– Ko vēl darāt brīvajos brīžos, ko skatāties, ko lasāt? 18
– Skatos arvien mazāk, jo lauku dzīves ritms pārmaina visu. Pat tad, ja vakars ir brīvs, negribas to pavadīt pie ekrāna. Grāmatas lasu nemitīgi, katru vakaru, bez tām nevaru. Mani nesaista vēsturiska literatūra un fantastikas romāni, mani interesē mūsdienu proza, kas man var kaut ko pateikt par laiku, kurā es dzīvoju, par cilvēkiem, kas ir līdzīgi man, kā mēs rīkojamies, kāpēc mēs tā darām. Ja izlasu kādu tiešām labu grāmatu, tad savā radioraidījumā vienmēr pasaku – tā ir laba grāmata, ja sanāk, izlasiet!
– Jā, savā autorprogrammā “AM Frekvences” (LR3, “Klasika”) runājat par mūziku, ko komerckanāli neraida. Kāpēc jums tas ir svarīgi?
– Man tas ir drīzāk patīkami nekā svarīgi. Patīkami dalīties ar mūziku, kas mani ir uzrunājusi un ko, iespējams, klausītāji agrāk nav dzirdējuši.
– Nesen biju ciemos, kur pie sienas blakus Anmanim bija jūsu studiju laika ainava. Vai pašlaik gleznojat?
– Neesmu teicis, ka nekad negleznošu. Ja arī mēģinātu atsākt, darītu to vairāk ziņkāres dēļ – vai es vispār vēl varu, vai saglabājies iedzimtais talants un sajūta. Iespējams, kaut kad pamēģināšu. Man ir labi padomdevēji, piemēram, gleznotājs, LMA rektors Aleksejs Naumovs. Viņš reiz pat ieminējās – ja tu baidies, brauksim abi divi plenērā! Bet šo uzaicinājumu neesmu vēl pieņēmis. Par to joprojām nedomāju.
