Diāna Jance: Mierā puķei augt un ik rozei ziedēt 1
Paldies Dievam, šajā pasaules stūrī, Eiropas kontinenta ES valstī Latvijā, Ziemassvētku laiks ir mierīgs.
Jau pienācis divdesmit pirmā gadsimta piecpadsmitā gada pēc Kristus dzimšanas nobeigums, klāt Saulgrieži, un saules gaisma atkal pamazām atgriezīsies. Es iedomājos un jautāju, kāda ir un kādai būtu jābūt šāgada Ziemassvētku vēstij.
Mierā puķei augt un ik rozei ziedēt – teica kāds dārznieks, jo latvieši taču ir puķkopju tauta.
Mierā maizei būt. Šovasar ir bijušas vislielākās labības ražas mūsu valsts vēsturē, lepojās latviešu zemnieks.
Mierā dziesmu izdziedāt un mierā namus nākotnei celt. Mierā gleznām tapt, Latvijas zinātniekiem pētīt, uzņēmējiem ražot. Mierā Latvijas valstī bērniem augt un skolotājam mācīt. Mierā Latvijā skolotam dakterim dziedēt.
Mieru vēlas Latvijas robežsargs, NATO kareivis zemes strēlē starp mūsu Latvijas–Eiropas austrumu robežu un kaimiņu lielvalsts rietumu robežu.
Mieru, teiktu tas latviešu dzejnieks, kura dzejoļi reiz modināja celties – toreiz, kad zeme vēl nebija brīva. Nebrīve mūsu valsts vēsturē ilgusi pārāk garu laiku.
Mieru, nopūstos mūsu zemē patvēries bēglis. Nonēsātā mēteļa kabatā vēl ir atslēgas no slēdzenes, kas vēl pavisam nesen kara uguņos izkususi.
Šajā gadā Globālā miera indeksa rādījums Latviju ierindo četrdesmitajā vietā starp 162 pasaules valstīm. Vismierīgākā valsts pasaulē ir Islande, visvairāk kara šausmu ir Sīrijā.
Latvija var un dara – palicis iespaids, ka tik daudz koncertu, teātra izrāžu un festivālu kā šogad nav bijis nekad. 2015. gads ir bijis labs gads – atmiņām un tradīcijām bagāts, skanošs un tautu apliecinošs.
Vai pasaulē ir daudzas tādas valstis, kur teātra un koncertu biļetes tiek izpirktas vienā mirklī un pircēji ir gatavi vairākas stundas stāvēt rindā, lai nopirktu grāmatas?
Latvija ir bagāta. Latvijas iedzīvotājiem ir dāsnas sirdis un gaišas domas. Gandrīz ikviens var un vēlas palīdzēt vēl kādam citam gan pašu zemē, savā starpā, gan arī aiz tās robežām. Pēdējo desmit gadu laikā ziedotāji mūsu valstī labdarībā ir ieguldījuši vairāk nekā 35 miljonus eiro. Ikkatrs ziedojums ir svarīgs. Ziemassvētku laikā nāk bērni, kuri atnes savas mazās krājkasītes. Tikai garīgi stipra tauta spēj dalīties ar tiem, kuri nonākuši nelaimē. Dod tie, kuri nevar nedot, un devēju ir ļoti daudz. “Dod Dieviņi otram dot,” māca latviešu tautasdziesma.
Šajos Ziemassvētkos es izvairos runāt par to, kam būtu jābūt vieglāk un labāk. Ticu, ka beidzot daudzu cilvēku savtīgas intereses pāraugs kopīgā valsts lietā. Latvijā ik brīdi ir jābūt modriem. Latvijas vieta pasaulē ir tik liela, cik mēs paši tam ticēsim un visi kopā strādāsim. Tautai kopā ir spēks. Latvijas latvieši, lībieši, ukraiņi, čigāni, krievi, ebreji, poļi, lietuvieši, igauņi… čerkesi, turki un visi pārējie, arī latviski nerunājošie – tā ir mūsu tauta. Pēc dažiem gadiem būs Latvijas valsts simtgades Ziemassvētki. Mūsu zeme ir pavisam īpaša zeme. Ikkatram ir iespēja mūsu valsts mežā nocirst savu Ziemassvētku eglīti. Ikkatram ir iespēja izdziedāt savu no tāltāliem senčiem mantotu tautasdziesmu.
Visiem pietiks. 2015. gada Latvijas Ziemassvētkos.
