Migrantiem kļūstot nepacietīgiem, pie Baltkrievijas robežas aug spiediens 63
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītās nedēļas nogalē divas nelegālo migrantu grupas mēģinājušas ar spēku šķērsot Baltkrievijas–Polijas robežu. Daļēji jau notikušo ielaušanos izdevies novērst tikai ar papildspēku piesaisti, paziņojis Polijas robežsardzes preses dienests.
Agrāk nebija novērots, ka migranti mēģinātu šķērsot Polijas, Lietuvas vai Latvijas robežas “triecienā”. Izmaiņas liecina, ka acīmredzot mainās arī nelegāļu noskaņojums, ko cita starpā ietekmē vēsāka laika iestāšanās.
Vajadzēs mūri
Informācija par notikušo ir skopa, taču pēc publiskotajiem videokadriem noprotams, ka izlaušanās mēģinājums noticis naktī. Tajā bijušas iesaistītas divas lielas – attiecīgi 90 un 130 cilvēku – grupas.
“Šādi incidenti ir ārkārtīgi sarežģīti robežsargiem un karavīriem,” pirmdien poļu žurnālistiem atzina robežsardzes pārstāve Anna Mihaļska. Dažiem migrantiem izdevies pārvarēt nožogojumu, taču situāciju izdevies normalizēt, operatīvi iesaistot tuvumā esošās patruļas.
Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks vakar paziņoja, ka robežas apsardzībā jau iesaistīti 3000 armijas karavīru un vajadzības gadījumā skaitu dubultos. Tā kā migrantu spiediens aug, Polija plāno pārskatāmā nākotnē dzeloņstiepļu žogus aizvietot ar betona sienu, par piemēru ņemot mūri, kādu pirms vairākiem gadiem Ungārija uzbūvēja uz Serbijas robežas.
Nedēļas nogalē reģistrētais nelegālo robežšķērsošanas mēģinājumu skaits bijis lielākais kopš krīzes sākuma vasarā – trijās dienās gandrīz 2000. Tikai sestdien vien Polijā no Baltkrievijas mēģinājuši iekļūt vairāk nekā 700 migrantu.
Varasiestādes aizturējušas arī 15 personas, kas palīdzējušas migrantiem šķērsot robežu. 19 robežpārkāpēji, starp kuriem bija seši bērni, ievietoti slimnīcā ar plaušu karsoni, apaukstēšanos un vispārēju ķermeņa atdzišanu.
Iestājoties vēsākam laikam, pēdējās nedēļās uz Polijas–Baltkrievijas robežas vairākkārt uzieti miruši nelegālie migranti. Nevalstiskās bēgļu palīdzības organizācijas pārmet Varšavai spēka lietošanu, lai piespiestu migrantus doties atpakaļ un nepieļautu, lai tie iesniedz patvēruma lūgumu Eiropas Savienības (ES) teritorijā.
Kopš septembrī Polijas–Baltkrievijas robežreģionos ieviests ārkārtas stāvoklis, žurnālisti un aktīvisti tur netiek ielaisti. Kā norāda Rietumu mediji, līdz ar to neatkarīgu informāciju par notiekošo gūt nav iespējams.
Eiropas problēma
Irākiešu, sīriešu un citu migrantu grupu organizētu koncentrēšanu pie Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām uzskata par Aleksandra Lukašenko Baltkrievijas režīma atriebību par Rietumu ieviestajām sankcijām.
Vasarā galvenais spiediens tika izdarīts uz Lietuvu, bet šobrīd smaguma punkts ir Polija ar tās 400 kilometrus garo Baltkrievijas robežu.
Bet arī Lietuvas robežsargiem diennaktī no pirmdienas uz otrdienu nācies raidīt atpakaļ uz Baltkrieviju 121 migrantu – lielāko vienas diennakts laikā valstī neielaisto migrantu skaitu kopš 25. augusta, kad atpakaļ lika doties 155 migrantiem.
Polija lielu robežas posmu jau nodrošinājusi ar dzeloņstiepļu žogu, taču Polijas amatpersonas izteikušās, ka attiecīgie Baltkrievijas dienesti apgādā nelegāļus ar dažādiem speclīdzekļiem, tostarp žogu pārvarēšanai.
ES atzinusi, ka Baltkrievijas, jādomā, ne bez Krievijas ziņas, izvērstais hibrīdkarš pret kaimiņiem kļuvis par visas Eiropas problēmu. Vācijas mediji ziņo par augošo Irākas, Sīrijas, Irānas un Jemenas migrantu nelegālās ieceļošanas gadījumu skaitu.
Migranti, kā kontrabanda paslēpti autofurgonos vai privātās automašīnās, tiek vesti no Baltkrievijas caur Lietuvu un Poliju. Pēc policijas datiem, nedēļas beigās tikai Brandenburgas federālajā zemē vien atklāti 392 šādi gadījumi.
Kopumā kopš gada sākuma Brandenburgā konstatēti 2603 nelikumīgas ieceļošanas gadījumi, kur pēdas ved uz Baltkrieviju. Lēš, ka savu kārtu robežpārejai tur vēl gaida apmēram 10 tūkstoši migrantu no Tuvajiem Austrumiem.
Opozīcijā Lukašenko režīmam noskaņotie baltkrievu politologi sākuši diskutēt par scenārijiem, kas gaida valsti, kad ES robežas būs nocietinātas tiktāl, lai dabūt pāri tām nelegāļus vairs nevarētu. Pašas sarūpētie “tūristi” no Tuvo Austrumu valstīm var kļūt par problēmu pašai Minskai.
“Iespējams, daudz šo cilvēku paliks robežas Baltkrievijas pusē. Tā būs kritiskā masa, kas kādā brīdī atspēlēsies Baltkrievijas varai. Radīsies izaicinājums – ko ar šiem ļaudīm darīt. Viņi jau ir samaksājuši par pakalpojumu. Viņi būs vīlušies un izvirzīs pretenzijas,” analītiskā ziņu vietne “thinktanks.by” citē Austrumu pētījumu centra Varšavā ekspertu Kamilu Klisinski.
Baltkrievi atceras 2015. gadu, kad par algu iekavēšanu saniknoti ap 200 ķīniešu viesstrādnieku sarīkoja protesta gājienu no kartonāžas fabrikas jaunbūves Dobrušā uz Minsku.
Toreiz protestējošie ķīnieši iesaistījās sadursmēs ar miliciju. Tomēr citi analītiķi apšauba, vai faktiski apkrāpto migrantu atpakaļtransportēšana uz dzimteni piespiedu kārtā Lukašenko varai sagādās lielas problēmas.
