Mihelsons: Pie pakaļas, kā tie trīs klubi startēs Eirokausos 0
“Viņi atnāk uz banānu republiku Latviju, kurā ir daudz dažādi caurumi un cilvēki domā īstermiņā, apvārdo un mēģina panākt sev izdevīgus risinājumus,” futbola skolas “Metta” ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons uzskata, ka nedrīkst pakļauties vairāku virslīgas klubu spiedienam leģionāru jautājumā.
Vasarā septiņi no astoņiem Latvijas futbola čempionāta klubiem nobalsoja par leģionāru limita atcelšanu Eiropas Savienības pilsoņiem un tad Mihelsons šo ideju kaislīgi atbalstīja, bet tagad viņš nostājies otrā ierakumu pusē.
“Kardināli pamainījusies situācija un mēs vairs nerunājam par leģionāriem, bet gan “homegrown” spēlētājiem un ārzemniekiem, respektīvi, arī ārzemnieki var kļūt par asociācijā sagatavotiem spēlētājiem,” sarunā ar “LA” uzsvēra Ģirts Mihelsons.
“Tādējādi trīs gadu laikā visi laukumā esošie futbolisti varētu būt bez piedzimšanas Latvijā vai Latvijas pases. Nevajag aizmirst, ka, ja gribam akadēmiju un jaunatnes klubu struktūru izveidot stipru, tad jārada apstākļi, kur ir atbildība par vietējiem spēlētājiem, jo Latvijas izlasi no “homegrown” nevarēsim izveidot.”
Mihelsons gan ir neizpratnē par Latvijas Futbola federācijas valdes šonedēļ pieņemto lēmumu, ka no nākamās sezonas vienlaikus laukumā jābūt vismaz sešiem “homegrown” spēlētājiem, jo pirms tam komisijās tika apspriesti un uz balsošanu virzīti divi citi varianti.
“Komitejās izdiskutējām un teju vienbalsīgi – ar septiņām balsīm par, vienu atturas nolēma virzīt valdei 17/8 modeli (sezonas pieteikumā ne vairāk par astoņiem leģionāriem). Arī pieci no astoņiem virslīgas klubiem to atbalstīja un signāls skaidrs, ko sabiedrība grib.
Pēkšņi valdē radās vēl viens variants, kas noveda pie šodienas lēmuma. Mani izbrīnīja, ka vispār noņēma leģionāru naudu, kas aizgāja jaunatnei.
Tagad ne par vienu nebūs jāmaksā, tādējādi atdodam 40-50 tūkstošus. Tas ir absurdi, maksa par leģionāriem bija adekvāta – 1000 – 1500 eiro par spēlētāju,” atzina Ģirts Mihelsons. “Kā tas var būt, ka no komitejām, caur kurām iet visi sagatavotie priekšlikumi – tur sēž eksperti, speciālisti, virza divus variantus, bet valde pieņem pavisam citu. Neizprotu to, jo viedoklis komitejās bija ļoti pārliecinošs.”
FK “Ventspils”, “Riga” un Jūrmalas “Spartaks” izvērsa lielu kampaņu pret leģionāru limitu, turklāt vainoja konkurentu “RFS”, kas atbalstīja 17/8 modeli. “Trīs ārzemniekiem piederoši klubi grib spēlēt tikai ar ārzemju spēlētājiem, jo nevēlas veltīt laiku, lai izaudzinātu savus jaunos. Viņiem neinteresē Latvijas futbols, sagatavot kandidātus izlasei,” uzskata Mihelsons. “Uztrauc vienīgi tas, kā startēs Eiropā. Mēs piedāvājam spēcīgi startēt Eiropā, bet pirms tam ieguldīt līdzekļus, laiku un sagatavot spēcīgus spēlētājus.
Šobrīd viņi grib iet vieglo ceļu, kas atstāj jaunos spēlētājus bez aprūpes – kāda starpība, kāds latvietis atnāks, jo tāpat netaisīs rezultātu?
No biznesa viedokļa tas, protams, šobrīd ir neizdevīgs pienākums, pēc desmit gadiem – jā. Bet lai ārzemnieks desmit gadus audzinātu latviešu spēlētājus! Tāpēc atnāk uz banānu republiku Latviju, kurā ir daudz dažādi caurumi un cilvēki domā īstermiņā, apvārdo un mēģina panākt sev izdevīgus risinājumus. Pie pakaļas, kā viņi nostartēs Eiropā, jo tur ir tik maz cilvēku, kam interesē Latvijas izlase!
Viņiem svarīga savu līdzekļu apgrozīšana. Nebūs viņi, būs citi, kas startēs Eiropā, un ir labi piemēri – “Jelgava” pēdējos gados vistālāk tikusi Eirokausos, un tur lielākā daļa bija latviešu spēlētāji. Viņi vismaz palīdz saglabāt to līmeni, lai mums izlases kontekstā galīgi nebūtu jāpakaras.”
“Homegrown” termins attiecas uz jebkuras valsts futbolistu, kurš laika posmā no 15 līdz 21 gada vecumam vismaz trīs gadus trenējies un spēlējis kādā no pašmāju klubiem. Līdz gada beigām darba grupa veidos jaunus priekšlikumus, kuriem jāstājas spēkā no 2020. gada sezonas.
