Miķeļdienas noskaņas mājoklī 0
Visvienkāršākie rotājumi – no salmiem un vilnas sapīti jumīši, ko pēcāk var piekārt pie lustras vai loga. Var arī uzrīkot veselu rudens darbnīcu bērniem un pieaugušajiem – katram no dabas materiāliem (kastaņiem, zīlēm, salmiem un kociņiem) var likt gatavot dzīvnieku un cilvēku figūriņas. Izaicinošs varētu būt mēģinājums attēlot pašu divgalvaino un dāsno Jumīti vai Miķeli – ražas bagātu rudens vīru. Protams, fantāzijas lidojums ļauj izmantot ne tikai dabas materiālus un rudens dārzeņus, kas netiek apēsti, bet arī veidot sveču paliktnīšus gaidāmajai ziemai. Ja pēc šīm izdarībām sarīko nelielu izstādi, tad mājas gariņiem, īpaši Miķelim un Jumītim tas noteikti patiktu!
Ja gadās pa rokai arī vārpiņas, tad Jumītim patiktu, ja visa ģimene pagatavotu vainagu, ko pakārt virs virtuves galda vai kādā citā goda vietā. Visskaistāk būs arī nolikt paša vai kādu citu īpaši ceptu maizi galda vidū.
Spēles un rotaļas
Tā kā ražas bagātība ļauj ēst daudz un dikti, var pirms pusdienām ciemiņiem un bērniem sarīkot nelielu “Garšu spēli”: rudens augļus un dārzeņus, kā arī citus ēdienus sagriež vai samaļ mazos gabaliņos; tad aizsien spēlētājam acis un baro “no karotītes” ar sagatavotajiem ēdieniem, liekot minēt, ko tieši viņš ēd. Tas varbūt šķiet gaužām vienkārši, bet ticiet – ja garšu ir daudz vai ja tās ir sajauktas kopā, tad pat topošie pavāri ne vienmēr spēj uzminēt visu, kas šādā pārbaudē tiek baudīts! Te ļoti svarīgas ir garšu kārpiņas, kas sniedz pavisam citādus signālus smadzenēm, ja tiek aizsietas acis.
Arī citas spēles var saistīt ar bagāto ražu. Piemēram – “Kas es par “fruktu”?” To spēlē tā: katram spēlētājam uz pieres tiek pielipināta līmlapiņa ar kāda dārzeņa vārdu, bet pats spēlētājs to neredz un min, uzdodot citiem jautājumus, uz kuriem var atbildēt vienīgi ar “jā” un “nē”. Uzvarēts tiek tad, kad atminēts uz lapiņas rakstītais! To var īstenot gan pa apli, gan grupiņās. Ja minēšana šķiet pārāk viegla, var mēģināt uz līmlapiņām rakstīt arī ko sarežģītāku – piemēram, koku, rudens ziedu, dabas parādību vai pat ābola sastāvdaļu (sēkliņas, serde, kātiņš, miziņa, mīkstums, sula utt.) vārdus.
