Egils Līcītis: Kad Ministru prezidents ir ass kā bārdas nazis 1
Saeimas locekļi devušies garākās vasaras brīvdienās, un deputāti guļvietās atgriezīsies vien septembrī. Ak jā, 8. jūlijā oficiāli stāsies amatā parlamentāriešu pašrocīgi ievēlētais prezidents, un tad jāpagodina svinīgais pasākums ar savu klātbūtni.
Aizejošais valsts galva Raimonds Vējonis nesen dalījās tēvišķās pamācībās, kā darba gados kara un vides ministra amatu praksē, prezidenta pienākumus pildot, nav atpūties ilgāk par desmit dienām, taču deputāti tādas lietas neņem daudz pierē un tik vaļojas Ziemassvētkos, Lieldienās, un vasarā iecerējuši kārtējoreiz ilgāku brīvlaiku kā skolas bērni.
Atvaļinājumu saeimieši ieplānojuši pavadīt rosmīgi.
Daudzi frakcijās, komisijās nostrādājušies, dosies ekskursijās, īstenojot lielbudžeta ceļojumu projektus.
Atkal ir vasara, atkal gribas uz Floridu un citām palmu ieskautām dienvidzemēm. Dažiem izdosies aizbraukt apciemot omes. Citi nodziļināsies vienatnē, cenšoties ieklausīties tais skaņās, kas rodas deputātiskajās galvās.
Vēl citi arī atpūtā, velniņa tirdīti, turpinās kaldināt savus plānus tumsas aizsegā. Vai gaidāms, ka saeimieši paceļos pa Latvijas laukiem un provinci, ieies aprunāties katra satiktā latvieša namā? Tas tā nepiepildīsies, jo vēlēšanas vēl patālu.
Kamēr deputātiem suņu dienas, tikām valdība strādā aktīvi un ar atdevi.
Valsts un iedzīvotāju labā nopūlas kā ministri – ekonomisko atslēgu glabātāji, tā ministri – garīgie kultūrcilvēki. Likās, Ministru kabinetā visi tīri tā kā draugi, bet viņdien Sadarbības padomes sanāksmē premjers uzskatāmi demonstrējis, ka nav vis nekāds 55 gadus vecs ar visiem draudzīgs vecītis ar rokdarbu groziņu.
Kā Kariņš vilcis ar roku, kā šķīlis pa galdu, tā groziņš pa gaisu, aizlidojis kamolītis, izbiris adīklis ar adatām, valdības galva gandrīz sagriezies ar izkritušajām šķērēm.
Kariņam iekšā viss vārījies, jo ekonomikas ministrs Nemiro atlaidis “Latvenergo” uzņēmuma padomi un vietā salicis ļoti interesantu uzraudzības kolektīvu. Tas tad aizdevis premjerministram dusmas, ka Nemiro nav iepazinies ar jaunā laikmeta un OECD rekomendāciju modi virzīt un likt amatos tikai simtprocentīgus profesionāļus un pēc spējām atbilstoši kompetentus cilvēkus. Ka padomē iecelti pēc partijiskās piederības, čomi, paziņas un draugi, un tā būs uz smiltīm dibināta uzraudzība.
No premjera par neatbilstību labas pārvaldības principiem nākušas ārā tādas gudrības, par kādām lasāms vien Konversācijas vārdnīcā. Ar visu varas bardzību Kariņa kungs bārdas naža asumā vērsās pret “KPV LV” līdzgaitniekiem ar neprotokolāriem un ne priekš ekranizācijas izteicieniem – “poētiskiem” veltījumiem.
Un velti Zakatistova kungs un Nemiro kungs pretī vicināja savstarpējās neuzbrukšanas līgumu, velti stomīdamies purpināja, sak, “un tas skaitās civilizēts cilvēks Krišjānītis” – abi bija kļuvuši par premjera vakariņās notiesājamu pamatēdienu.
Konfliktā klātesošie tiesneši deva vērtējumu, ka savu mikromaču Kariņš uzvarējis pārliecinoši, liekot “KPV LV” sadarbības padomē sēdošajiem attapties aklā aizsardzībā.
Bet no boksēšanās ceļas skāde – āre, tā jau var izjukt mierīga līdzās pastāvēšana pie varas un sabrukt neparastais veidojums, ne pēc standartprakses normāli funkcionējošais Ministru kabinets, kas ar tādām grūtībām saķīmiķots Krišjāņa Kariņa vadībā! Nostopēsies un paliks nerealizētas grandiozās idejas, būs negatīvas pārmaiņas, ja administrācijā nāksies atvienot jaunos spīdekļus un pievienot pēc portfeļiem plēsonīgus ZZS pārstāvjus.
Tāpēc partiju mīlas piecstūrī jāmāk sadzīvot saprašanās garā, jāveido harmoniska viena veseluma valdība, savstarpēji komunicējot un pārrunājot, kas uz priekšu darāms labāk un labāk.
