Migrācijas izrāde noslēgusies 3
Nedēļām ilgi Eiropas kaimiņus spriedzē turējušais “patvēruma politikas strīds”, kas gandrīz sabrucināja Vācijas valdību, licis politiķiem secināt: tik asā tonī sarunāties vairs nedrīkst. Vai šis konflikts nesīs arī kādas praktiskas pārmaiņas Vācijas migrācijas politikā, pagaidām nav zināms.
Vāciju, tāpat kā lielāko daļu Eiropas valstu, patlaban nomoka ekstremāla svelme. Lauksaimnieki pieprasa izsludināt ārkārtas stāvokli, tiek ierobežota satiksme uz autostrādēm, deg lauki, un eksperti brīdina arī par mežu ugunsgrēku risku. Tikmēr iekšpolitiskā temperatūra, kas vēl nesen arī bija sasniegusi draudīgu atzīmi, ir kritusies. Starp Vācijas kancleri Angelu Merkeli un iekšlietu ministru Horstu Zēhoferu uzliesmojušais strīds par migrācijas politiku, kas vēl nesen draudēja izpostīt valdības koalīciju un līdz ar to arī satricināt stabilitāti Eiropas Savienībā, ir apdzēsts. Abi politiķi noslēguši ja ne īstu mieru, tad vismaz pamieru.
Jāmaina tonis
“Nē, nē, nē, nē.” Tā ar četrkāršu, teju aizkaitinātu “nē” uz jautājumu, vai tā dēvētā migrācijas strīda laikā kaut uz brīdi apsvērusi atkāpšanos no amata, atbildēja Merkele, iztaujāta Vācijas žurnālistu rīkotajā federālajā preses konferencē pirms došanās vasaras atvaļinājumā: “Kad es atrodos konflikta vidū, man jākoncentrē sēki uz to, [nevis domu par atkāpšanos].”
Arī citādi viņa centās radīt nosvērtības un spēka iespaidu. It kā nekas īpašs nebūtu noticis. Jā, kristīgajiem demokrātiem ar Bavārijas Kristīgi sociālo savienību bijušas dažas domstarpības. Neveiksmīgi komunicētas, tās pazeminājušas sabiedrības uzticību. “Man šķiet, ka tā tas ir. Un tādēļ no mums tiek pieprasīts tālākajā darbā parādīt, ka smagas problēmas varam risināt arī citā tonalitātē.”
Taču ārpus tā – koalīcijas partneri turpināšot sadarboties, kā ierasts. Vēl pirms dažām nedēļām gan Horsts Zēhofers publiski bija paudis: “Ar šo sievieti es vairs nevaru strādāt.”
Konflikts par detaļu
Par ko vispār bija strīds? Un par ko īsti tagad vienojušies Zēhofers un Merkele?
Nemitīgā publiskā konfliktā par bēgļu politiku abi politiķi ir atradušies jau kopš 2015. gada. Prasība par bēgļu uzņemšanas augšējo robežas noteikšanu līdz 200 000 gadā jeb ”Obergrenze”, kuru neatlaidīgi divu gadu garumā izvirzījis Zēhofers, kļuvusi par viņa politisko firmas zīmi. Tagad gan šī ideja ir atmesta. Tomēr pašreizējās valdības koalīcijas līgumā tieši Zēhofera prasības dēļ ierakstīta apņemšanās, ka jaunieradušos patvēruma meklētāju skaitam būtu jābūt ne lielākam par 180 000 līdz 220 000.
Konflikta pēdējā saasinājuma sākotnējais iemesls bija kāda neliela detaļa jaunā politiskā dokumentā. H. Zēhofers, kurš jau kopš stāšanās amatā ir uzņēmies tādu kā galvenā migrācijas jautājumu pārziņa lomu Vācijas valdībā, bija sagatavojis “migrācijas ģenerālplānu”, ar kuru paredzēts viest vairāk stingrības un kārtības Vācijas bēgļu politikā. Visu strīda laiku gan plāns tika turēts slepenībā, un tā precīzu saturu zināja tikai paši strīdnieki.
Par 62 no 63 no šī plāna punktiem, tostarp, piemēram, par jaunā tipa patvēruma meklētāju izmitināšanas centriem, kur bēgļi tiktu izmitināti no ierašanās līdz izraidīšanai, Zēhoferam ar Merkeli domstarpību nebija. Taču par klupšanas akmeni kļuva pēdējais punkts: citās ES valstīs reģistrēto migrantu atraidīšana uz Bavārijas robežas ar Austriju. Šai ministra iniciatīvai Merkele kategoriski nepiekrita, uzstājot uz eiropeisku, nevis nacionālu risinājumu.
Deva “pēdējo iespēju”
Konflikts, dienu no dienas abiem strīdniekiem apmainoties pārmetumiem, saasinājās tiktāl, ka Zēhofers izvirzīja ultimātu: ja vien Merkelei ES samitā neizdosies panākt pietiekami iedarbīgu eiropeisku risinājumu, viņš jau jūlijā vienpersoniski izdošot rīkojumu uzsākt migrantu atraidīšanu uz robežas. Steidzamību, kādu savām prasībām piešķīra Zēhofers, gan aizdomīgu darīja apstāklis, ka viņa iecerētās atraidīšanas uz robežas praktiski varētu skart vien dažus desmitus cilvēku dienā. Pārlieku nenozīmīgs skaits, lai tā dēļ vien uz spēles liktu Vācijas valdības nākotni.
Tādēļ kritiķi pārmeta: Kristīgi sociālās savienības vadītājam patiesībā vairāk par valsti rūpot cīņa par balsīm šoruden gaidāmajās Bavārijas parlamenta vēlēšanās. Zēhofers to noliedza. Tomēr atzina, ka viņa uzstājība patiesi vairāk esot saistīta ar simbolpolitiku jeb kārtības un tiesiskuma atjaunošanu, ne tik daudz praktiskām akūtām problēmām uz robežas.
Zēhofera ultimātu Merkelei tā arī neizdevās izpildīt – vismaz tā to vērtēja viņš pats. ES samitā panāktās vienošanās, tostarp tā dēvēto “izkāpšanas platformu” ierīkošanu Āfrikas valstīs, Zēhofers nosauca par “bezjēdzīgām”. Vispirms viņš darīja zināmu, ka grasās atkāpties no ministra un Kristīgi sociālās savienības vadītāja amata. Vēl brīdi vēlāk “atkāpās no atkāpšanās”, paziņojot, ka tomēr vēl pēdējo reizi runās ar Merkeli. Šajā sarunā dzima kompromiss: migrantu “tranzīta centru” izveidošana Vācijas pierobežā. Tur citās ES valstīs pirmreizēji reģistrētie bēgļi un migranti tiktu ievietoti uz 48 stundām, lai pēc tam tiktu izraidīti uz attiecīgo ES valsti, piemēram, Grieķiju, Spāniju vai Itāliju.
Atbalsts rūk
Priekšlikumam par tranzīta centriem turpretī nepiekrita sociāldemokrāti. “Mēs nepieļausim nekādas slēgtas nometnes,” paziņoja Sociāldemokrātiskās partijas vadītāja Andrea Nālesa. “Tā ir apmelošana sacīt, ka tur tiks būvētas nometnes ar dzeloņdrātīm. Tas tā nebūs,” iebilda Kristīgo demokrātu savienības parlamenta frakcijas vadītājs Folkers Kauders.
Vēlāk sociāldemokrāti savu nostāju mīkstināja, vienojoties ar kristīgajiem demokrātiem, ka “tranzīta centriem” jāmaina nosaukums uz “transfēra centriem” un tie jāierīko policijas telpās. Nesen, beidzot publiskojot savu plānu, gan atklājās, ka Zēhofers šo vienošanos nav ņēmis vērā un joprojām turas pie “tranzīta centriem”.
Ārpus tā plāns satur dažādas ierosmes, tostarp tajā runāts arī par attīstības palīdzību, integrācijas kursu piedāvājuma uzlabošanu, izraidīšanām. “Bet – tur nav nekā jauna. Esmu darbojusies pie koalīcijas līguma izstrādes, daudz kas no šī plāna tika iekļauts jau tur,” intervijā laikrakstam “Süddeutsche Zeitung” vērtējusi Ziemeļreinas-Vestfālenes pavalsts kristīgo demokrātu politiķe un integrācijas valsts sekretāre Zerapa Gilere.
Kurš šajā teatralizētajā strīdā ir ilgtermiņa uzvarētājs un kurš – zaudētājs, par to politikas pētnieku viedokļi dalās. Pēdējās aptaujas gan rāda: atbalsts Kristīgi Sociālajai savienībai pēc tā dēvētā “migrācijas strīda” Bavārijā ir samazinājies. Partijas mērķis iegūt absolūto vairākumu Bavārijā pagaidām vairs nav reāls. “Alternatīvai Vācijai” atbalsts saglabājies nemainīgs, kamēr citām partijām audzis. Nesen Minhenes ielās izgāja vairāki desmiti tūkstoši protestētāju, iebilstot pret “bezatbildīgu šķelšanas politiku”, kuru īstenojot Zēhofera partija. “Ikviens, kurš vien to grib redzēt, redz, ka šeit tiek īstenota kampaņa pret mani un manu partiju,” tā iedzīvotāju noraidošo attieksmi skaidro pats Zēhofers.
