Mikročipu izaicinājums 11
Autors: Haralds Teiermanis
Jau gadu informācijas tehnoloģiju industrijas izaicinājums numur viens ir silīcija un mikročipu pieejamība. Piebremzējusi ne tikai telekomunikāciju un patēriņa elektronikas ražošana, bet sekas izejmateriālu un komponenšu deficītā jūtamas arī modernajā auto industrijā— tā, piemēram, Latvijā uz jaunu auto nākas gaidīt līdz pat deviņu mēnešu garā rindā.
Te gan jāatsauc atmiņā 2008. gada tautsaimniecības krīze un vēlākā industriju lēnā atkopšanās, kad līdzīgi kā šobrīd ražošanas jaudas nespēja nodrošināt pieprasījumu pēc komponentēm, bet vēlāk notikušā Fukušimas katastrofa lika pārstrukturēt vienu no lielākajām mikročipu ražotnēm.
Paradoksāli, bet līdz šim augstas kvalitātes mikročipu ražotnes joprojām ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas un pandēmijas laika piegāžu aizkavēšanās vēl papildina milzīgo pieprasījuma burbuli, ar kuru pasaule nespēj tikt galā.
Deloite – audita, nodokļu, juridisko, finanšu konsultāciju un uzņēmuma riska konsultāciju pakalpojumu uzņēmums, savā ziņojumā pēc šā brīža situācijas paredz vēl divus relatīvi smagus gadus un zināmu atslodzi mikročipu pieejamībā tikai 2024. gada nogalē.
Šo veselīgi pesimistisko prognozi gan var nākties labot, jo Huawei šobrīd veicis vērienīgas investīcijas, lai risinātu globālo silīcija čipu pieejamības problēmu. Vēl šī gada sākumā ap 70% no visu šo augstvērtīgo komponenšu tiek radītas divās Āzijas valstīs – Dienvidkorejā, Samsung un Taivānā TSMC kompāniju specializētajās ražotnēs, bet Ķīna varētu pārņemt iniciatīvu. Pēdējo divu gadu laikā līdztekus inovāciju jaudai un patentu izstrādei Huawei vairakkārt palielinājis investīcijas tieši mikročipu ražotnēs un ar šo procesu saistītos uzņēmumos.
Biržas analītiķi secina, ka salīdzinot ar 2019.gadu, Huawei investīcijas palielinājušās par 70% 2021.gadā, ieguldot vairāk nekā 45 nozares uzņēmumos. Huawei investīcijas galvenokārt fokusētas uz t.s. iepakošanas jeb formēšanas procesu — pēdējo soli pirms mikročipu galaproduktu gatavošanas.
Vienkāršā valodā — Huawei vēlas uzlabot izšķirošo mikročipu izstrādes fāzi, kur ciklā no silīcija apstrādes, aktīvo negatīvo un pozitīvo daļiņu (bora un fosfora) plātņu iekausēšanas un citiem, galvenais fokuss ir tieši uz fināla komplektēšanu. Salīdzinājumam varam teikt, ka šeit līdzīgi kā rotu kalšanas procesā —zelta un dārgakmeņu apstrādi un tīrīšanu uzlabot nav nepieciešams, bet dārgakmeņa ievietošanu kaklarotā gan. Augstākās veiktspējas mikročipu izstrādē svarīga tieši šī – beigu fāze.
Kādēļ šīs investīcijas tik svarīgas? Vispirms jau globālā pandēmija likusi par 50% pakāpties pārdošanas rādītājiem visdažādāko datoru segmentā. Zoom, Teams, Meet un pasaules lietu kārtības maiņfokuss uz darba veikšanu no mājām atstājis ievērojamas sekas —līdzās virknei industriju, kur notiek plānveida darba aparatūras jaunināšana, papildus datorus pieprasīja arī izglītības joma un pēkšņi darbu no mājām sāka veikt pat industrijās, kur tas iepriekš šķita neiedomājami, taču visi pieprasīja sev produktivitātes ierīces.
Jau sākumā minētā auto industrija kļūst arvien prasīgākā un viedpalīgu īpatsvars tikai palielinās. Tā 2010.gadā (pie tā brīža cenām), vidējais transporta līdzeklis, kurš nonāca pie patērētāja ASV sevī turēja mikročipus apmēram 300 dolāru vērtībā. 2020. gadā šis skaitlis bāzes komplektāciju auto ir jau 500 un vairāk dolāru.
Te jāprecizē – mēs runājam par mikročipu kā izejmateriālu un komponenšu cenu, nodrošinot daudzās auto papildfunkcijas, palīdzot “lasīt” ceļazīmes, ceļa apstākļus un regulējot auto uzvedību, pielāgojot to braukšanas situācijai un apstākļiem. Industrijas ambiciozie mērķi elektroauto virzienā tikai palielina fokusu uz mikročipu vērtības pieaugumu auto komplektējošo daļu summā.
Ievērojams pieprasījuma pieaugums vērojams arī medicīnas tehnoloģiju jomā. Savukārt ceturtais lielais “patērētājs” ir mākslīgā intelekta darbības jomas, kur sekojot digitālās transformācijas virzienam, top arvien vairāk produktu, kas uzlabo ikdienas dzīves kvalitāti un pamatu pamatā sistēmu ieviešanā ir mikročipi, kas ļauj darbināt dažādās viedās sistēmas.
Lai mēs izprastu problēmas mērogu un novērtētu industriju, par ko runājam — 2020.gadā kopējais Ķīnas uzņēmumu piesaistīto investīciju apjoms tieši mikročipu industrijā bija 26.5 miljardi dolāru, kā liecina starptautiskā reitingu aģentūra Standard &Poor’s. Mēs runājam par Latvijas valsts triju gadu budžetu, kuru ekvivalentu Ķīnas uzņēmumi veltījuši modernās pasaules izaicinājuma pārvarēšanai un vērtīgo komponenšu ražošanas paātrināšanai.
Huawei ne reizi vien rādījis paraugu kā inovāciju uzņēmums, kas spēj piedāvāt izcilus produktus kā vietējā, tā starptautiskā tirgū. Ja pasaulē rodas deficīts, Huawei pieņēmis izaicinājumu un gatavs attīstīt arī ražotnes, kurās nodrošinās, lai kompānijas inženieru radītās ieceres iemiesotos reālos un pieejamos rīkos, ierīcēs un viedpakalpojumos.
