Mīkla, kas joprojām minama – psoriāze 0
Lai gan pasaulē medicīnas jomā notiek plaši pētījumi, uz dažiem jautājumiem zinātniekiem joprojām nav izdevies rast izsmeļošas atbildes. Arī par to, kāpēc rodas psoriāze. Ļaudis ar to sirguši jau gadu simtiem ilgi.
Par to liecina šai slimībai raksturīgas pazīmes, kas atklātas uz mumificētām mirstīgajām atliekām, kas apbedītas kristietības pirmsākumos. Viduslaikos cilvēkus, kuri slimoja ar psoriāzi, izstūma no sabiedrības, jo šo kaiti jauca ar lepru. Angļu ārsts Roberts Vilans 19. gadsimta sākumā bija pirmais, kurš aprakstīja psoriāzi. Bet, lai gan dzīvojam jau 21. gadsimtā, par šo slimību joprojām ir daudz neskaidrību.
36,6 °C konsultante ārste, profesore Ilona Hartmane.
Kas iedarbina psoriāzi
Viens no jautājumiem, uz kuru zinātnieki patlaban cenšas rast atbildi, – kā darbojas psoriāzes palaidējmehānisms.
“Ādā atrodas T limfocīti – šūnas, kas nodrošina imunitāti, palīdzot organismu aizsargāt pret infekcijām. Ādas virskārtas jeb epidermas galvenā sastāvdaļa ir keratinocīti. Pētnieki cenšas saprast, vai slimību izraisa T limfocītu darbības traucējumi vai ādas šūnas keratinocīti un to savstarpējā mijiedarbība. Un kurš no šiem procesiem ir primārs – T limfocītu darbības traucējumi, kam seko tālāka slimības attīstība, vai keratinocīti, kas izraisa T limfocītu bojājumus,” stāsta Ādas un seksuāli transmisīvo slimību centra valdes priekšsēdētāja ārste Ilona Hartmane.
Zināms, ka psoriāzes slimniekiem epiderma atjaunojas ļoti strauji – četras līdz sešas reizes ātrāk nekā vesela āda. Parasti šūnas mūžs ir 28 dienas, bet ar šo kaiti sirgstošajiem cikls no jaunas šūnas izveidošanās līdz atmiršanai ilgst tikai divas līdz sešas dienas.Keratinocīti epidermā vairojas lielā ātrumā un veido sliktas kvalitātes keratīnu, kas rada zvīņas.
Zināms, ka psoriāzes slimniekiem epiderma atjaunojas ļoti strauji – četras līdz sešas reizes ātrāk nekā vesela āda. Parasti šūnas mūžs ir 28 dienas, bet ar šo kaiti sirgstošajiem cikls no jaunas šūnas izveidošanās līdz atmiršanai ilgst tikai divas līdz sešas dienas.
Ādas dziļākajā slānī dermā galvenās šūnas ir fibroblasti. Tie kontrolē keratinocītu atjaunošanos, taču cilvēkiem, kuri cieš no psoriāzes, šī kontrole ir nepilnīga. Atmirušās šūnas uzkrājas uz ādas virsmas.
Daļa zinātnieku uzskata, ka psoriāzes attīstībā galvenokārt vainojama epiderma un nepareizi funkcionējošie keratinocīti. Atmirušie keratinocīti veido biezu slāni, kas šūnām, kuras dalās dziļākos ādas slāņos, traucē normālu skābekļa piegādi. Citi pētnieki izvirzījuši hipotēzi, ka pārāk strauja ādas šūnu vairošanās ir sekundāra un galvenais faktors, kas izraisa šo slimību, ir imūnsistēmas traucējumi. Dažreiz imūnsistēma kļūdas pēc uzbrūk veselajiem audiem, uztverot tos kā patogēnus. To dēvē par autoimūnu reakciju. Psoriāzes gadījumā T limfocīti aktivizējas, uzbrūk veselām ādas šūnām, migrē dziļākos slāņos un izraisa pastiprinātu lobīšanos un iekaisumu.
Apsūdzētie – T limfocīti?
2011. gada jūlijā interneta portālā Science Daily Minhenes Alerģijas un vides centra, Helmholza centra un Minhenes Tehniskās universitātes zinātnieki paziņoja, ka atklājuši psoriāzes ierosinātāju. Pētnieki Stefanija un Kilians Eirihi secinājuši, ka psoriāzes ierosinātājs ir defekts imunoloģiskajā atmiņā, ko veido T un B limfocīti. Viņuprāt, T limfocītu darbības traucējumu dēļ aktivējas iekaisums, ko tad arī dēvē par psoriātiskiem bojājumiem. Nākamais zinātnieku uzdevums ir noskaidrot, tieši kuras T limfocītu molekulas ierosina psoriāzi. Vai citu pasaules zinātnisko laboratoriju pētnieki būs vienisprātis ar vācu kolēģiem, rādīs laiks.
Otrs un pašlaik galvenais virziens, kurā apjomīgu darbu iegulda farmācijas kompānijas, ir jaunu, efektīvu medikamentu izstrāde.
“Zāļu ražotāju jaunākais sasniegums ir tā sauktie bioloģiskie preparāti – jaunas molekulas un formulas –, kas mazina psoriāzes izpausmes, nomācot patoloģisko procesu – T šūnu un keratinocītu strauju attīstību. Tas ir būtisks lēciens dermatoloģiskajā izpētē. Šos preparātus jau plaši lieto vairākās Eiropas valstīs, arī citur pasaulē. Vienīgais trūkums – tie ir dārgi, tāpēc Latvijā daudziem slimniekiem nav pa kabatai. Psoriāzes ārstēšana diemžēl lielā mērā atkarīga no slimnieka finansiālajām iespējām,” secina Ilona Hartmane.
Vainīgi gēni
Aptuveni četrdesmit procentiem ļaužu šī slimība ir pārmantota no vecākiem vai vecvecākiem. Pie tā vainojams gēns, kas nodēvēts par psor1. Pētnieki gan domā, ka psoriāzi izraisa ne tikai šis viens gēns, bet pārējos vainīgos vēl nav izdevies atklāt. Interesanti, ka, piemēram, Amerikas indiāņi no Andiem un eskimosi ar psoriāzi neslimo, jo viņu organismā nav gēna, kas ierosina šo kaiti.
Aptuveni desmit procenti iedzīvotāju ir mantojuši vienu vai vairākus gēnus, kas rada noslieci uz psoriāzi, bet tikai diviem trīs procentiem tā patiešām attīstās. Zinātnieki izvirzījuši versiju, ka šiem diviem trim procentiem cilvēku ir iedzimta slimības attīstībai labvēlīgu gēnu kombinācija.
Aptuveni desmit procenti iedzīvotāju ir mantojuši vienu vai vairākus gēnus, kas rada noslieci uz psoriāzi, bet tikai diviem trīs procentiem tā patiešām attīstās. Zinātnieki izvirzījuši versiju, ka šiem diviem trim procentiem cilvēku ir iedzimta slimības attīstībai labvēlīgu gēnu kombinācija.
Ja neviens priekštecis ar psoriāzi slimojis nav, jaundzimušajam, iespējams, nav laimējies, jo tomēr ieguvis nepareizo gēnu kombināciju – piemēram, divus gēnus, kas glabā šo slimību, no tēva un divus no mātes. Vecāki ar šo ādas kaiti nesirga, bet viņu atvasei, ģenētiski pārmantojot četrus psoriāzei labvēlīgos gēnus, slimība sāk attīstīties.
Liktenīgie provokatori
Sešdesmit procentiem psoriāzes slimnieku tā nav iedzimta, viņi sasirgst dzīves laikā. Lai tā notiktu, cilvēkam jāveic vairāki šai slimībai tīkami soļi. Pagaidām zinātniekiem vēl nav izdevies pilnībā izprast faktorus, kas veicina psoriāzes rašanos, taču ir konstatētas vairākas sakarības.
Zināms, ka tās attīstību veicina stress. Pēdējie trīs četri gadi, kad Latvijas iedzīvotāji ekonomiskās krīzes dēļ dzīvo pastiprinātas spriedzes apstākļos, šīs ādas slimības attīstībai bijuši ļoti labvēlīgi. Ādas un seksuāli transmisīvo slimību centrā 2010. gadā konstatēti 1364 jauni pacienti (jeb 9,6 procenti no kopējā dermatožu pacientu skaita), kam diagnosticēta psoriāze, 2011. gadā reģistrēti 1404 pirmreizēji pacienti. Psoriāzes slimnieku skaits pieaug.
Otrs faktors ir klimats. Dienvidu zemēs šīs kaites izplatība ir neliela, bet ziemeļu valstīs saslimstība ar ādas slimībām, to skaitā ar psoriāzi, ir daudz augstāka.
Dienvidu zemēs šīs kaites izplatība ir neliela, bet ziemeļu valstīs saslimstība ar ādas slimībām, to skaitā ar psoriāzi, ir daudz augstāka.
Liela loma tās attīstībā ir arī sociāli ekonomiskajiem faktoriem. Jo zemāks ekonomiskais līmenis, tātad vairāk stresa un pārdzīvojumu, jo lielāka iespējamība, ka attīstīsies psoriāze. Slimības rašanos provocē arī alkohola lietošana. Gadās, ka psoriāzes simptomi pirmo reizi parādās tieši pēc grādīgā lietošanas. Mēdz gadīties, ka sievietēm psoriāze attīstās pēc dzemdībām.
Kāpēc līdzīgos apstākļos vienam cilvēkam šī slimība attīstās, bet citam – ne? To zinātniekiem vēl nav izdevies atklāt. Taču zināms, ka psoriāzes rašanos var izprovocēt spēcīga psiholoģiska trauma, veicināt negatīvs psiholoģiskais noskaņojums.
Savukārt optimistiskiem cilvēkiem pat tās ārstēšanas process norit sekmīgāk. Jo pozitīvāks noskaņojums pacientam, jo labāk viņš sadzīvo ar savu slimību un tās izpausmes ir maigākas. Un, jo depresīvāks ir slimnieks un vairāk pārdzīvo sasirgšanu, jo vairāk psoriāze progresē.
Izārstēt nevar, bet…
Lai gan šī kaite nav ļoti smaga slimība un nomirt no tās nevar, bojātās ādas kopšana prasa diezgan daudz laika un līdzekļu.
Pašlaik nav radītas metodes, ar kurām no psoriāzes varētu atbrīvoties uz visiem laikiem, bet ar dažādiem līdzekļiem to iespējams apārstēt vai likt uz kādu laiku aprimt. Kādas zāles lietot, noteiks ārsts. Bet droši zināms, ka ādas bojājumu vietas vēlams ieziest ar mīkstinošu krēmu, tās kopšanai jālieto pH neitrālas ziepes. Uzmanīgi jāizvēlas kosmētika, dezodoranti un citi produkti, iegādājoties tādus, kas paredzēti jutīgai ādai. Simptomus mazina arī dabiska gaisma un ultravioleto staru (UV) terapija.
Jāgādā par visu, kas spēcina imūnsistēmu. Tiem, kuri to var atļauties, ieteicams izbaudīt Nāves jūras klimatoterapiju.Tā apvieno labumu, ko sniedz peldes jūrā, saules gaisma, balneoterapija jeb peldēšanās ūdenī ar augstu sēra saturu un ārstēšana ar dubļiem. Deviņdesmit procentos gadījumu pēc šīm procedūrām psoriātiskie bojājumi būtiski mazinās vai pat izzūd.
Jāgādā par visu, kas spēcina imūnsistēmu. Tiem, kuri to var atļauties, ieteicams izbaudīt Nāves jūras klimatoterapiju.
“Tie, kuriem dzimtā kādam ir bijusi psoriāze, uztraucas, vai šī slimība var iedzimt arī bērniem. Latvijā ir iespējams veikt gēnu testu, kas ļauj noteikt, vai psoriāze ir pārmantota, bet noderīgus ieteikumus, kā rīkoties, lai nesaslimtu, sniegt nevaram. Turklāt tas, ka cilvēks nēsā psoriāzes gēnu, vēl nepavisam nenozīmē, ka viņš ar to noteikti sasirgs. Varbūt stresa viņa dzīvē būs maz un dzīves apstākļi tik labi, ka slimība neattīstīsies,” atzīst ārste Ilona Hartmane.
Latvijā pēdējos gados dermatovenerologi psoriāzei veltījuši vienpadsmit zinātniskos darbus. Tas nav maz un liecina par slimības izpētes aktualitāti. Diemžēl šie pētījumi galvenokārt tiek veikti pēc ASV, Francijas un citu valstu farmācijas kompāniju pasūtījuma, jo bez pienācīga finansējuma nopietna izpēte nav iespējama.
Kamēr zinātnieki pūlas atrisināt psoriāzes uzdotās mīklas, tūkstošiem cilvēku turpina ciest no šīs kaites radītajiem nepatīkamajiem ādas bojājumiem, kuri arī vizuāli izskatās neglīti. Taču baidīties no saskarsmes ar tiem, kuri sirgst ar šo kaiti, gan nav pamata – psoriāzi nevar nodot tālāk ne sarokojoties, ne lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus vai kā citādi. Tā nav lipīga!
Slimības dosjē * Psoriāze ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas izraisa ādas bojājumus, kosmētisku defektu un nopietnu psiholoģisku traumu. * Par saslimšanu liecina sarkani plankumi, klāti ar sudrabotām zvīņām, kas lobās. * Ādas bojājumi var būt uz elkoņiem, galvas matainajā daļā, uz ceļiem, arī uz sejas, pēdām, plaukstām, nagiem un gļotādas. * Visnepatīkamākā un smagākā ir locītavu forma, kuras dēļ dažkārt attīstās psoriātiskais artrīts, kas var novest līdz invaliditātei. * Psoriāze biežāk skar pieaugušos.
Psoriāze skaitļos * Vidēji 2% pasaules iedzīvotāju un 3% eiropiešu cieš no psoriāzes. * Skandināvijas un Baltijas valstīs šī kaite skar 3,76–3,92%, ASV – 4,9%, Krievijā – 7% iedzīvotāju. * Latvijā ar psoriāzi slimo aptuveni 3,5% cilvēku.
|
