Diagnozi nosaka pēc simptomiem 0
Migrēnai nav nepieciešami papildu izmeklējumi, pilnībā pietiek ar aprakstu. “Pirms aptuveni 10 gadiem izveidoju anketas, lai aptaujātu cilvēkus Liverpūlē. 1000 pacientiem ar migrēnas galvassāpēm veica arī magnētisko rezonansi. Apstiprinājumu guva dati, kas Eiropā jau bija zināmi, proti, no 1000 cilvēkiem tikai aptuveni četriem bija kāda cita kaite, kas maskējas ar migrēnu,” stāsta neiroloģe. Var secināt, ka migrēnas noteikšanas kritēriji ir ļoti precīzi.
Liela nozīme ir tam, kā cilvēks spēj sadzīvot ar migrēnu. Tas nav oda kodums, kas pāries. Slimība cilvēku nereti pavada visu mūžu. Migrēnas lēkmes var padarīt retākas, ja ievēro režīmu – laikus ceļas un iet gulēt, pēc iespējas mazina stresu, pārpūli, pietiekami padzeras un no rīta paēd brokastis. Sevišķi tas attiecas uz bērniem. Migrēnu var provocēt liels stress vai sarkanvīns. Izvairoties no provocētājiem, ar slimību sadzīvot ir vieglāk.
Katram pašam jācenšas saprast, kas izraisa migrēnu un kas palīdz novērst galvassāpes. Ir daži produkti, no kuriem migrēnas laikā mēdz izvairīties, bet tas nenozīmē, ka vispār nevajag ēst šokolādi un banānus. Tas ir ļoti individuāli. Ja pēc kafijas dzeršanas regulāri rodas galvassāpes, to lietot nevajag.
