Migrēna skar katru desmito Latvijas iedzīvotāju un rada nopietnu ekonomisko slogu 0
Ar migrēnu pamatā slimo cilvēki darbaspējīgā vecumā, tādēļ efektīva profilakse un ārstēšana ne tikai būtiski uzlabo pacientu dzīves kvalitāti un darbspējas, bet var mazināt arī slimības tiešo un netiešo izmaksu radīto ekonomisko slogu valstij kopumā. Atzīmējot migrēnas nedēļu, to uzsver gan ārstu, gan pacientu organizācijas.
Migrēna ir visizplatītākā smadzeņu slimība pasaulē.
Septembra pirmā nedēļa tiek atzīmēta kā migrēnas nedēļa, kuras mērķis ir pievērst uzmanību šai saslimšanai, izglītot sabiedrību par to un mazināt aizspriedumus. Ar migrēnu slimo aptuveni viens miljards cilvēku pasaulē, tā ir visbiežāk sastopamā galvas smadzeņu slimība.
Sadarbībā ar pasaules veselības organizāciju veiktajā Globālā slimību sloga pētījumā galvas sāpes, tai skaitā,migrēna ir minēta kā otrs biežākais saslimstības cēlonis visā pasaulē gan vīriešiem, gan sievietēm.
Migrēna skar visus cilvēka dzīves aspektus, tāpēc slimības radītā negatīvā ekonomiskā ietekme (tiešās un netiešās slimības kontroles izmaksas) Latvijā ir diezgan augsta.Šā gada pavasarī Rīgas Ekonomikas augstskolas(REA) sadarbībā ar Budapeštas Corvinus universitāti veiktais pētījums “Migrēnas ekonomisko izmaksu novērtējums Latvijā un Lietuvā” uzrāda, ka migrēnas izplatība Latvijā šobrīd sasniedz 11,4%, t.i., šī diagnoze skar vairāk nekā katru desmito Latvijas iedzīvotāju.
Migrēnas kopējās izmaksas Latvijā pēc ļoti konservatīvām aplēsēm ir 112,26 miljoni eiro gadā, kas atbilst 0,42% no Latvijas IKP. Aptuveni 74% ir netiešās slimības izmaksas jeb izmaksas, kas saistītas ar migrēnas pacientu piespiedu darba kavējumiem un samazinātām darba spējām.
Šos datus apstiprina arī Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības aptaujas rezultāti – 40% no migrēnas pacientiem pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā 1 – 6 dienas. Kopumā 80% no aptaujātajiem atzīst, ka migrēna ietekmē viņu profesionālo dzīvi – pat ja darbs netiek kavēts, migrēna traucē koncentrēties darbam un strādāt maksimāli efektīvi, migrēnas dienās darba efektivitāte ir samazināta vismaz par 50%.
Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa: “Migrēna ļoti nopietni ietekmē cilvēka ikdienas gaitas – dienās, kad ir migrēna, nākas mainīt dienas plānus.
Baidoties, ka var zaudēt darbu, migrēnas pacienti bieži vien savu diagnozi no darba devēja slēpj.
Tā kā migrēna ir ar hronisku norisi daudzu gadu garumā un lēkmes mēdz atkārtoties, kopumā tā liedz dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Migrēnas slogu pacientiem padziļina arī bieži sastopamie pavadošie traucējumi – trauksme, depresija, bailes no lēkmju atkārtošanās. Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē valsts.Pacienti, kas cieš no migrēnas, medikamentus pērk par saviem līdzekļiem. Tādēļ diemžēl ne visi pacienti ar atļauties zāles piemērotai ārstēšanai, kassniegtu iespēju dzīvot produktīvāk un pilnvērtīgāk.”
“Tikai 4,5% migrēnas pacientu Latvijā lieto nepieciešamos medikamentus, tāpat bieži nenotiek migrēnas profilaktiska ārstēšana un novēršana. Migrēnaspreventīvai ārstēšanai ir ļoti liela ietekme uz saslimšanas gaitu, tā ir šīs slimības specifika. Tieši preventīva ārstēšana samazina nepieciešamību pēc ‘ugunsgrēka’ dzēšanas jeb migrēnas lēkmes kupēšanas,” norādaLatvijas Sāpju izpētes biedrības prezidents, ārsts-algologs Mihails Arons.
REA pētījuma rezultāti atklāj, ka vidējās migrēnas izmaksas uz vienu cilvēku Latvijā ir 801eiro gadā, no kuriem vidēji 205,57 eiro ir tiešās izmaksas jeb izdevumi, kas ietver veselības aprūpes resursu izlietojumu, piemēram, vizītes pie ārsta, medikamentu izmaksas u.c., bet lielākā daļair netiešās izmaksas, kas ir saistītas ar prombūtni un traucējumiem darbā – produktivitātes samazināšanos un potenciālajiem vai gaidāmajiem ienākumiem, kas zaudēti migrēnas dēļ.
