Migranti šķērso Lamanšu: Parīze dubulto policijas patruļu skaitu un dalās informācijā ar Londonu 13
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Britānijas iekšlietu ministre Priti Patela un Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns vienojušies uzlabot un pastiprināt sadarbību migrantu plūsmas ierobežošanā pār Lamanšu, Parīzei dubultojot policijas patruļu skaitu pludmalēs un daloties izlūkošanas informācijā ar Londonu, par ko Britānija maksās 54 miljonus mārciņu.
Francija atturas veidot kopējas patruļas
Šī gada pirmajā pusē Lamanšu šķērsojušo migrantu skaits jau pārsniedzis visa pagājušā gada kopskaitu, kad Britānijā pa šo maršrutu ieradās 8460 migranti. Jūlija sākumā vienā dienā Lamanšu šķērsoja un ieradās Duvrā 430 migranti, bet pēdējās trīs dienās, kad jūra bija īpaši mierīga, – vairāk nekā tūkstoš migrantu.
“Paplašinoties nelegālajai migrācijai Eiropas mērogā, ir nepieņemami pieaudzis mazo laivu skaits, kas bīstamos apstākļos mēģina šķērsot Lamanšu,” paziņojis Britānijas Iekšlietu ministrijas Lamanša apdraudējuma nodaļas vadītājs Dens O’Mahonijs. Viņaprāt, cilvēkiem vajadzētu lūgt patvērumu pirmajā drošajā valstī, ko viņi sasniedz, un neriskēt ar dzīvību, mēģinot šķērsot Lamanšu. “Mēs turpinām vajāt noziedzniekus, kas rīko šos nelegālos pārvadājumus,” viņš teica.
Kalē pilsētas mērs Pjērs Anrī Dimons paziņojis, ka panāktā vienošanās ar Apvienoto Karalisti maz palīdzēs migrantu plūsmas ierobežošanā, jo Francijas krasta līnija iepretī Britānijai esot pārāk gara. “Mēs to jau esam pieredzējuši. Vairāk naudas, policistu, norobežojumu neaizturēs cilvēkus mēģināt šķērsot Lamanšu, jo visu mūsu krasta līniju nav iespējams pārraudzīt,” viņš atzina intervijā britu televīzijai.
Dimons piebilda, ka vienošanās ar Britāniju neparedzot Francijas puses iesaistīšanos migrantu pārtveršanā jūrā, lai gan Britānijas robežsardzes bijušais vadītājs Tonijs Smits bija aicinājis izveidot kopīgas patruļas Lamanšā. “Šobrīd franču puse nav gatava šādam solim,” atzina Smits.
Migrantu pārvadātāji maina taktiku
Britānijas Iekšlietu ministrijas pārstāve paziņojusi, ka pērn novembrī noslēgtais 28 miljonu mārciņu darījums ar Franciju devis iespēju pavairot patruļu skaitu Lamanša pludmalēs, novēršot aptuveni 7500 migrantu ierašanos Apvienotajā Karalistē. Britānijas iekšlietu ministre Priti Patela sola vēl vairāk naudas Francijas varasiestādēm, lai tās aktīvāk iesaistītos migrantu plūsmas apturēšanā pār Lamanšu.
Britu medijos ļoti kritiski uzņemta ideja par īpašu maksājumu, kas jāveic britu nodokļu maksātājiem, lai Francija palielinātu policistu skaitu valsts ziemeļos. Kā atzīmē laikraksts “Daily Express”, “Patela maksā frančiem 54 miljonus mārciņu, lai viņi darītu savu darbu”.
Ar īpašu sarkasmu izcēlies kādreizējās Breksita partijas līderis Naidžels Ferāžs, kurš apsūdzējis Patelu “naudas piešķiršanā Francijai, lai tā darbotos kā taksometru firma (migrantu piegādē) Britānijai, jo migrantu plūsma pār Lamanšu nemazinās”. Londonā apzinās, ka problēmai nav ātra un viegla risinājuma, taču politiķi grib redzēt lielāku atdevi no Britānijas finanšu ieguldījuma Francijas ziemeļu robežas nostiprināšanā.
Britānijas Iekšlietu ministrija piekrita finansēt videonovērošanas kameru izvietošanu pludmalē un vēl plašākā joslā Francijas ziemeļos, lai varētu atklāt pārvadātājus, kas rīko braucienus pār Lamanšu. Lai apietu varasiestāžu pasākumus, arī migrantu pārvadātāji ir mainījuši taktiku, pārceļot savu darbību uz Francijas piekrastes attālākām vietām, no kurienes migrantiem jāveic tālāks un bīstamāks ceļš līdz Britānijas piekrastei.
Nerisina cilvēku kontrabandistu problēmu
Britānijas amatpersonas atzīmē, ka Londona sadarbībā ar citām valstīm cenšas panākt, lai cilvēki, kas dažādu apstākļu dēļ ieradušies drošā valstī, paliktu tur un nemēģinātu turpināt savu bīstamo ceļojumu (pār Lamanšu). Ir jāgādā par drošību legāliem bēgļiem un jāapkaro cilvēku tirgoņu bandas, atzīmē raidsabiedrība BBC. Britānijas parlamentā tiek izskatīts likumprojekts, kas nelegālajiem migrantiem paredz cietumsodu līdz četriem gadiem.
Britu valdība paudusi cerību, ka patvēruma piešķiršanas noteikumu pārskatīšana vismaz daļu migrantu atturēs no Lamanša šķērsošanas. Vairākas cilvēktiesību un labdarības organizācijas kritizējušas likumprojektu kā “ekstrēmu un nejauku”, atzīmējot, ka tas nerisina cilvēku kontrabandistu problēmu. Kā uzskata organizācija “Amnesty International”, likumprojekts varētu pamudināt izmisumā nonākušus cilvēkus izvairīties no varasiestādēm, nonākot cilvēku tirgoņu verdzībā.
Leiboristu ēnu kabineta iekšlietu ministrs Niks Tomass-Simonds paziņojis, ka valdības paziņojums ir “kārtējie tukšie vārdi”, jo kopīgs plāns ar Franciju cilvēku kontrabandistu apkarošanai tika solīts jau 2020. gada augustā, taču gadu vēlāk noziedznieki turpina savu ļauno biznesu.
