Kas patiesībā notika “Nord Stream” cauruļvados? 162
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trijos gāzes vada “Nord Stream” atzaros, kas ved no Krievijas uz Vāciju pa Baltijas jūras gultni, vakar reģistrēti pēkšņi ievērojami spiediena kritumi, paziņojušas Dānijas amatpersonas.
Divas gāzes noplūdes notikušas cauruļvadā “Nord Stream 1” ziemeļaustrumos no Dānijai piederošās Bornholmas salas, bet trešā noplūde reģistrēta cauruļvadā “Nord Stream 2”, kas ved gar salas dienvidaustrumiem, vakar paziņoja Dānijas Jūrlietu birojs.
“Nord Stream 1” noplūdes rajons atrodas Dānijas un Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, bet “Nord Stream 2” noplūdes vieta atrodas Dānijas teritoriālajos ūdeņos. Neviens no šiem gāzesvadiem šobrīd nedarbojas, tāpēc incidenti neietekmē gāzes piegādes Eiropai.
Ap cauruļvadu Bornholmas salas dienvidos noteikts kuģošanas liegums piecu jūras jūdžu platībā. Dānijas Jūrlietu birojs informējis, ka gāzes noplūde notikusi aptuveni 60 līdz 70 metru dziļumā, piebilstot, ka situācijas izpētē Dānija sadarbojas ar citu Baltijas valstu jūrlietu dienestiem. Gāzes noplūdes radītie burbuļi var radīt apdraudējumu kuģiem, it īpaši nelielām zvejas laivām.
Šo incidentu iemesli pagaidām nav noskaidroti, bet novērojamas sabotāžas pazīmes, vēsta aģentūra DPA, atsaucoties uz informācijas avotiem Vācijas drošības dienestos. Šādu iejaukšanos varētu īstenot vien valsts līmenī, ņemot vērā tās tehnisko sarežģītību, skaidro informācijas avots. “Ir ļoti mazticami ka noplūdes divos dažādos cauruļvados varētu notikt vienlaikus,” izteicies enerģētikas analītiķis no Polijas Mateušs Kubjaks.
Saistībā ar noplūdēm Dānijā un Zviedrijā sapulcinātas krīzes vadības komandas.
Lai gan gāzes vads “Nord Stream 2” netika nodots ekspluatācijā, tajā tika iesūknēti 117 miljoni kubikmetru gāzes (pēc šodienas cenām 213 miljonu eiro vērtībā), lai radītu cauruļvadā gāzes plūsmai vajadzīgo 300 bāru spiedienu.
Vācija iesaldēja gāzes vada apstiprināšanu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī. Vācijas gāzes infrastruktūras regulators paziņojis, ka pirmdien cauruļvada “Nord Stream 2” gala posmā uz cietzemes spiediens bija tikai septiņi bāri.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs, jautāts, vai gāzes noplūde cauruļvados “Nord Stream” varētu būt sabotāžas rezultāts, atbildēja: “Šobrīd mēs nevaram izslēgt nevienu varbūtību. Protams, cauruļvados var notikt tehniski defekti.” Eksperti atzīmē, ka gāzes vada “Nord Stream 2” nobeiguma darbi noritēja lielā steigā un laikā, kad rietumvalstis jau bija ieviesušas plašas sankcijas pret Krieviju, liedzot piegādāt Maskavai modernās tehnoloģiskās iekārtas cauruļvadu būvei.
Kad sadarbībā ar piecu rietumvalstu privātfirmām Krievijas valstij piederošais gāzes monopolists “Gazprom” sāka būvēt cauruļvadu “Nord Stream 2”, daudzi politiķi, it īpaši Austrumeiropā, brīdināja, ka Kremlis var to izmantot politiska spiediena veikšanai.
1200 km garā gāzes vada “Nord Stream” maršruts iet caur Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālajiem ūdeņiem. Krievija apturēja gāzes piegādes Vācijai un vairākām citām Eiropas valstīm, jo cauruļvadam esot vajadzīgs remonts. Vācija to uzskata par Kremļa atriebību par ES atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.
Seismoloģisko novērojumu stacijas Zviedrijā un Dānijā pirmdien reģistrējušas spēcīgus zemūdens sprādzienus pirms tika atklātas noplūdes no “Nord Stream” gāzes vadiem Baltijas jūrā. “Nav šaubu, ka tie bija sprādzieni”, pavēstījis Zviedrijas Seismoloģiskā tīkla seismologs Bjerns Lunds.
