Migranti līdz šim nav mēģinājuši šķērsot vai bojāt uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ierīkoto dzeloņstiepļu žogu 21
Migranti līdz šim nav mēģinājuši šķērsot vai bojāt uz Latvijas-Baltkrievijas ierīkoto pagaidu dzeloņstiepļu žogu, trešdien žurnālistiem pastāstīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Kusiņš.
Trešdien pabeigs žogu ierīkot 31,5 kilometru garumā no kopumā plānotajiem gandrīz 37 kilometriem.
Līdz šim ierīkotos žoga posmus migranti nav mēģinājuši šķērsot vai bojāt. Migranti robežu mēģina šķērsot vietās, kur žogs nav ierīkots, skaidroja Kusiņš.
Patlaban žoga posmos tiek izmantoti arī dažādi tehniskie līdzekļi, lai pārliecinātos par to, ka nenotiek robežas šķērsošanas mēģinājumi.
Patlaban situācija uz robežas nav vienkārša, bet pilnībā tiek kontrolēta un satraukumam nav pamata. Tāpat nav konstatēti gadījumi, kad imigranti uzturētos robežas tuvumā pastāvīgi un gulētu teltīs līdzīgi, kā tas patlaban ir uz Baltkrievijas robežas ar Poliju, skaidroja Kusiņš.
Robežsardzes novērojumi liecina, ka robežu pamatā mēģina nelikumīgi šķērsot gados jauni vīrieši no Irākas un Afganistānas, bet ir arī atsevišķas ģimenes. Tāpat iepriekš konstatēti gadījumi, ka vieni un tie paši cilvēki mēģina robežu pāriet vairākkārt.
Atturēšanā no robežas šķērsošanas fizisku spēku nav nācies izmantot, taču tiek pielietota psiholoģiska rakstura ietekme, proti, kurdu, arābu, angļu un krievu valodās tiek atskaņoti paziņojumi, ka par nelikumīgu robežas šķērsošana draud kriminālatbildība. “Tāpat viņi redz zemessargus, mūsu ekipējumu, un tas nostrādā,” norādīja Kusiņš.
Kusiņš arī apliecināja, ka pēdējā laikā arī nav konstatētas nekādas provokācijas no Baltkrievijas puses. Ņemot vērā situāciju pie Polijas robežas, Kusiņš atkārtoja jau iepriekš citu augstu amatpersonu pausto, ka robežsardze un sadarbības partneri ir maksimāli gatavi šādam notikuma pavērsieniem un izstrādāti rīcības plāni.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) žurnālistiem teica, ka Latvijas mērķis ir novērst migrantu nokļūšanu uz Baltkrieviju un no Baltkrievijas pie mūsu robežas, kā arī panākt caurskatāmu robežu, lai to labāk aizsargātu.
Jau ziņots, ka uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagaidu dzeloņstiepļu žogu pilnībā plānots pabeigt ierīkot novembra beigās vai decembra sākumā, aģentūru LETA iepriekš informēja Nodrošinājuma valsts aģentūrā (NVA).
Pēc aptuveni 3,7 miljonu eiro vērtā pagaidu žoga izbūves plānots būvē pastāvīgo žogu. Valdība nesen atbalstīja un Saeima pieņēma Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz Latvijas austrumu robežas izbūves organizēšanu uzticēt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.
Amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.
