Mikoplazmas pneimonijas sērga plosās ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Vai slimības norise ir smagāka tiem, kuri ir izslimojuši Covid-19? 0
Vai tiešām pēc Covid-19 pandēmijas saslimšana ar mikoplazmas pneimoniju ir kļuvusi smagāka? Ko par to saka infektologi? Šo jautājumu TV24 raidījumā “Uz līnijas. Dzīvesveids” atbildēt tika lūgta raidījuma viese – infektoloģe un Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) profesore Angelika Krūmiņa.
“Te ir jāņem vērā vairāki apstākļi. Protams, pacientiem, kas ir vienreiz vai pat atkārtoti izslimojuši Covid-19, ir jārēķinās ar to, ka zināmā mērā ir jau imūnās sistēmas traucējumi lielās līnijās. Te var iezīmēt platformu dažādas izcelsmes baktērijām un arī citiem vīrusiem. Daži saka, ka tie ir kā atvērti vārti. Un cilvēkiem, kuriem tomēr ir šīs imūnās sistēmas, latviski sakot, disbalanss – tātad traucējumi, jārēķinās, ka it kā klasiska, veca, zināma pneimonija, kuras ierosinātājs ir šī baktērija – mikoplazma – , tā var radīt smagākas norises plaušu bojājumus, ko mēs redzam praksē,” tā intervijā TV24 raidījumā sīkāk skaidroja infektoloģe Krūmiņa.
Eiropā jau labu laiku iepriekš tika ziņots, ka tur vērojama šīs “mikoplazmas sērgu jeb uzliesmojumu”, piebilda Krūmiņa. Un šobrīd pētnieki šo saslimšanu pēta, iedalot pacientus divās grupās. Vienā grupā ir tie, kuri iepriekš ir izslimojuši Covid-19, bet otrā ir tie, kuri nav bijuši reģistrēti kā Covid-19 pacienti. Tādējādi pētnieki skatās un cer uzzināt, kurai no šīm divām pacientu grupām mikoplazmas pneimonija norit smagākā formā.
Krūmiņa TV24 raidījumā “Uz līnijas. Dzīvesveids” pastāstīja, ka viņa savā praksē tieši pieaugušo cilvēku vidū novērojusi ļoti daudz tā saucamās mikoplazmas pneimonijas gadījumu skaitu.
“Klīniski, protams, pacients var ilgstoši klepot. Tulkojumā tās mēdz saukt par staigājošām pneimonijām… Cilvēks it kā jūtas slikti, bet tai pašā laikā uz darbu īsti nē, jo temperatūra var būt nedaudz paaugstināta un ir nepatīkams klepus. Protams, ka mēs tomēr ārstējam ar antibiotikām. Tā ir tā pamatlieta, bet šim cilvēkam mikoplazmas baktērijas ierosināta infekcija ir viņam netīkama. Slimošana ievelkas ilgtermiņā. Un ņemot vērā, kas cilvēkam vēl ir apakšā, tā saslimšana varētu būt arī ar komplikācijām, bet tas nebūs kā standarts katram, kas ir saslimuši ar šo ierosinātāju,” turpināja sacīt Krūmiņa.
Infektoloģe norādīja, ka kopumā situācija esot nepatīkama, jo uz mūsu Latvijas iedzīvotāju skaitu šos mikoplazmas pneimonijas pacientu skaits ir audzis, salīdzinot ar to, kas ir bijis iepriekšējos gados.
“Vai tie ir kaut kādi jauni hibrīdorganismi, kas varbūt radīs tālāk ilgtermiņa sekas, nu tas vēl ir jāizpēta. To šobrīd mēs vēl nevaram pateikt. Daudzi cilvēki jautā – vai visiem, kuriem ir plaušu karsonis, tūlīt ir jāskrien un obligāti jāizmeklējas uz šīm mikoplazmām? Protams, tas ir ārstu kompetencē. Mums ir iespējami dažādi molekulārie testi, kuros skatāmies uz vairākām infekcijām, tajā skaitā gan vīrusus, gan baktērijas. Protams, tie multiplex jeb modernie paneļi ir pieejami laboratorijās un tos izmanto arī klīnikās,” rezumēja infektoloģe un Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) profesore Krūmiņa.
Projektu “Uz Līnijas. Dzīvesveids” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2025
Pilnu TV24 raidījumu “Uz līnijas. Dzīvesveids” variet skatīties video šeit:
