Kā apkarot burkānu un biešu slimības, ņemot talkā mikrobioloģiskos līdzekļus 0
Autore: Mārīte Gailīte
Augsnē mītošās infekcijas nodara lielus zaudējumus burkānu, pētersīļu, pastinaku un galda biešu audzētājiem. Tās inficē saknes visā veģetācijas periodā, bet kļūst redzamas tikai uzglabāšanas laikā, kad īsti vairs neko nevar darīt. Ne velti daži audzētāji Latvijā jau ir sākuši mazgāt burkānus uzreiz pēc novākšanas un pirms likšanas glabāšanā, jo daļa infekcijas nonāk glabātavā kopā ar augsni uz saknēm. Protams, šāds risinājums ir pieejams tikai saimniecībām, kuru rīcībā ir modernas glabātavas ar mikroklimata režīma vadības iespējām. Diemžēl šādu saimniecību Latvijā nav daudz, bet sakņaugus, sevišķi burkānus un galda bietes, audzē ļoti plaši.
Agrotehniskie pasākumi augsnes patogēnu ierobežošanai
Augseka. Diemžēl daudziem patogēniem ir vairāki saimniekaugi vai arī to snaudsporas spēj saglabāties vairākus gadus, tāpēc augsekas ievērošana šai gadījumā īsti nepalīdz. Zināmu efektu varētu dot rudzu iekļaušana augsekā, jo vēl pirms 50 gadiem pētījumos tika konstatēts, ka rudzu sakņu izdalījumi zināmā mērā dezinficē augsni. Tāpat dažādu sugu secīga audzēšana vienā laukā var ietekmēt augsnes struktūru un uzlabot mitruma režīmu. Vienlaikus jāatceras, ka pārāk smagas tehnikas lietošana uz mitrās augsnes mēdz pamatīgi sabojāt tās struktūru.
Nezāļu iznīcināšana būtiski uzlabo mikroklimata apstākļus lapu zonā, tādējādi mazinot lapu infekciju attīstību un dažu patogēnu nonākšanu arī uz saknēm. Tāpat tā uzlabo augu apgādi ar mitrumu un barības elementiem, kas savukārt veicina augu dabiskās pretošanās spējas. Problēmu rada sīkziedu galinsogas izplatīšanās augustā, kad herbicīdu lietošana faktiski vairs nav iespējama (šādam lietojumam nav reģistrētu līdzekļu, kā arī burkānu lapas nosedz nezāles no izsmidzinātā līdzekļa). Nezāles strauji sadīgst burkānu aizsegā un tikpat strauji izaug.
Vienmērīga augšana bez stresa arī veicina augu dabiskās pretošanās spējas, bet to ir vieglāk ieteikt nekā panākt praksē. Nevienmērīgs lauku reljefs rada nevienmērīgus mitruma un temperatūras apstākļus, tāpēc kāda daļa augu ir neizbēgami pakļauta stresam. Arī uz līdzeniem laukiem nav iespējams cīnīties ar sausumu vai karstumu, bet sakņaugu laistīšana Latvijā nav izplatīta. Tāpat jāņem vērā, ka laistīšana ar tā sauktiem spoļu lielgabaliem mēdz izraisīt augsnes sablīvēšanos, skābekļa trūkumu sakņu zonā un beigu beigās arī spēj radīt stresu. Teiktais nenozīmē, ka burkāni vai bietes nav jālaista, bet tas ir jādara apdomīgi.
Sabalansēta mēslošana pati par sevi veicina augu dabiskās pretošanās spējas. Ir svarīgi regulāri veikt lapu analīzes, lai būtu iespējams laikus novērst tā vai cita elementa (sevišķi mikroelementa) trūkumu ar lapu mēslojumu palīdzību. Vienlaikus jāņem vērā, ka smidzinājumi caur lapām uzlabo virszemes daļas apgādi ar barības elementiem, savukārt saknes tos uzņem no augsnes. Piemēram, veicot karstā laikā smidzinājumu ar kalcija nitrātu, mēs uzlabojam lapu un augšanas pumpura apgādi ar kalciju, bet saknē tas nenonāk. Saknē nonāk tikai daļa asimilātu (tostarp cukuri), ko saražo stingras zaļās lapas.
Fungicīdu lietošana pret augsnē mītošiem patogēniem ir maz efektīva. Tā uzlabo auga virszemes daļas veselību un līdz ar to veicina augu dabiskās pretošanās spējas, bet uz augsnē esošajiem patogēniem faktiski neiedarbojas. Vienīgi tik daudz, cik darba šķidruma notecēs uz lauka virsmas, bet praksē tas ir niecīgs līdzekļa daudzums.
Mēslojums Perlka veiksmīgi samazina nezāļu, kaitēkļu un augsnes patogēnu daudzumu augsnes virskārtā (8–10 cm), bet tas ir relatīvi dārgs. Tas arī mēdz veicināt aktinomicetešu un dažkārt baktēriju attīstību, tādējādi uz bietēm veidojas kraupis. Arī šis līdzeklis jālieto apdomīgi. Jāatceras, ka starp mēslojuma iestrādāšanu augsnē un kultūraugu sēju jāievēro 10–14 dienu intervāls (2 dienas uz 100 kg/ha).
Šķirņu izvēle. Zināmā mērā burkānu inficēšanās ar augsnē mītošajām infekcijām var būt saistīta ar saldāku un sulīgāku hibrīdu izvēli. Cukurs ir nepieciešams visām sēnēm, un nebūtu jābrīnās, ka saldākas saknes labāk patīk arī patogēnām sēnēm. Diemžēl audzētājs šeit neko nevar iesākt, jo tirgus prasa gardus burkānus un tādi tiks audzēti arī turpmāk. Pašlaik selekcionāri pievērš lielāku uzmanību izturībai pret lapu slimībām, jo no lapu veselības pakāpes ir tieši atkarīgs ražas lielums un tās zudumi novākšanas laikā. Jāņem arī vērā, ka tradicionālā selekcija prasa ļoti daudz laika (10–15 gadus). Selekcijas firmu piedāvājumos jau pašlaik ir daži hibrīdi, kas ir izturīgi pret atsevišķām sakņu slimībām, bet pagaidām to nav daudz.
Higiēnas pasākumu ievērošana gan ražas vākšanas laikā, gan arī glabātavā būtiski mazina tālāko infekcijas izplatīšanos, tomēr nespēj atgriezt veselību inficētajām saknēm. Ir svarīgi novērst krustenisko inficēšanos ražas vākšanas laikā ar transportiera lentes dezinfekciju un tehnikas riepu mazgāšanu, pārbraucot no viena lauka uz citu. Jāseko arī, lai ražas vākšanai un uzglabāšanai tiktu izmantoti tīri, dezinficēti konteineri.
Mikrobioloģiskie līdzekļi problēmu risināšanai
Pēdējo 30 gadu laikā bioloģiskā augu aizsardzības metode ir ļoti attīstījusies un šodien tiek izmantota ne tikai siltumnīcās, bet arī atklātā laukā. Iestrādājot augsnē kultūraugiem labvēlīgas un patogēniem antagonistiskas mikroorganismu sugas, ir iespējams nobīdīt izveidojušos līdzsvaru par labu kultūraugiem.
Protams, vislabāk būtu izmantot tieši no Latvijas augsnes izdalītus derīgo mikroorganismu sugu celmus, jo tie ir efektīvi tieši pret tiem patogēnu celmiem, kas mīt mūsu augsnēs. Šādi līdzekļi – Trihodermīns, Biomikss, kā arī citi – tiek ražoti un piedāvāti Latvijā jau 25 gadus. To sastāvā ietilpst sēnes Trichoderma harzianum īpaši atlasīts un Latvijas apstākļos pārbaudīts celms. Šī sēne ir efektīva pret tādiem augsnē mītošiem patogēniem kā Alternaria sp., Fusarium sp., Pythium sp., Rhizoctonia sp., Sclerotinia sp. un citiem. Nelaime viena – nav veikti to pareizas lietošanas pētījumi un pati preparatīvā forma diemžēl nav piemērota lietošanai lielražošanas apstākļos.
Lietojot mikrobioloģiskos līdzekļus, pareizi būtu vispirms laboratoriski noteikt patogēna populācijas lielumu konkrētā laukā un pēc šiem datiem aprēķināt mikrobioloģiskā līdzekļa efektīvu devu. Diemžēl pašlaik Latvijā šādas analīzes netiek veiktas (Holandē un pat Ukrainā ir firmas, kas piedāvā šādus pakalpojumus) un neviens īsti nevar pateikt, cik daudz Trihodermīna vajadzētu iestrādāt augsnē pirms burkānu vai pētersīļu sējas.
Trianum-G – tā sauc mikrobioloģisko līdzekli, ko pirms vairākiem gadiem ir radījusi Holandes firma Koppert. Līdzekļa pamatā ir tās pašas sēnes Trichoderma harzianum celms T-22. No mums pazīstamā Trihodermīna šo līdzekli atšķir lietošanai ērtā preparatīvā forma – granulāts, kas satur 1,15% sēnes sporu pulvera 1,5 x 108 k.v.v./g. Šo līdzekli iestrādā vienreiz sezonā vienlaikus ar burkānu sēju. Tā deva ir atkarīga no audzēšanas paņēmiena – uz līdzena lauka, uz dobēm vai uz vagu skaustiem – un variē no 15 līdz 50 kg/ha. Līdzekļa efektivitāte ir pierādīta praksē, tāpēc firma Koppert 2016. gadā reģistrēja to kā augu aizsardzības līdzekli (AAL), tātad uz to attiecas visi mikrobioloģisko AAL reģistrācijas noteikumi. Pašlaik šis līdzeklis Latvijā nav reģistrēts, atliek gaidīt, vai to izdarīs kāds no AAL izplatītājiem.
Serenade ir jauns mikrobioloģiskais līdzeklis, ko Latvijā ir reģistrējusi firma BASF. Jau šogad ar Valsts Augu aizsardzības dienesta atļauju tiks lietots dažās saimniecībās. Līdzekļa pamatā ir baktērija Bacillus subtilis. Pats par sevi šis līdzeklis nemaz nav tik ļoti jauns, citās ES valstīs un ASV to lieto jau gadus desmit. Visvairāk ar to strādā bioloģiskie audzētāji, bet tas ir efektīvs arī integrētajā audzēšanā. Šīs baktērijas mērķa auditorija ir līdzīga T.harzianum interešu lokam: Erwinia carotovora, Alternaria spp., Xanthomonas spp., Colletotrichum spp., Peronospora spp., Alternaria solani, Botrytis spp., Phytophthora infestans, Sclerotinia sclerotiorum u. c.
Pašlaik uz šo līdzekli tiek liktas lielas cerības, bet jāatceras, ka ar vienu smidzinājumu sezonas sākumā nepietiks. Lai derīgie mikroorganismi spētu vairoties un efektīvi aizsargāt augu saknes, tiem jārada noteikti apstākļi. Pirmkārt, augsnē jābūt pietiekamam daudzumam kalcija – tas ir nepieciešams šūnu sieniņu stiprināšanai. Pašu augu lapotnei jābūt veselīgai. No visiem lapās saražotiem asimilātiem veģetācijas periodā saknēs nonāk mazāk par pusi, jo tie ir nepieciešami jaunu lapu augšanai. No šā daudzuma kāda daļa tiek uzkrāta saknē, kāda daļa tiek izmantota jauno sānsakņu augšanai un tikai 5–10% cukuru nonāk augsnē sakņu zonā, kur kļūst pieejami sēnēm un baktērijām. Jo veselākas lapas, jo vairāk cukuru tiek derīgiem mikroorganismiem un jo efektīvāk tie vairojas. Tieši tāpēc, arī lietojot mikrobioloģiskos līdzekļus, jāatceras par sabalansētu mēslošanu, kaitēkļu un lapu slimību ierobežošanu. Tieši to arī sauc par integrēto audzēšanu.
(par izplatītākajām slimībām lasiet tālāk nākamajās lapās)
