Migrēna vai audzējs? Kā atšķir galvassāpes, un kādos gadījumos tās nedrīkst ignorēt 0
Pēdējais Slimību profilakses un kontroles centra veiktais Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums liecina, ka pēdējā mēneša laikā 36% sāpējusi mugura, 34% jutuši galvassāpes, bet 26% – locītavas, bet pretsāpju medikamentus to novēršanai lietojusi vairāk nekā puse – 65%, bieži vien nevēršoties pie ārsta, lai noskaidrotu sāpju iemeslu.
Migrēna vai kas cits?
Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras pasniedzēja, neiroloģe Linda Zvaune skaidro, ka galvassāpes var būt gan primāras – no tām cieš 90%, gan sekundāras jeb citu slimību, piemēram, deguna blakusdobumu iekaisuma, augsta asinsspiediena, traumas, izraisītas.
Ļoti izplatītas primārās galvassāpes ir migrēna. Riska faktori tās attīstībai ir iedzimtība (no tās cietuši viens vai abi vecāki, vecvecāki), piederība sieviešu dzimumam, stress, hormonālas izmaiņas, piemēram, menstruācijas, depresija, maiņu darbs, neregulārs miegs.
Pulsējošās, ļoti spēcīgas galvassāpes pavada citi simptomi, piemēram, slikta dūša, nepatika pret spilgtu gaismu, troksni, grūtības veikt ikdienas aktivitātes.
“Parastie bezrecepšu pretsāpju līdzekļi var būt neefektīvi. Ja migrēnas lēkmes neārstē pietiekami efektīvi, tās var ieilgt līdz pat vairākām dienām.
Pašārstēšanās, kad nav skaidrs, kāpēc tiek lietots pretsāpju medikaments un kad tas tiek lietots pārāk bieži – divas reizes nedēļā vai pat vairāk –, var radīt galvassāpju hronificēšanos vai kļūt par iemeslu vēl vienam galvassāpju veidam – medikamentu atkarīgām galvassāpēm,” uzsver neiroloģe.
“Sarkanā karoga” simptomi, kuriem parādoties noteikti jādodas pie ārsta: pēkšņas, ļoti spēcīgas, intensīvas galvassāpes (stiprākās mūžā), jauna veida galvassāpes, īpaši pēc 50 gadu vecuma, progresējošas galvassāpes – 15 un vairāk dienas mēnesī, tas, ka galvassāpes provocē klepus vai fiziskās aktivitātes, tās parādās pēc nesenas galvas vai kakla trauma, ja galvassāpes pavada drudzis vai neiroloģiski simptomi, ja to dēļ pārmērīgi tiek lietoti medikamenti.
Nedrīkst piemirst, ka zināmi vairāk nekā 130 dažādu veidu galvas smadzeņu audzēji, kuri atkarībā no lokalizācijas un izmēra var izraisīt ne tikai galvassāpes, bet arī reiboņus, problēmas ar atmiņu, līdzsvara zudumu, neveiklību, dzirdes un redzes pasliktināšanos, miegainību, runas traucējumus. Tādēļ vajag vērsties pie ģimenes ārsta un neirologa, lai noskaidrotu patiesos galvassāpju iemeslus, jo ar mūsdienīgām izmeklēšanas metodēm, piemēram, datortomogrāfiju un magnētisko rezonansi, iespējams atklāt pat pāris milimetrus lielus audzējus, kurus iespējams veiksmīgi izoperēt, bet ar atbilstošiem, ārsta rekomendētiem medikamentiem sekmīgi ārstēt migrēnu un citas primārās galvassāpes.
Ieilgušas sāpes mugurā
Vairumā gadījumu muguras sāpes ir nespecifiskas – visbiežāk tās izraisa saspringti, vienpusēji noslogoti muskuļi, to tonusa izmaiņas, disbalanss.
Muskuļu līdzsvaru nelabvēlīgi ietekmē gan mazkustīgums, gan pārlieku liela vai vienveidīga, monotona fiziskā slodze, kuras laikā tiek noslogotas tikai dažas muskuļu grupas.
Stāvot vai ejot ķermeni vertikāli notur ne tikai dziļie muskuļi, bet arī kāju un vēdera priekšējās sienas un sānu muskuļi, kuri balsta iegurni, lai visa slodze negultos uz muguras jostas daļu. Tā saucamajā muskuļu korsetē ietilpst kā vēdera priekšējās, sānu un muguras muskulatūra, tā dibena un kāju iekšējie un ārējie muskuļi. Turklāt pretējām muskuļu grupām jābūt vienādi spēcīgām. Ja tiek izjaukts līdzsvars – muskuļi vienā ķermeņa pusē kļuvuši pārāk vāji, izstiepušies, otrā turpretī – saspringuši, saīsinājušies, muguras sāpes klāt kā likts. Šādos gadījumos ar tām var mēģināt tikt galā ar ārstnieciskās vingrošanas palīdzību fizioterapeita vadībā, neķeroties uzreiz pie pretsāpju medikamentiem. Nostiprinot vienus muskuļus un atslābinot otrus, uzlabojas stāja un sāpes mazinās. Der atcerēties, ka speciālisti nesteroīdos pretsāpju līdzekļus iesaka tikai akūtu muguras sāpju ārstēšanai īsu laiku – līdz 10 dienām.
Specifiskās muguras sāpes ir saistītas ar izmaiņām mugurkaula struktūrās, piemēram, tās var izraisīt diska trūce vai starpskriemeļu locītavu iekaisums. Nereti sāpju iemesls ir kāda no mugurkaulāja deģeneratīvajām saslimšanām, kuru dēļ notiek pārmaiņas starpskriemeļu locītavās un starpskriemeļu atveres sašaurināšanās, tādēļ tiek nospiestas nerva saknītes tās izejas vietā starp skriemeļiem.
Piemēram, 37% no visām hroniskajām muguras lejas daļas sāpēm ir neiropātiskas. Tās var būt dedzinošas, durstošas, asas, ar tirpšanas un “skudriņu tekalēšanas” sajūtu, atstaro uz kājām.
Traumatologs ortopēds, mugurkaulāja ķirurgs Viktors Vestermanis aicina neaizmirst arī par osteoporotiskiem mugurkaula skriemeļu lūzumiem. Tā galvenais simptoms ir pēkšņas, spēcīgas sāpes mugurā, kas parasti rodas pēc nenozīmīgas traumas, piemēram, straujas atkrišanas uz krēsla.
“Bieži lūst pirmais jostas daļas skriemelis, kā arī krūšu daļas skriemeļi. Sāpes mugurā, stājas izmaiņas ir nopietns pamats mugurkaulāja radioloģiskai izmeklēšanai, piemēram, datortomogrāfijai, magnētiskajai rezonansei. Osteoporotiskie mugurkaula skriemeļu lūzumi, kuru radītās sāpes ilgst vairāk par astoņām nedēļām, jāārstē ar minimāli invazīvām ķirurģiskām metodēm, kas nodrošina ātru un noturīgu atsāpināšanu,” norāda ķirurgs.
“Sarkanā karoga” simptomi muguras sāpēm: ieilgušas (vairāk par 6 nedēļām), iepriekš nebijušas sāpes pacientam, kurš ir vecāks par 50 gadiem, ja tās parādās pēc traumas, onkoloģiskas saslimšanas, ja sāpēm pievienojas vēl citi simptomi, piemēram, nespēks kājā vai rokā, drudzis, neizskaidrojams svara zudums.
Dzīvībai bīstamas sāpes
Par akūtu miokarda infarktu var liecināt intensīvas, pēkšņas dedzinošas, plēsošas vai žņaudzošas sāpes krūšukurvī, kuras izstaro uz ķermeņa kreiso pusi, var izstarot arī uz apakšžokli, sāpes var just arī plecu, lāpstiņu un kakla rajonā vai pat vēderā. Sāpēm atšķirīgās kombinācijās var pievienoties tādi simptomi kā sirdsklauves, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana, trauksme, galvas reibonis, pārmērīgs nogurums, vājums, auksti sviedri, slikta dūša, vemšana.
Insultam ir raksturīgi pēkšņi radušies simptomi, kas katram pacientam var izpausties atšķirīgi. Ja noticis asins izplūdums smadzenēs vai starp smadzeņu apvalkiem (hemorāģisks insults), tā izpausme ir stipras galvassāpes, atmiņas un apziņas traucējumi, bezsamaņa.
