Ja nerīkosimies tagad, Latvijas vietā būs kāda cita valsts ar visām šīs progresīvās nozares sniegtajām iespējām. Vai esam gatavi šo iespēju palaist garām?
