Monika Zīle: Miglainas un ļoti dārgas bildītes Latvijas tēla veidošanai 9
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Pārmērīgi privātpersonu tēriņi nav iegrūduši nabadzībā nevienu tautu, tās labklājībai bīstama ir tikai neapdomīga valsts varas šķiešanās.” Ādams Smits
Mums pašiem Latvija, protams, ir vismīļākā vieta uz planētas – nekur nav tik skaistu pludmaļu, sēņu vietu un vasaras saulgriežu naktī bez pūlēm atrodamu paparžu to teiksmainā zieda meklētājiem.
Tādēļ allaž rūgtumiņš, ja tālākā pasaules malā sastopam cilvēkus, kuriem par mūsu valsti pirmā dzirdēšana.
Bet nav jābrien Amazones selvā, arī dažviet par visu šķietami labi informētajā un izglītotajā Eiropā mūs jauc ar Lietuvu un uzdod dīvainus jautājumus.
Joprojām, neraugoties uz mēģinājumiem starptautisko sabiedrību ar sevi iepazīstināt, pašuprāt, spilgti un atmiņā paliekoši – diemžēl centieni nav attaisnojušies: ne “dziedošā zeme”, ne “tilts starp divām pasaules daļām” neiedzīvojās.
Īsāk sakot, Latvijai kā valstij nav tēla jeb pasaulē aizgājuša zīmola.
Tā trūkums ir neizmantots potenciāls un būtiski ietekmē starptautisko konkurētspēju. Preces, kuru ražotājvalstīm ir spēcīgs tēla stāsts, patērētāji izvēlas labprātāk arī tad, ja cena augstāka. Bet šā stāsta kodols un tēla vaibsti top, izceļot jomu, kur valsts var lepoties ar pasaulē labāko vai vismaz izcilniekiem līdzvērtīgu veikumu.
Igauņiem to nodrošināja “skype” radījušie, un tagad ziemeļu kaimiņu zīmols “e-Estonia” izplata nepārprotamu vēstījumu, ka darīšana ar digitālu valsti. Arī lietuviešiem esot ļoti cerīgas iestrādnes, tāpēc Latvijai pēdējais laiks pieteikt sevi pasaulei skaļi un pārliecinoši.
Nu, kad iepriekš sadrumstalotais uzdevums kopš pērnā rudens koncentrēts vienās LIAA rokās, īstenojumam vajadzētu sekmēties.
Vienota valsts tēla ieviešanai nepieciešamais finansējums 2021.–2023. gadam ir četri miljoni eiro, un tas liekas dāsns, taču jāņem vērā, ka jāsāk tukšā vietā un jābūvē no pamatiem.
Paveikto LIAA atrādīja valdībai 31. augustā, prezentējot arī valsts tēla veidošanai izraudzīto metodi – “misiju orientētu pieeju”. Tās leņķī skatāma Ministru kabinetā apstiprināta pirmā misija/pilotprojekts “Jūra 2030”, ar kuru Latvija starptautiski iestāsies par tīra ūdens pieejamību ikvienam planētas iedzīvotājam. Izklausās gana ambiciozi un, ņemot vērā vides tīrības problēmas, arī mūsdienīgi.
Ja ne divi BET… Pirmais: kādu tēlu var izveidot valstij, kuras politiķi trīsdesmit atgūtās neatkarības gados tā arī nav spējuši skaidri formulēt – kurp īsti Latvija dodas un ko vēlas sasniegt?
Otrais: LIAA izsludinātais iepirkums “Latvijas valsts tēla pētījuma un rīcības plāna izstrāde” par 540 tūkstošiem eiro liecina, ka “Jūra 2030” acīmredzot ir uz labu laimi sameistarota miglaina bildīte naudas apgūšanai un plāniem ar šīs “misijas” starpniecību no globāla mēroga spēlētājiem dabūt kapitāla ieguldījumus ūdens ekosistēmā piestāv jau vairākkārt izskanējušais termins “murgoloģija”.
Pēc atbalsīm spriežot, “Jūra 2030” valdības sēdē tika uztverta diezgan skeptiski, tomēr apstiprinājumu saņēma. Jo nauda taču prasās tērējama.
Tajā pašā laikā nesen Saeimā apstiprinātajās “Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam” neatradās ne santīma latviešu literatūras un drukāto mediju atbalstam. Starp citu, minētās jomas par spīti varas tuvredzībai dod līdz šim nenovērtētu pienesumu valsts tēla vaibstiem.
