Izplatītākās burkānu slimības 0
Čemurziežu melnā puve (Alternaria radicina)
Infekcijas pazīmes uz lapām un lapu kātiņiem ir līdzīgas sausplankumainības pazīmēm: neregulāras formas melni plankumi, parasti uz vecāku lapu galiņiem. Uz lapu kātiņiem infekcija iekļūst dziļākos audos, izraisot lapu dzeltēšanu, novīšanu un atmiršanu, bet lielākos produkcijas zudumus melnā puve izraisa uzglabāšanas laikā. Uz burkānu saknes vairākās vietās parādās melni plankumi. To forma un lielums mēdz būt ļoti dažādi – no sīkām svītrām līdz ļoti lieliem apaļiem plankumiem. Dažkārt pirmie plankumi ir novērojami jau novākšanas laikā saknes pieres daļā. Laukā slimības ierosinātājs pārvietojas no lapām burkāna pazemes daļā. Tāpat inficēšanās var notikt no augsnes caur sakņu spurgaliņām vai tieši caur pamatsakni.
Micēlija attīstība notiek plašā temperatūras diapazonā no –0,5 līdz +34 oC. Tas nozīmē, ka uzglabāšanas laikā vēsā telpā infekcijas attīstībai var būt eksplozīvs raksturs, ja relatīvais gaisa mitrums ir 92% un vairāk. Slimas saknes var inficēt arī blakus esošos veselos burkānus. Galvenais infekcijas avots ir slimas lapas, kas tikušas starp burkāniem novākšanas laikā.
Melnās puves izplatību netieši veicina nepietiekama sausplankumainības apkarošana.
Violetā sakņu puve (Helicobasidium purpureum)
Slimība literatūrā ir aprakstīta jau sen (piemēram, M. Seržāne, Augu slimības,1962), bet reāli nozīmīga kļuvusi tikai pēdējos gados. Slimībai ir raksturīgs tumši violets pelējums, kas pārklāj sakni, bet augsnes virspusē veido baltu līdz koši violetu micēliju. Inficētās saknes novākšanas laikā vairāk aplīp ar zemi. Pati inficēšanās sākas virspusē, bet pazemes daļas ļoti ātri sāk pūt.
Inficētus augus var atšķirt pēc bālām, vīstošām lapām. Micēlijs var izplatīties no saknes uz sakni caur zemi. Slimības ierosinātājs saglabājas augsnē un inficē vairāku sugu augus, tostarp kartupeļus, cigoriņus, bietes, burkānus, pupas, selerijas un kāpostus. Infekcija attīstās lēnām, optimālā temperatūra micēlija augšanai ir 20–25 oC; ja temperatūra ir zem 5 oC, micēlija augšana faktiski apstājas. Augu inficēšanās notiek agrīnā attīstības fāzē, bet pirmās pazīmes tiek novērotas tikai pēc vairākām nedēļām.
Pelēkā puve (Botrytis cinerea)
Tā ir viena no postošākajām slimībām uzglabāšanas laikā. Sākumā uz saknēm parādās skaidri norobežoti brūnganmelni bojājumi bez pelējuma. Ja burkānus uzglabā ilgāku laiku, tie kļūst pelēkās puves ieņēmīgāki un inficētās virsmas ātri pārklājas ar micēliju, kurā veidojas arī sklerociji. Aukstumā micēlijs ir baltā krāsā un līdzīgs baltai puvei. Parasti slimība ir viegli nosakāma pēc raksturīgas pelēko sporu masas. Infekcijas ierosinātājs saglabājas augsnē, uz augu atliekām un sklerociju veidā. Inficēšanās notiek mitrā laikā rudenī, kad lapu imunitāte ir samazinājusies, sporām nonākot tiešā kontaktā ar lapām. No lapām infekcija pāriet arī burkāna pazemes daļā. vaigi ievietoti noliktavā, burkāni ir infekcijas neieņēmīgi. Pieaugot mitruma zudumiem saknes virsējos audos, burkāni kļūst slimības ieņēmīgāki. Pirmās slimības pazīmes ir novērojamas saknes augšdaļā (pierē). Ja uzglabāšanas temperatūra ir virs 5 oC, sākas jauno lapu ataugšana. Lapas ātri inficējas, un tad saslimst arī sakne. Slimībai var būt eksplozijas raksturs sporulācijas dēļ vai saknēm tieši saskaroties.
Baltā puve (Sclerotinia sclerotiorum)
Šī slimība ir tikpat plaši sastopama noliktavās kā pelēkā puve. Inficēti burkāni uzglabāšanas laikā pārklājas ar balta micēlija kārtu, kurā veidojas melni graudiem līdzīgi sklerociji. Baltajai puvei ir daudz saimniekaugu, tā var inficēt arī burkānu lapas uz lauka. Vēsā, mitrā laikā sklerociji sadīgst, pēc augļķermeņu nobriešanas sporas tiek izplatītas ar vēju un lietu. Sākotnēji inficējas lapu kātiņu pamatne, pēc tam micēlijs ātri izplatās lapā. Inficētās lapas ir brūnas un bieži pārklājas ar baltu apsarmi, kurā veidojas (pat lauka apstākļos) melni sklerociji. Parasti saslimst arī lapu kātiņi. Sākumā uz saknēm nekādu inficēšanās pazīmju nav, toties uzglabāšanas laikā baltā puve ir viena no nopietnākajām burkānu slimībām.
Sakņu melnēšana (Chalaropsis thielavioides, Thielaviopsis basicola, Chalara elegans)
Slimība kļuvusi aktuāla pēdējos gados, kad zemnieki sāka piedāvāt mazgātus burkānus, iesaiņotus plēves maisiņos. Veikalā uz burkānu saknēm parādās nepareizas formas melni plankumi, kas var pilnībā pārklāt visu sakni dažu dienu laikā. Plankumi sastāv no sporu masas. Sporu veidošana var notikt arī uz nemazgātiem burkāniem, ja tie ir bijuši pārbērti ar zemi vai smiltīm. Bojāta saknes virsma kļūst ļoti jutīga pret sekundārām bakteriālām infekcijām. Šī ir ļoti nopietna burkānu slimība uzglabāšanas laikā, īpaši tāpēc, ka pazīmes nav novērojamas uz lauka. Infekcija saglabājas augsnē un uz augu atliekām snaudošu sporu veidā. Infekcijas ierosinātājs ir sastopams visā pasaulē uz daudzām savvaļas augu sugām. Tas inficē arī kartupeļus un ķirbjaugus. Par slimības attīstības gaitu pagaidām trūkst datu, nav arī efektīvu augu aizsardzības līdzekļu. Tieši šīs infekcijas dēļ ir vērts mazgāt burkānus pirms uzglabāšanas.
