Laivas apturēt nav iespējams, jo migranti draud ūdenī iemest savus bērnus. Migrantu bēgšana uz Apvienoto Karalisti 7
Ilze Kalve, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Apvienotajā Karalistē (AK) pamatīgu sašutumu izsaucis Breksita partijas līdera, bijušā UKIP partijas vadītāja un bijušā Eiroparlamentārieša Naidžela Farāža nofilmētais video par situāciju ar nelegālo migrantu piepūšamajām gumijas laivām, ko Lamanša jūras šaurumā Francijas flotes kuģi pavada un nodod britu robežsargiem, kuri savukārt migrantus nogādā krastā AK teritorijā.
Tas, ka migrantu plūsma turpinās, britu publikai nav nekāds noslēpums, taču šī ir pirmā reize, kad amatpersonas atklāti skaidro, ka “viņiem jau neko nevar izdarīt”, tā izsaucot pamatīgu sabiedrības nosodījumu.
Farāžs dodas jūrā
“Latvijas Avīze” jau ziņoja, ka agrā 20. maijā rītā Naidžels Farāžs ar zvejas kuģi devās jūrā, lai savām acīm pārliecinātos par to, ko jau sen runā Duvras apkaimes iedzīvotāji, – netraucēto nelegālo migrantu ierašanos AK britu robežapsardzes pavadībā.
Tika uzfilmēts video, kā Francijas flotes kuģis pavada migrantu pārpildītu piepūšamo gumijas laivu, neitrālajos ūdeņos to nododot britu robežsargiem, kuri to nevis atgrieza atpakaļ, bet pavadīja uz britu ostu.
Video sacēla pamatīgu traci, jo izrādījās, ka migrantu nokļūšana AK lielākoties notiek tieši tā – franču un britu robežsargu uzraudzībā, nemaz necenšoties migrantus sūtīt atpakaļ.
AK joprojām ir spēkā ārkārtējais stāvoklis, kas nozīmē, ka nepieciešams sociāli distancēties, joprojām slēgti daudzi veikali, nemaz nerunājot par biznesiem, tādēļ netraucētā migrantu ierašanās valstī radīja daudz jautājumu par Covid-19 ievešanu, par valsts drošību un, galu galā, par pašu migrantu drošību.
Jūrā dodas arī telekanāls “Sky”
Sākumā Farāža ziņotais raisīja zināmas šaubas, bet to nākamajā dienā apstiprināja televīzijas “Sky” video, kur bija redzams tieši tas pats.
Par redzēto stāsta korespondents Andijs Hjūdžs: “Mēs ieradāmies vienlaikus ar AK robežsargiem.
“Izslēdziet savu dzinēju!” britu virsnieki sauca. Migranti paklausīja un sāka gavilēt, jo bija sasnieguši mērķi – iebraukt AK ūdeņos.”
Robežsargu kuģis uzņēma 13 migrantus, bet tā nebija vienīgā laiva, un līdz septiņiem no rīta jau bija ieradušies vairāk nekā 65 migranti.
Vismaz divas mazās gumijas laivas peldēja jūras ceļa vidū – starp milzīgajiem konteineru kuģiem un prāmjiem, kuriem piekodināts uzmanīties no gumijas laivām un izvairīties no tām.
“Pēcgarša bija nelāga, jo tas viss, visticamāk, atkārtosies atkal rīt no rīta.” Vēlāk AK Iekšlietu ministrija apstiprināja, ka tajā dienā tika savākti 157 nelegālie migranti, no tiem 57 vīrieši, sievietes un bērni tika sūtīti uz Duvras ostu. Simt tika nosūtīti atpakaļ uz Franciju.
“Sky” korespondents min, ka iemesls migrantu pieaugumam ir arī fakts, ka šobrīd tā ir teju vienīgā iespēja šķērsot jūras šaurumu, jo krasi samazinājies prāmju skaits.
Drauds valstij
Bijušais britu robežsardzes vadītājs Tonijs Smits britu parlamenta iekšlietu komitejas sēdē atzinis, ka nelegālie migranti, kuri gumijas laivās šķērso Lamanša jūras šaurumu, ir nopietns drauds AK robežām, turklāt nav veida, kā šo krīzi nekavējoties izbeigt.
Viņš arī komentēja Naidžela Farāža populāro video, apgalvojot, ka kontrabandisti iesaka migrantiem darīt visu, lai robežsardze paņemtu viņus uz kuģa, jo tad iekļūšana AK garantēta. “Tas viss notiek naudas un kontrabandistu dēļ,” piebilda Smits.
Jautāts, kādēļ Francijas un AK kuģi nevis sūta nelegālos migrantus atpakaļ uz Franciju, bet gan pavada uz AK, Smits skaidroja, ka situācija ar nelegālajiem migrantiem atklātā jūrā nebūt nav vienkārša.
“Starptautiskie likumi nosaka, ka veselība un drošība ir pirmajā vietā, un jebkuram kuģim, ieraugot citu kuģi bēdīgā stāvoklī ar sievietēm un bērniem uz klāja, bez jebkādiem navigācijas instrumentiem un ar iespējamas nogrimšanas draudiem, ir pienākums nekavējoties uzņemt šos cilvēkus.
Kā esmu sapratis, migranti nevēlas, lai viņus no mazās laivas izglābtu Francijas kuģis. Viņi grib, lai viņus izglābj britu kuģis.”
Migranti labi zina, ka tie, kurus uz klāja uzņems robežsargi, tiks nogādāti ostā un maz ticams, ka viņiem būs jāatgriežas tur, no kurienes nākuši.
Britu zvejas kuģa kapteinis Mats Kokers apsūdz amatpersonas par nevēlēšanos kaut ko darīt, lai apturētu nelegālo migrantu plūsmu. “Diemžēl tas, ko redzējāt šodien, ir raksturīgi īpaši pēdējā laikā. Tas notiek aizvien vairāk, īpaši dienās, kad laiks ir labs.”
Robežsargi apgalvo, ka laivas apturēt nav iespējams, jo migranti draud ielēkt paši ūdenī vai iemest tur savus bērnus.
Ko dara britu robežsargi?
Pēc migrantu laivu pārtveršanas lielākā daļa parasti nokļūst Duvras ostā. Britu Iekšlietu ministrija apgalvo, ka tie, kuri šādi ierodas AK, vispirms tiek pārbaudīti, vai nav nepieciešama medicīniska palīdzība.
Tālāk viņi var pieprasīt patvērumu un piedalīties intervijā. Lai kvalificētos patvērumam, migrantam ir jābūt pametušam savu valsti bez iespējas atgriezties, tāpēc ka tur viņš tiek vajāts.
Kamēr tiek gaidīts lēmums, migrants saņem 37,75 sterliņu mārciņas nedēļā (42,20 EUR). Tie, kuri, visticamāk, kvalificēsies, tiek pārvietoti uz patvēruma prasītāju telpām, bet tie, kuri nekvalificēsies vai arī tiek uzskatīti par risku drošībai, tiek pārvietoti uz aizturēšanas centru, kur migrācijas darbinieki lemj, kad un kādā veidā viņus izsūtīt no AK. Bērni bez vecākiem parasti nonāk Kentas pašvaldības aprūpē.
Pagājušajā gadā AK šādā veidā ir ieradušies 1890 migranti, taču šogad jau ir pāri pusotram tūkstotim. Pagaidām rekords ir 8. maijs, kad ieradās 145 migranti astoņās laivās.
Koronavīrusa testus migrantiem neviens neveic, taču tiek apgalvots, ka tiek uzmanīts, vai viņiem neparādās simptomi, tāpat robežsargiem ir pieejams personiskās aizsardzības ekipējums.
Sabiedrība sašutusi
Jāatgādina, ka viens no breksita balsojuma iemesliem bija migrācija un cilvēku attieksme nav mainījusies: “Klau, Preti [britu iekšlietu ministre Preti Patela], dari savu darbu un liec mūsu floti pie darba, sargājot mūsu krastu.
Tas ir izsmiekls, tiek pārkāpta nacionālā drošība, un neviens neko nedara, lai to izbeigtu!” raksta Eimija, vairāk nekā 4000 “Daily Mail” lasītājiem atzīmējot komentāru par labāko.
Otrais augstāk vērtētais komentārs: “Es nesaprotu, kādēļ viņus nesūta pa taisno atpakaļ uz Franciju. AK nav pirmā drošā valsts, kur viņi ierodas.” Kāds jautā “Kur ir mūsu patruļkuģi, un kādēļ neviens no valdības neko nedara, lai to apturētu?”, citam atbildot “Mūsu patruļkuģi paši ir daļa no problēmas. Tā vietā, lai migrantus apturētu, viņi darbojas kā taksometru serviss”.
“Kara veterāni ir bezpajumtnieki, bet tie migranti dabū pabalstus, mājokli utt., kamēr mūsu pašu cilvēki pamesti uz ielām sapūt. Kauns!”
Par cilvēku kontrabandu – cietums
Albāņu bandas boss nupat kā ir ieslodzīts cietumā uz deviņiem gadiem par nelegālo migrantu transportēšanu gumijas laivās.
Trīsdesmit sešus gadus vecais Vladimirs Bardoši organizēja braucienus naktī, izkāpjot krastā apmēram divdesmit kilometrus uz ziemeļiem no Duvras ostas.
Pārējie divi bandas locekļi jau iepriekš tika ieslodzīti uz astoņiem gadiem. Ja gumijas laivas migrantu transportēšanai kāda iemesla dēļ nācās pamest, tad tika nopirktas jaunas, par pirkumu maksājot skaidrā naudā.
“Viņi ceļoja pārpildītā piepūšamajā laivā bez glābšanas vestēm un jebkādas navigācijas aparatūras vietā, kur ir daudz kuģu, pilnīgā tumsā.
Jābrīnās, ka neviens nav gājis bojā tik riskanta ceļojuma laikā,” atzīmē detektīvs Klērs Trūmans. “Ceru, ka šie cietumsodi būs brīdinājums citiem, kuri riskē ar cilvēku dzīvību, ievedot AK nelegāli.”
Domas dalās
Savulaik par Deivida Kamerona iecienītāko jauno žurnālistu dēvētais Dans Hodžs raksta: “Mūsu šķībā liberālā morāle tikai pakļauj migrantu dzīvību vēl lielākām briesmām, cenšoties šķērsot Lamanša šaurumu.”
Hodžs aizstāv britu iekšlietu ministri Preti Patelu, kura nenogurstoši brīdina Francijas pusi rīkoties stingrāk.
“Franču policija bāž ieročus vecmāmiņu sejās tikai par to, ka viņas veic ikdienas pirkumus, bet tas, ko viņi tajā pašā laikā pieļauj savā valsts ziemeļu krastā, ir pilnīgs neprāts,” komentē kāds vārdā nenosaukts valdības ierēdnis.
Taču ir organizācijas, kas migrantus aizstāv. “Konvencija par bēgļu statusu nosaka, ka viņiem ir tiesības meklēt patvērumu tur, kur viņi jūtas drošībā, nevis tur, kur iekšlietu ministre saka, ka vajadzētu,” sašutusi Bella Sankija, aizturēto migrantu aizstāvības organizācijas “Detention Action” direktore.
Viņai piebalso Bridžita Čapmane, labdarības organizācijas “Kent Refugee Action Network” pārstāve: “Šie cilvēki bēg no konfliktiem un vajāšanas un vēlas atrast patvērumu.”
