Padoms zemniekam. Mikrobioma loma teļa gremošanas traktā 0
Egils Juitinovičs, Vidzemes veterinārā servisa veterinārārsts
Ganāmpulka veselības vizītēs, risinot ar teļu saslimstību saistītus jautājumus, bieži nākas uzklausīt stāstus par situācijām, kad vesels teļš dažu stundu laikā kļūst smagi slims, nespēj nostāvēt un nobeidzas. Nepacietīgākie vēlas zināt tikai to, kādas zāles jālieto, bet daļa saimnieku vai ganāmpulka vadītāju vēlas arī saprast, kāpēc šādas situācijas rodas un kā no tām izvairīties. Šādos gadījumos runājam par mikrobiomu jeb mikroorganismu kopumu teļa gremošanas traktā un to, kādu ietekmi tas atstāj uz dzīvnieku.
Tieši no tā, kāda mikroflora izveidosies teļa gremošanas traktā, lielākoties būs atkarīga teļa veselība, un ilgtermiņā tas ietekmēs arī pieaugušu dzīvnieku. Šo mikroorganismu disbalanss gremošanas traktā, īpaši, ja tur pievienojas un savairojas patogēnās jeb kaitīgās baktērijas, izraisa organisma saslimšanu un, iespējams, nobeigšanos dažu stundu laikā.
Kas ietekmē mikrobioma izveidi?
Teļa zarnas un gremošanas trakts izveidojas par lielāko un iedarbīgāko imūnsistēmas sastāvdaļu, tāpēc par to, kādi mikroorganismi atradīsies jaundzimušā gremošanas traktā, jādomā laikus – pirms un tūlīt pēc teļa piedzimšanas. Svarīgākie faktori, kas ietekmēs teļa mikrobioma izveidi, ir mātes mikrobioms un imūnsistēmas stāvoklis, vide, kādā jaundzīvnieks piedzims, pirmpiena kvalitāte un savlaicīga izēdināšana, saskare ar patogēno mikrofloru un antibiotiku lietošana.
Īpaši svarīgi, lai optimāls mikrobioms izveidotos iespējami ātri, jo teļam līdz trīs nedēļu vecumam zarnu gļotāda un sienas ir ar paaugstinātu caurlaidību. Tas dod skaidrojumu, kāpēc lielākoties saslimstība ar caureju teļiem ir pirmajās dzīves nedēļās. Kamēr zarnu gļotādas attīstība nav pilnībā noslēgusies, organisms ir īpaši jutīgs pret kaitīgo mikroorganismu klātbūtni, tāpēc tīra vide un izcila sanitārija ir nozīmīgi faktori.
Runājot par teļu veselību, jāatceras nepārvērtējamā pirmpiena nozīme. Nepiesārņots, tīrs pirmpiens ar atbilstošu antivielu jeb imunoglobulīnu līmeni jāizēdina iespējami ātri pēc teļa piedzimšanas. Tas veicina strauju vajadzīgo baktēriju kolonizēšanos teļa zarnu traktā pirmajās 12 stundās. Ja pirmpiena izēdināšana ir nokavēta un tas tiek izēdināts 6 stundas un vēlāk pēc piedzimšanas, labvēlīga baktēriju attīstība gremošanas traktā ievērojami samazinās.
Jāievēro tīrība un jāizvairās no antibiotikām
Vēlreiz uzsvēršu, cik liela nozīme ātrai un optimālai mikroorganismu attīstībai kuņģa un zarnu traktā ir tam, lai piens vai piena aizvietotājs un inventārs nebūtu piesārņoti ar kaitīgo mikrofloru, respektīvi, tiem jābūt tīriem un bez antibiotiku klātbūtnes. Nav atšķirības, vai antibiotiku klātbūtne ir pienā kā atliekvielas no ārstētām govīm, vai tās tiek lietotas teļiem iekšķīgi vai injekciju veidā. Katru reizi, kad antibiotikas nonāk teļa organismā, tās negatīvi ietekmē teļa normālu mikrofloras attīstību. Tāpēc arvien vairāk runājam ar dzīvnieku īpašniekiem par antibiotiku lietošanas pamatotību. Ir saimniecības, kur antibiotikas netiek lietotas mastītu gadījumos, ja nav konstatēti attiecīgie ierosinātāji. Tāpat antibiotiku lietošana katram teļam, kam ir caureja, rūpīgi neizvērtējot nepieciešamību, vairāk nodara ļaunumu nekā labumu. Cieša sadarbība ar veterinārārstu šajos gadījumos ir neatsverama.
Der atcerēties, ka, izbarojot teļiem pienu no slimajām govīm, tostarp ar mastītu, pienu vēlams pasterizēt. Aizkavēt patogēno baktēriju attīstību var arī, šo pienu skābējot, lietojot skābinātāju vai saraudzējot. Taču antibiotiku klātbūtne saglabājas gan vienā, gan otrā gadījumā. Skatoties ilgtermiņa perspektīvā, ar antibiotikām piesārņota piena izēdināšana teļiem nebūtu ieteicama.
Jau iepriekš Agro Topā esmu rakstījis par caurlaidīgo zarnu sindromu teļiem. Apmēram nedēļas vecumā teļiem novērojama šķidrāka mēslu konsistence, kas ir fizioloģiska norma. Tāpat atgādināšu, ka pirmajās divās dzīves nedēļās teļiem caureja var parādīties, inficējoties ar vīrusiem vai invadējoties ar parazītiem, šajā gadījumā – ar vienšūņiem. Antibiotiku lietošana tad nav nepieciešama. Gadījumos, kad teļiem ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un caureja komplicējas ar elpošanas ceļu slimībām, salmonelozi vai citu baktēriju izraisītu enterotoksēmiju, jāseko veterinārārsta noteiktam ārstēšanas protokolam, kur var būt paredzētas arī antibiotikas.
Tātad – atbilstoša higiēna, pārdomāta ēdināšanas programma, no stresa brīva vide, pamatota un atbildīga antibiotiku lietošana, dzīvnieku brīvības ievērošana ir ļoti svarīgi faktori, lai izveidotu un uzturētu veselīgu mikrobiomu un līdz ar to arī teļa veselību un izcilu produktivitāti atbilstoši ģenētiskajam potenciālam visā dzīvnieka mūžā.
Mikrobioma izmaiņas var būt slimību veicinātājas
Izmainoties mikrobiomam jeb mikroorganismu populācijai gremošanas traktā, tiek negatīvi ietekmēta dzīvnieku veselība, samazinās augšana, veiktspēja, un nopietnākos gadījumos tas izraisa dzīvnieka saslimšanu un nobeigšanos. Arī gadījumos, kad teļi strauji saslimst, tas lielākoties ir saistīts ar negatīvām izmaiņām gremošanas trakta mikrobiomā. Šīs izmaiņas veicina arī saslimšanu ar citu orgānu slimībām, īpaši aktuāla teļiem ir saslimstība ar elpošanas sistēmas slimībām.
Ir zināms fakts, ka patogēnās baktērijas, piemēram, daži E.Coli celmi, augšanai un populācijas pavairošanai izmanto cukurus, piemēram, glikozi un laktozi. Tas var izraisīt akūtu glikozi jeb cukura līmeņa pazemināšanos organismā. Īpaši, ja pievienojas arī citi stresa faktori – aukstums, karstums, izlaista ēdienreize, ūdens trūkums u. c. –, glikozes līmeņa pazemināšanās var notikt ļoti strauji, un teļi dažu stundu laikā nonāk hipoglikēmiskā šoka stāvoklī. Vieglākos gadījumos tas ir iemesls, kāpēc teļi dažu stundu laikā bez iepriekšējām slimības pazīmēm apguļas vai nonāk bezsamaņas stāvoklī. Savā praksē esmu vairākkārt saimniekiem demonstrējis, kā, šiem teļiem ievadot intravenozi glikozes šķīdumu un atjaunojot elektrolītu balansu, tie pusstundas laikā pieceļas no komas un ir spējīgi zīst, respektīvi, ēst un ir veseli.
Jebkurā gadījumā, kad dzīvnieka organismā nonāk kaitīgie mikroorganismi, tam jāmobilizē imūnsistēma un nepieciešama papildu enerģija. Šī enerģija netiek izmantota augšanai, teļi to izmanto cīņai par izdzīvošanu.
Var palīdzēt elektrolīti un probiotikas
Viena no panākumu atslēgām, lai teļi izdzīvotu, ir ļoti savlaicīga slimo teļu atklāšana un tūlītēja elektrolītu iekšķīga lietošana. Tiklīdz teļš ir saguris un tam ir samazināta apetīte, tiek piedāvāts elektrolītus saturošs šķīdums. Ja nedzer labprātīgi, tas jāievada ar zondes palīdzību. Šeit uzsvēršu, ka tirgū esošie elektrolīti ir atšķirīgi gan sastāva, gan efektivitātes ziņā. Kopā ar veterinārārstu izvēlieties, kas tiešām darbojas un ir piemēroti tieši jūsu ganāmpulkam.
Lai uzturētu organismam labvēlīgu mikroorganismu populāciju jeb mikrobiomu gremošanas traktā, lielisks palīglīdzeklis ir probiotikas un to pareiza lietošana. Kas tad ir probiotikas? Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības un Pasaules veselības organizāciju definīciju – probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, kas, lietoti vajadzīgajā daudzumā, dod ieguvumu saimnieka veselībai. Lai baktērijas varētu saukt par probiotikām, tām jābūt dzīvām, kad tiek lietotas, un tām jāspēj dzīvot saimnieka gremošanas traktā. Probiotikām ir plaša iedarbība, un tādējādi tās var nodrošināt dažādus pozitīvus efektus to lietotājam. Kopš 2008. gada var atrast vairāk nekā 10 000 rakstu par probiotiku lietošanu tikai humānajā medicīnā vien un vēl daudz rakstu par to lietošanu dzīvniekiem. Arī praksē ikdienā varu pārliecināties, ka saimnieki, kuri teļiem lieto probiotikas, ir ievērojami samazinājuši to saslimšanu un nozīmīgi samazinājuši antibiotiku lietošanu. Raugoties no nākotnes perspektīvas un sabiedrības vajadzībām, kā arī pieprasījuma pēc lopkopības ar minimālu antibiotiku lietošanu, probiotikām ir spoža perspektīva. Teikšu tieši – tā ir nākotnes filozofija.
Galvenais mērķis, lietojot probiotikas, ir uzlabot gremošanas trakta, īpaši zarnu veselību, veicinot vajadzīgo jeb labo baktēriju savairošanos, tādējādi pasargājot no kaitīgo jeb patogēno mikroorganismu vairošanās. Taču ieguvumiem pievienojas vēl tādi svarīgi faktori kā uzlabota barības izmantojamība, uzlabota gļotādu aizsardzības spēja un imūnsistēmas darbība.
Teļiem ikdienā gan jāsastopas ar daudzām pārmaiņām, veidojot atbilstošu mikrofloru, kas nepieciešama veiksmīgai gremošanas nodrošināšanai, gan jāpierod pie izmaiņām ēdienkartē, iekļaujot racionā graudu barību un vēlāk arī rupjo lopbarību. Tāpat notiek dzīvnieku pārgrupēšana un atšķiršana no piena. Arī klimatiskie apstākļi nav katru dienu vienādi, īpaši vasarā ir jūtama mušu klātbūtne, kas teļiem rada ievērojamu stresu. Ikviens stresa faktors ir drauds dzīvnieka imunitātei, tāpēc labo baktēriju klātbūtne var dot pozitīvu efektu, mazinot stresa kaitīgo ietekmi. Kopā ar ēdināšanas speciālistu vai veterinārārstu jāizvērtē, tieši kuras probiotikas vai to kopums dotu vislielāko atdevi jūsu ganāmpulkā.
Teļu mērīšana vai svēršana būtu vēlama, lai pārliecinātos, kā konkrētās probiotikas strādā tieši jūsu ganāmpulkā. Dzīvs un vesels jaundzīvnieks ir lieliska investīcija jūsu ganāmpulka nākotnē.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
