Miers tāds, ka var dzirdēt, kā elpo zeme. Ciemos pie bankas darbinieka Normunda Rudzīša 0
No pilsētas centra mūs šķir tik vien kā divdesmit minūšu brauciens, taču miers te tāds, ka var dzirdēt, kā elpo zeme. Normunds Rudzītis, klientu attālinātas apkalpošanas vadītājs kādā no Latvijas bankām, ļauj mums ielūkoties savā dzīves telpā.
Šajā mājā Normunds dzīvo jau gadu. Pirms tam bijis dzīvoklis Brīvības ielā, līdz vienā brīdī sapratis, ka vairs nevēlas pilsētas kņadu un putekļus uz palodzes.
– Divus gadus meklēju. Ik rītu vēru vaļā ss.lv, lai izvērtētu piedāvājumu, – smaidot atceras Normunds. – Gribēju izvairīties no skaļuma un kaimiņiem, tikt prom no lielajām ielām, tomēr tā, lai tas būtu tuvu centram. No šejienes līdz Vecrīgai ir piecpadsmit minūtes ar auto un nepilna stunda, kājām ejot. Vasarā tas ir pat ļoti jauks pastaigas maršruts.
Vairāk par visu Normundu esot uzrunājusi āra telpa: – Māja nebija mērķis, kopš bērnības zinu, ko nozīme zāli pļaut, slaucīt sabirušās lapas, visu laiku kaut ko pielabot, piekrāsot. Tomēr te ir gan terase, uz kuras varu ar draugiem pasēdēt, gan ugunskura vieta, grils, pirtiņa. Un zeme, kur pirkstus iebāzt un pēc tam redzēt, kā tā puķe vai tevis apčubinātais krūms aug.
Normunds ir trešais šīs mājas īpašnieks. Katrs no iepriekšējiem te atstājis kādu nospiedumu, taču Normundam patīk, kā viss organiski sasaistās stilistiski vienotā veselumā. Jautāts par interjera iekārtošanas principiem, Normunds smej: – Galvenais – neapaugt ar mantām. Krājēja daba piemīt mums visiem, tāpēc ikreiz, pirms ko nopirkt, izvērtēju, vai tas patiešām ir vajadzīgs. Mēģinu apzināti sekot, lai tā krājēja daba neizpaužas.
Apkopojot sajūtas, Normunds atzīst: – Šis ir ideāls mājoklis jaunam vīrietim, kas sākumā būvē karjeru, pēc tam ģimeni. Turklāt te ir iespējas telpas paplašināt, kad tas kļūs nepieciešams. Un logu te var turēt vaļā – pēc sirds patikas.
