Šodien Japānā valsts svētki – Imperatora dzimšanas diena 1
Japānas sabiedrībā imperatoru uzskata par nācijas morālo līderi, taču viņam ir ceremoniāla loma un nav politiskas ietekmes. Tomēr karaliskais pāris bauda popularitāti un ir bijis kopā ar nāciju tās grūtākajos brīžos.
Lielākas pilnvaras bija viņa tēvam – imperatoram Hirohito, taču neilgi pēc Otrā pasaules kara tās tika samazinātas, atvēlot imperatoram ceremoniālu lomu. Akihito piedzima 1933. gada 23. decembrī un bija ilgi gaidīts bērns pasaules vecākajā monarhu dinastijā, kuras saknes iesniedzas 7. gadsimtā pirms mūsu ēras. Triju gadu vecumā Akihito sāka dzīvi ārpus pils, bet astoņu gadu vecumā, kad Japāna bija iesaistījusies Otrajā pasaules karā, viņu drošības apsvērumu dēļ evakuēja ārpus Tokijas. Kad viņš atgriezās Tokijā, pilsēta gulēja krāsmatās. Pēc atgriešanās galvaspilsētā viņam angļu valodu sāka mācīt rakstniece Elizabete Veninga. Nodarbībās viņam jautāts: “Par ko jūs kļūsiet?” Uz to viņš atbildējis: “Man jākļūst par imperatoru!” Jaunībā imperators aizraujas ar zirgu izjādēm un piedalās dažādās jāšanas sacensībās, tajās gūstot labus panākumus. Imperators ir studējis politikas zinātni Gakušuinas universitātē. 1953. gadā viņš dodas ceļojumā, apmeklējot ASV un Eiropas valstis, piedaloties arī Apvienotās Karalistes karalienes Elizabetes II kronēšanas ceremonijā. Laužot karaļnama tradīciju, topošais imperators apprecēja meiteni no tautas – Mičiko Šodu, un pretēji senai Japānas galma tradīcijai Akihito un Mičiko nolēma, ka viņi paši audzinās savus trīs bērnus – tagadējo kroņprinci Naruhito un princeses Akišino un Sajako. Par imperatoru Akihito kļūst pēc sava tēva Hirohito nāves, un uzreiz pēc tās tiek pasludināts “Heisei” ēras sākums, kuras nozīme – “miers it visur”. Imperatora kronēšanas ceremonija notika 1990. gadā, un viņš kļuva par Japānas 125. imperatoru.
Akihito ir apmeklējis visas Japānas prefektūras, tostarp Okinavu, kur kara laikā atradās imperatora armija, kuras klātbūtne bija nesusi ciešanas vietējiem iedzīvotājiem. 1975. gadā Okinavas apmeklējuma laikā pret Akihito un Mičiko kāds ekstrēmists mēģināja veikt atentātu. Tas bijis pagrieziena punkts sabiedrības uztverē par karalisko ģimeni, jo daudzi Japānā domājuši, ka tās pārstāvji dzīvo no pārējiem cilvēkiem atrautā pasaulē. Pēc atentāta mēģinājuma Akihito un Mičiko raudājuši, un tas viņus satuvinājis ar tautu. Akihito kļuvis par vienīgo Japānas imperatoru, kurš apmeklējis Ķīnu. 2007. gada augustā Japānas karaliskais pāris apmeklēja Latviju.
Ņemot vērā karaliskās ģimenes ceremoniālo lomu, Akihito, vēl būdams kroņprincis, pievērsās dažādiem sociāliem projektiem. Pēc Tokijas olimpiādes notika paralimpiskās spēles, kurām goda prezidents bija Akihito. Viņš arī bija viens no iniciatoriem nacionālajām spēlēm cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Imperatoru savulaik tā aizkustinājusi vizīte Hansena slimības slimnieku pansionātā, ka viņš par apmeklējumu uzrakstījis dzeju, bet viņa sieva – mūziku, un mākslas darbs tika izpildīts tradicionālajā japāņu dziedāšanas stilā. Akihito aizraušanās ir jūras bioloģija, viņš ir sarakstījis grāmatu par jūras grunduļiem. Tāpat imperatoram brīvajā laikā patīk spēlēt tenisu. Kopā ar tautu viņš bijis tās grūtākajos brīžos – 1994. gada Kobes zemestrīces laikā un arī 2011. gada zemestrīces, cunami un Fukušimas AES radioaktīvās noplūdes laikā.
