Dāma. Izaicinājums pelēkajai masai 2
Kad Mihails kļuva par valsts vadītāju, Raisa sākumā bija maksimāli apjukusi un satraukusies. Vīrs teicis, lai nomierinās un turpina dzīvot kā iepriekš, jo viņu abu attiecībās jau nekas neesot mainījies. Taču Raisai vairs nesanāca dzīvot “kā iepriekš”. Vēsturnieks Rojs Medvedevs paudis, ka Raisas aktivitāte un pēkšņi par ļoti grezniem kļuvušie tērpi bija pārlieku izaicinoši vidējam padomju pilsonim, un sanāca tā, ka ar savu uzvedību viņa arī pamatīgi kaitēja savam vīram, jo tautas aizkaitinājums pakāpeniski pārmetās uz Mihailu.
Patiešām: Raisa, tiklīdz parādījās tālrādes ekrānos, acumirklī izraisīja neviltotu visas PSRS vīriešu interesi un vienlaikus lielākās daļas sieviešu ienaidu. Viņas uzvedību un stilu var vērtēt dažādi, atbilstoši katra gaumei, taču tieši tas, ka viņa bieži mainīja tērpus un, šķiet, pārlieku uzkrītoši “rāvās kadrā”, kur turklāt vēl pārlieku daudz un gausi runāja, cilvēkiem ļoti nepatika. Sabiedrība pie tā nebija pieradusi. Raisai nepiedeva arī viņai raksturīgo manieri daudzas visiem labi zināmas un vecas pacietības pasniegt kā savus atklājumus, turklāt darot to krietni vien kaitinošā pasniedzēja mentoristiskajā tonī.
Latvijas ļaudīm, šķiet, vēl itin labā atmiņā ir Mihaila un Raisas vizīte Rīgā 80. gadu beigās, kad Raisa, viesojoties kādā pirmsskolas iestādē, uzrunāja kādu konkrētu bērnu, kurš mulsi smaidīja, nespējot ne lāgā saprast teikto, ne atbildēt. Apjautājusies, cik tad bērniņam gadu, un noskaidrojusi, ka jau esot visi seši, viņa krietni vien pārmetoši teica – šajā vecumā jau nu vajadzēja gan prast krievu valodu…
