Migrantu pārvadātāji kāš miljardus 8
Cilvēku kontrabandisti, kas pērn pa dažādiem maršrutiem nogādāja Eiropā aptuveni 1,3 miljonus migrantu no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas, nopelnījuši vairāk nekā piecus miljardus eiro, teikts Eiropola un Interpola kopīgā paziņojumā.
Ienesīgs bizness
Aptaujas liecina, ka vairāk nekā 90% no migrantiem ir izmantojuši noziedzīgo grupējumu piedāvātos pakalpojumus, lai nokļūtu Eiropā, raksta izdevums “EUobserver”, atsaucoties uz starptautisko tiesībsargāšanas iestāžu kopīgo paziņojumu, ko veidoja Interpola birojs Lionā Francijā, un Eiropola birojs Hāgā Nīderlandē. Vāji kontrolētā un nereti stihiskā migrantu plūsma palielina teroristu iekļūšanas risku Eiropā un pakļauj migrantus piespiedu darbam vai seksuālai izmantošanai. Cilvēku nelegāla ievešana Eiropā kļuvusi par miljardiem vērtu daudznacionālu biznesu noziedzīgajiem grupējumiem no Eiropas līdz Āfrikas vidienei. Lai nokļūtu Eiropā, katram migrantam parasti jāmaksā no 3000 līdz 6000 eiro. Maksāts visbiežāk tiek skaidrā naudā vai starpniekiem no neoficiālā naudas mijēju tīkla “Hawala”, kura darboņi rosās Eiropā, Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā.
Šajā biznesā apgrozās tik daudz naudas, ka tiek uzpirkti arī ierēdņi un pat militārpersonas, teikts ziņojumā. Noziedzīgo grupējumu kurjeri izved naudu ceļasomās no ES lidostām vai ievieto automobiļos robežšķērsošanas punktos. Bandu vadoņi vēlāk atmazgā naudu caur auto darbnīcām un veikaliem, restorāniem, skaistumkopšanas saloniem, interneta kafejnīcām un ceļojumu birojiem. Cilvēku kontrabandas organizētāji parasti ir no valstīm, kas nav ES, un kuriem ir etniska saikne ar migrantiem. Kontrabandistu līdzzinātāji, kuri savulaik ieradušies no valstīm ārpus ES, bet migrantu biznesā darbojas ES valstīs, cenšas iegūt šo valstu pilsonību vai uzturēšanās atļauju. Migrantu pārvadātāju bandās ir darba dalīšana: barvedis kontrolē visu maršrutu, vietējie vadoņi ar palīgiem pārrauga atsevišķus posmus, vervētāji savāc migrantus, bet šoferi nogādā viņus pulcēšanās punktos. Ārpus Eiropas ir aptuveni 80 migrantu vervēšanas un pulcēšanas punktu, no kuriem lielākie ir Lībijā, Mali, Sīrijā un Turcijā, taču cilvēku kontrabandistu tīkli plešas līdz pat Kenijai un Bangladešai.
Eiropā ir aptuveni 170 migrantu pulcēšanas un tranzīta punkti no Helsinkiem un Briseles Ziemeļeiropā līdz Atēnām un Madridei Dienvideiropā. Tiesībsargi atzīmē, ka cilvēku kontrabandistu bandas cenšas izvairīties no “vardarbīgas sāncensības”, sadalot migrantu maršrutus un lielākajiem grupējumiem pārņemot naudīgākos virzienus.
Kontrabandistu risks ir niecīgs
Šobrīd Eiropola un Interpola sarakstos ir vairāk nekā 40 000 aizdomās turēto no vairāk nekā simt valstīm. Daudzi no tiem ir bīstami likumpārkāpēji, kas nodarbojas ar narkotiku un ieroču tirdzniecību, kā arī vilto dokumentus. Daļa ir iesaistīta cilvēku kontrabandā, jo, pārvadājot cilvēkus, risks ir niecīgs. Tirgojot narkotikas un pazaudējot kravu, kādam var nākties par to samaksāt ar galvu. Ja noslīkst migranti, nauda nav pazaudēta, jo jauni nāk vietā, intervijā aģentūrai “Reuters” atzinis kāds migrantu kontrabandists. Migranti, kas samaksājuši vairākus tūkstošus eiro par nokļūšanu Eiropā, riskē ne tikai ar naudu. Tiesībsargu ziņojumā teikts, ka migranti var tikt pakļauti piespiedu darbam vai seksuālai izmantošanai, var tikt izmantoti kā kurjeri narkotiku pārvadāšanai un citu migrantu vervēšanai. Noziedznieki nereti sapulcina migrantus, kas nespēj samaksāt par nokļūšanu Eiropā, lai vēlāk piespiestu viņus atstrādāt parādu. Pēc Eiropola datiem, šobrīd Eiropas valstīs uzturas aptuveni 10 000 mazgadīgu bērnu, kas dažādu iemeslu dēļ pametuši bēgļu patversmes un uzņemšanas centrus. Drošības eksperti atzīst, ka mazgadīgo bezpajumtes bēgļu skaitu nezina neviens.
Tiesībsargi atklājuši, ka viltotas personu apliecības, ko kontrabandisti “iznomā migrantiem”, pēc tam tiek atņemtas atkārtotai izmantošanai. Kontrabandisti mēdza sasēdināt līdz pat 40 migrantiem nelielā gumijas laivā un sūtīt to no Turcijas piekrastes uz Grieķijas salām Egejas jūrā. Pēc ES un Turcijas martā noslēgtās vienošanās par migrantu plūsmas apturēšanu šajā maršrutā arvien vairāk patvēruma meklētāju atkal cenšas nokļūt Eiropā, šķērsojot Vidusjūru. Drošības ekspertu ziņojumā teikts, ka Lībijas piekrastē jau sapulcināti aptuveni 800 000 migrantu, kas gaida iespēju doties uz Eiropu. Migrantu vervētāji ar apvidus automobiļiem dodas dziļi Āfrikas vidienē, lai nogādātu Vidusjūras piekrastē un tālāk uz Eiropu jaunus migrantu tūkstošus.
Eiropola un Interpola ziņojumā secināts, ka nav pierādījumu par migrantu maršrutu “sistemātisku” izmantošanu teroristu ieceļošanai, lai gan bažas saglabājas.
