Mihelsons: Latvijas futbolisti absolūti nav ieinteresēti trenēties 1
Lai vairotu vietējo spēlētāju motivāciju cītīgāk trenēties, virslīgā jāatceļ leģionāru limits, tā sarunā ar “LA” atzina Latvijas lielākās futbola akadēmijas “Metta” līdzdibinātājs Ģirts Mihelsons
Kāpēc atbalstījāt pozīciju, ka jāatceļ leģionāru limits Eiropas Savienības spēlētājiem?
Mēs dzīvojam absolūtos siltumnīcas apstākļos. Akadēmijai nevaram atrast kvalificētus trenerus un, ja tā turpināsim, tad nebūs arī futbolistu. Vietējie spēlētāji pieraduši pie garantētām 48 vietām un absolūti nav ieinteresēti strādāt, lai attaisnotu investīcijas. Tas ir balsojums par Latvijas jauno futbolistu attīstību. Jāmaina psiholoģija un sapratne par to, ka ārzemēs viņus neviens negaida, nekāda garantēta vieta nav. Tur vajadzēs ielauzties un pirmais mēģinājums ielauzties jāveic šeit uz vietas.
“Metta/Latvijas Universitāte” šobrīd ir seši ārzemnieki. Vai jūti, ka tas radījis papildus motivāciju vietējiem spēlētājiem?
Protams. Piemēram, Vladislavs Fjodorovs – uz viņa vietu atbrauc cilvēks un viņš sāk skriet. Esmu priecīgs, ka latviešu spēlētājs var spēlēt. Ir jābūt labākam. Ja es būtu pret Latvijas futbolistiem, tad neņemtu nevienu leģionāru. Vārāmies savā sulā, mākslīgi veidojam, ka viss kārtībā. Šis būs signāls arī akadēmiju darbam, jaunatnes treneru darbam – viņi arī domā, ka viss kārtībā, bet kārtībā nav nekas. Paskaitām, cik izlasē spēlētāju ir no Latvijas čempionāta un cik no ārzemēm. Mēs nespējam sagatavot spēlētājus, kas var ielauzties ārzemju līgās, jo ļoti labi jūtamies.
Par kādiem skaitļiem iet runa attiecībā uz licences maksas palielināšanu?
Mēs “Mettā” veica savus iekšējos aprēķinus. Piemēram, par sesto leģionāru jāmaksā desmit tūkstoši, katrs nākamais solis varētu būt 7500 eiro. Jo viena latviešu spēlētāja izmaksas – ja aprūpi un audzināšanu gribam pielīdzināt Eiropas standartiem, no 14 gadu vecuma izmaksā desmit tūkstošus gadā. Tad viņam ir 2500 masāžām un fizioterapijām, ap 2000 vitamīniem, līdzmaksājums dzīvošanas kompensācijai, ēdināšanai, labi treniņu apstākļi, nosegtas nometnes un ikdienas darbs. Anglijā šīs izmaksas ir 25 tūkstoši mārciņu. Tāds kopējais virslīgas piedāvājums šobrīd nav, tas ir mans ieteikums. Varētu arī par sesto maksāt desmit tūkstošus, septīto – 20. Tātad divi leģionāri virs kvotas nodrošina iespējas trenēties trim talantīgiem jaunatnes izlašu spēlētājiem. Ar Māri Verpakovski Elites komitejā ierosinājām, ka jāveido prioritāro jauno spēlētāju saraksts un no šīm naudām arī jāatbalsta, jo viņi nav tie, kas neielauzīsies. Ielauzīsies un spēs izkonkurēt ārzemniekus, jo ir spējas un prasmes. Šobrīd klubi var ieguldīt no 3500 līdz 4000 eiro un otra puse pietrūkst.
Tevi nebaida, ka būs daži klubi, kuriem spēlēs desmit, 11 ārzemnieki vienlaikus un kam tas no līdzjutēju viedokļa būs interesanti?
Tātad viņi būs sarūpējuši aptuveni 200 tūkstošus eiro jaunatnes sektoram. Uzskatu, ka sacensties ar viņiem nāks tikai par labu – vietējais futbolists dabūs ļoti augsta līmeņa spēles Latvijas čempionātā, mēs par iegūtajiem līdzekļiem varēsim viņus attīstīt, viņi būs spējīgāki. Ja kādam klubam ir tāds virziens, ka nesatrauc vietējie spēlētāji, bet es par to stipri šaubos. Tas pats FK “Ventspils” varbūt ne tik daudz kā mēs, tomēr pievērš jaunatnei uzmanību.
Vai ir reāli, ka licences maksas būs tik lielas, kā tu minēji? Varbūt tiks nolemts par daudz mazākām summām?
Tad tas būs ļoti nepareizi. Varam atcelt leģionāru kvotu vispār, bet pēc ceturtā vai piektā jābūt tādai summai, lai divi leģionāri nodrošinātu trīs vietējos pēc pilnas programmas.
Noslēgumā par “Metta/Latvijas Universitāte” veiksmīgo posmu – izcīnītas trīs uzvaras pēc kārtas. Kas ir tā pamatā?
Trīs uzvaras nav nekas dižs. Jā, līdz tam nebija nevienas, bet vienmēr bijām tuvu, nav nevienas sagrāves. Turpinām izvēlēto ceļu un ļoti tam ticam, pietrūka nedaudz veiksmes, ticības. Sēžot uz neuzvarēto spēļu sērijas tu gribot negribot sāc šaubīties, vai nodarbojies ar pareizo lietu. Pirmo uzvaru izdevās izcīnīt, darām to pašu darbu un saprotam, ka tas ir pareizs. Spēlētāji un visi sev noticēja.
Pēdējā aplī mērķis ir nokost “Jelgavu”, kam tikai par punktu vairāk?
Mēs noteikti nepadosimies, nevienā mačā neesam bijuši vieglais pretinieks. Piemēram, pret “Ventspili” 15 sekundes pirms beigām bija mistiska pendele un – 2:2, ļoti neveiksmīgas septiņas minūtes pret “Spartaku”. Pret “Jelgavu” un Valmieru sākumā vienmēr bijis pārsvars, bet pieklibojusi realizācija. Plāns minimums ir apsteigt Jelgavas klubu, bet nekādas eiforijas nav, strādājam, lai palīdzētu spēlētājiem spert nākamo soli karjerā.
