Ar migrēnu nejoko 0
Galva var sāpēt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, vienas no biežāk sastopamajām ir saspringuma jeb tenzijas tipa galvassāpes. Tomēr vissmagāk izpaužas migrēna. Ar parastām galvassāpēm to grūti sajaukt.
Tipiskas migrēnas pazīmes ir stipras pulsējošas galvassāpes vienā pusē, to dēļ ir nepatīkami atrasties gaismā, ļoti traucē troksnis un gribas mieru. Var būt arī slikta dūša, vemšana. Ja ir migrēnas forma ar tā saukto auru, var rasties runas traucējumi, mirgošana acīs un grūtības izlasīt tekstu. Auras simptomi var izpausties arī lēkmes laikā, skaidro neiroloģe un algoloģe Daina Jēgere.
Lai noteiktu diagnozi “migrēna”, jābūt vismaz piecām vienādām lēkmēm vai divām lēkmēm ar auru, skaidro speciāliste. Ja ir kaut mazākā nobīde, jāveic izmeklējumi, lai pārliecinātos, vai galvassāpju cēlonis nav kāda cita slimība.
Kāpēc jāraksta dienasgrāmata
Ja migrēnas lēkmes ir retas – līdz trim mēnesī, visbiežāk to ārstēšanai izmanto bezrecepšu pretsāpju medikamentus, kurus svarīgi, sākoties lēkmei, pietiekamā devā lietot pēc iespējas agrāk.
Ja migrēna jau ir hroniska, lēkmes mēdz būt gan 8, gan 15 un 20 dienas mēnesī. Precīzus migrēnas lēkmju intensitātes un biežuma cēloņus ir grūti noteikt. Nozīmīgi faktori ir gēni, izmaiņas smadzenēs un citi. Regulāru migrēnas lēkmju gadījumā noteikti jāraksta sava migrēnas dienasgrāmata, lai tajā atzīmētu dienas režīmu, ēdienkarti, galvassāpju reizes un intensitāti, kā arī lietotos medikamentus. Pēc tam ar šo dienasgrāmatu jādodas pie ārsta, kurš aprakstīto informāciju izvērtēs un ieteiks atbilstīgu ārstēšanu.
Ar fiziskajām aktivitātēm – prātīgi!
Sievietēm migrēnas lēkmes provocē hormonu svārstības organismā, šādu migrēnu iespējams ārstēt, stabilizējot hormonu līmeni organismā. Piemēram, ja mēnešreižu cikls ir stabils, dažas dienas pirms tām jāsāk lietot medikamentus un jāturpina to darīt, līdz tās beidzas. Šajā gadījumā arī ieteicams rakstīt savu migrēnas dienasgrāmatu, kas parādīs, vai migrēnas lēkmes tiešām izraisa tikai hormonu svārstības.
Migrēnas lēkmes bieži izraisa stress, konfliktsituācijas, ar kurām cilvēks pats nespēj tikt galā, un tad var lūgt palīdzību psihoterapeitam.
Kā stāsta neiroloģe, pētījumos ir pierādīta saistība starp galvassāpēm un izmainītu kakla daļas pozīciju, kā arī izmaiņām stājā un sakodienā. Cilvēkiem ar migrēnu daudz biežāk var būt ierobežotas apakšžokļa kustības, klikšķēšana sakodiena laikā, sāpes sejā. Ir pieredze – noregulējot sakodienu (kas var būt izmainīts pēc implantu, protēžu, tiltiņu ievietošanas), migrēnas lēkmes samazinās, jo tiek likvidēts deniņu muskuļu saspringums.
Reizēm sievietes stāsta, ka viņām aktīva vingrošana beidzas ar migrēnas lēkmi. Tā tiešām ir, ka migrēnas pacientam jābūt uzmanīgam ar fiziskajām aktivitātēm, piemēram, jāvingro speciālista uzraudzībā un ļoti saudzējoši – fizioterapija parasti ir lēna un pareiza muskuļu stiepšana, speciāla masāža, stājas korekcija un teipošana. Cilvēkam tiek iemācīts, kā pareizi ikdienā sēdēt, staigāt un darīt ko citu, lai novērstu radušās vai iespējamās problēmas, kas var provocēt migrēnas lēkmes.
Farmaceita padoms
BENU aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa: “Migrēnas rašanos var veicināt dažādi faktori: apkārtējā vide, trokšņi, gaisma, spēcīgas smaržas, stress, nogurums pēc lielas fiziskas slodzes, depresija un arī sarkanvīna lietošana. Ir pierādīts, ka organismā estrogēnu līmeņa svārstības, kas fizioloģiski notiek īsi pirms mēnešreizēm, var rosināt migrēnas lēkmi. Tās laikā noteikti jāizvairās no fiziskas piepūles, cilvēkam ieteicams atrasties mierā, klusumā un tumšā telpā. Ja ir lietoti ārsta izrakstītie medikamenti, vēlams divas trīs stundas pagulēt. Neraugoties uz slikto dūšu, vajadzētu dzert daudz šķidruma.”
