Vēlreiz par stresu un veģetatīvo distoniju 3
Dažādas emocijas ir normāla un veselīga izpausme. Taču reizēm nespējam tās saprast, izskaidrot un pat pieņemt, turklāt galva var sareibt ne tikai no laimes!
Slimības rēgs
Sirdsdarbību, elpošanu, kuņģa un zarnu trakta darbību, urīna izvadi u.c. ķermeņa funkcijas regulē veģetatīvā nervu sistēma, ko cilvēks nespēj kontrolēt. Tās ir emocijas, kas izpaužas neapzināti – ieraugot mežā čūsku, izjūtam bailes, bet, saņemot ilgi cerētu balvu, izbaudām gandarījumu un sajūsmu.
Tomēr dažās situācijās negatīvās emocijas ieilgst un sāk grauzt no iekšpuses. Piemēram, palielinās darba slodze un pienākumi, taču darba samaksa nemainās. Vienlaikus pieaug spriedze, stress, neapmierinātība un varbūt pat dusmas. Rodas simptomi, kas līdzinās dažādu slimību izpausmēm: sirdsklauves, elpas trūkums, smakšanas sajūta, svīšana, galvas reiboņi, trīce, klepus, vēdera pūšanās un urkšķēšana, caureja vai bieža urinēšana, sāpes dažādās ķermeņa daļās, smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī, izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības sajūta, bailes, pat panikas lēkmes. Taču izmeklējumi fizisku cēloni neuzrāda. Izrādās – veģetatīvā distonija!
Veselības centra “Vivendi” psihiatre Inga Zārde skaidro, ka nemitīgas neapmierinātības, spriedzes un pārslodzes stāvoklī organisms darbojas izdzīvošanas režīmā. Neapzināti aktivizējas ķīmisko reakciju virkne, tāpēc paātrinās sirdsdarbība, asinīs lielākā daudzumā izdalās stresa hormoni, aknās atbrīvojas glikogēns, kas vēlāk pārvēršas glikozē un nodrošina organismu ar enerģiju. Kļūst straujāka elpošana, un plaušās nonāk vairāk skābekļa. Muskuļi saspringst, kā gatavodamies fiziskai darbībai, un pastiprinās svīšana, lai atvēsinātu ķermeni, ja šī fiziskā darbība patiešām notiek.
Tādējādi stress un ilgstoša smaga slodze pārslogo nervu sistēmu.
