“Zaļie” ierosina pārvērst Eiroparlamenta ēku Strasbūrā par bēgļu centru 2
EP biroji Strasbūrā stāv tukši 300 dienas gadā
Eiropas Parlamenta (EP) “zaļie” likumdevēji ierosinājuši pārvērst maz izmantoto EP ēku Strasbūrā par nelegālo imigrantu centru. Pēc Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera ierosinājuma dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 patvēruma meklētāju, Zaļo partijas līderis Felipe Lamberts paziņoja, ka EP locekļi varētu dot savu ieguldījumu, atsakoties no ēkas Strasbūrā, jo tā tiek izmantota tikai 50 dienas gadā. “Pārējās 300 dienas 750 EP deputātu biroji, kas tiek apkurināti un aprīkoti ar dušas kabīnēm, stāv tukši un neizmantoti,” viņš piebilda. “Mēs ierosinām, lai šī ēka tiek izmantota kā pagaidu mājvieta imigrantiem un bēgļiem, kamēr mēs strādājam Briselē,” sacīja Lamberts. Daudzi EP locekļi pauduši gatavību atteikties no Strasbūras futūristiskā paskata parlamenta ēkas, norādot, ka pārvietošanās starp Briseli un Strasbūru ir dārga un laikietilpīga. Tomēr Francija negrib atteikties no EP mītnes, kas dod gan ekonomisku labumu, gan prestižu. Lielākā daļa EP darba norit Beļģijas galvaspilsētā Briselē, bet 435 kilometrus attālajā Strasbūrā 12 reizes gadā notiek EP plenārsēdes. Pārējo laiku EP deputāti strādā Briselē.
Prāgā apspriežas Višegradas grupas ārlietu ministri
Ungārija vakar reģistrēja jaunu vienā diennaktī ieradušos nelegālo imigrantu skaita rekordu, Serbijas robežu šķērsojot 3321 nelikumīgajam ieceļotājam. Kaimiņos esošā Austrija reģistrēja rekordlielu no Ungārijas ieceļojušo nelegālo imigrantu skaitu, vakar ierodoties vairāk nekā 3000 cilvēku. ANO bēgļu aģentūra brīdina, ka Ungāriju nedēļas nogalē varētu sasniegt vismaz 42 000 imigrantu, kuri atrodas ceļā no Grieķijas, šķērsojot Maķedoniju un Serbiju. Lielākā daļa nāk no Sīrijas, Afganistānas vai Pakistānas un vēlas nokļūt Vācijā, kur valdība nesen atviegloja patvēruma piešķiršanas nosacījumus sīriešiem. Nedēļas nogalē Austrija atļāva valstī brīvi iebraukt apmēram 15 000 imigrantu, lai atslogotu tuvu eksplozijai esošo situāciju Ungārijā, kur augustā vien ieradās 50 000 imigrantu. Ungārijā 15. septembrī stājas spēkā jaunie likumi pret imigrāciju, kas dod plašākas pilnvaras policijai un smagākus sodus par nelegālu robežas šķērsošanu. Par robežas žoga pārkāpšanu paredzēts trīs gadu cietumsods. Ungārijas armija veikusi manevrus “Izšķirošā rīcība”, lai sagatavotos iespējamajai nosūtīšanai uz robežu ar Serbiju un sniegtu atbalstu policijai, kas nespēj apturēt nelegālo imigrantu vilni. Šodien Prāgā tiekas Višegradas grupas – Čehijas, Slovākijas, Polijas un Ungārijas ārlietu ministri ar kolēģiem no ES prezidējošās valsts Luksemburgas un Vācijas, lai mēģinātu rast kompromisu bēgļu krīzes risināšanā.
Bēgļu pieplūdums radikāli mainīs Vāciju
Vācijā šogad ieradušies jau aptuveni 450 000 nelegālo imigrantu, paziņojis Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels, kurš pārstāv sociāldemokrātus. “Tas liecina, ka 160 000 bēgļu izdalīšana pa Eiropu ir pirmais solis. To varētu saukt arī par pilienu okeānā,” sacīja Gabriels. Viņš atzinis, ka tuvākajā nākotnē Vācijai ik gadu nāksies uzņemt vismaz pa pusmiljonam jaunu patvēruma meklētāju. Vācijas kanclere Angela Merkele ir aicinājusi Briseli iet tālāk un vienoties par proporcionālu imigrantu sadali, nenosakot konkrētus kvotu griestus. Vācija šogad plāno uzņemt 800 000 patvēruma meklētāju, kas ir četrreiz vairāk nekā 2014. gadā. Kanclere Angela Merkele atzinusi, ka “tas, ko pieredzam šobrīd, ir kas tāds, ko mums nāksies risināt gadiem un kas tuvākajos gados mainīs mūsu valsti”. Rekordlielais patvēruma meklētāju skaits, kas šogad ieradīsies Vācijā, nesīs valstij radikālas sociālās, demogrāfiskās un ekonomiskās pārmaiņas, atzīst eksperti. Sociologs Meinhards Mīgels brīdina, ka vāciešiem, kas vēlas turēties pie savas ierastās pasaules, nāksies rēķināties ar pārmaiņām. Eksperti atzīmē, ka nāksies pielāgot, piemēram, izglītības sistēmu, jo šādu nelegālās imigrācijas krīzi Eiropa vēl nav pieredzējusi. Vācu analītiķi pašreizējo krīzi salīdzina ar situāciju pēc Otrā pasaules kara, kad 12 miljoni etnisko vāciešu tika padzīti no Austrumeiropas valstīm un ieradās drupās esošajā Vācijā, kur viņi nekad iepriekš nebija dzīvojuši. “Tika pieliktas milzu pūles, lai viņus integrētu,” norāda Mīgels. “Taču palīdzēja tas, ka viņiem bija tas pats kultūras fons un viņi runāja tajā pašā valodā.” Taču to bēgļu gadījumā, kas ierodas no Sīrijas vai Irākas, situācija ir citāda, jo vairākums no viņiem pat nerunā vāciski.
Integrācija darbojas caur darba tirgu
Tiek prognozēts, ka Vācijas iedzīvotāju skaits zemās dzimstības dēļ no pašreizējā 81 miljona 2060. gadā būs sarucis līdz 70 miljoniem, un valdības apsēstība ar budžeta līdzsvarošanu daļēji skaidrojama ar bažām, ka tuvākajos gados kļūs arvien grūtāk finansēt pastāvošo pensiju sistēmu. Imigranti varētu kļūt arī par darbaspēka avotu Vācijas rūpniekiem, kas arvien vairāk žēlojas par darbinieku trūkumu. Uzņēmēju organizāciju līderi pēdējo mēnešu laikā arvien aktīvāk aicinājuši dot patvēruma meklētājiem piekļuvi profesionālajai izglītībai un darba tirgum. “Integrācija Vācijā vienmēr darbojusies caur darba tirgu,” un šajā ziņā valstij ir laba pieredze, norāda eksperts imigrācijas jautājumos Orkans Kesemens.
Uzrunā Bundestāgā kanclere Merkele mudināja sākt aktīvu jaunieceļojušo ārvalstnieku integrāciju, taču vienlaikus imigrantus brīdināja, ka tiem būs jāpakļaujas Vācijas likumiem. “Mums nepārprotami jāparāda, kādi noteikumi šeit ir spēkā, un mums nav jāstāv malā, kad atsevišķas kopienas iekapsulējas un noraida integrāciju vai veido paralēlas sabiedrības,” teica kanclere. Merkele pauda pārliecību, ka gadījumā, ja jaunpienācēji tiek ātri integrēti un iekļauti darbaspēka tirgū vai izglītības sistēmā tie var nest vairāk iespēju nekā risku.