– Jā, gadiem laužat savu ceļu. Bet ko tas no jums ir prasījis? 18
– Neesmu pārpūlējies, jo nejūtu milzīgu pretestību. Varbūt sākumā, kad nolēmu kļūt par dziedātāju. Un otrs brīdis – tautiešu reakcija pēc mana lēmuma uzstāties pie Uzvaras monumenta.
Tā es ar savu kaplīti to ceļu laužu. Manī pašā ticība un apziņa, ka daru pareizi, lielākoties pareizi, ir tik liela, ka nav šaubu – iziešu cauri tam mežam un iešu tālāk.
– Patiesi apbrīnojams ceļš, vēl jo vairāk cilvēkam bez mūzikas izglītības. Kā radāt savas dziesmas, varbūt spēlējat kādu instrumentu?
– Mutes ermoņikas, bet es to neuzskatu par nopietnu spēlēšanu. Notis nepazīstu, melodijas rodas galvā, tad tās iedungoju diktofonā un kopā ar Gintu Solu veidojam dziesmas. Mums ar to pietiek, jo nesaceram dziesmas pēc pasūtījumu vai lai kāds cits tās spēlētu.
– Kas jūs abus ir noturējis kopā divdesmit septiņus gadus – gan grupā “Jauns Mēness”, gan tagad – “Mielavā un Pārcēlājos”? Radošais process taču nav viegls, gadās kašķi utt.
– Man ar Gintu nekad nav bijis grūti. Tur tā atbilde. Varbūt kādreiz cilvēciskā ziņā neesam viens otru sapratuši vai esam pārpratuši, taču beigu beigās arī to esam izrunājuši. Bet radošajā jomā neatceros nevienu epizodi, kad būtu mocījušies vai strīdējušies. Kaut kā apbrīnojami nonākam pie gala rezultāta, uzklausot viens otra ieteikumus un spējot otrā saklausīt tādas nianses, ko paši sevī nesadzirdam. Tā ir neticama mijiedarbība. Reti laimīgs gadījums.
– Domāju, kāpēc jūsu dziesmām tik labi, atmiņā paliekoši vārdi, un izdomāju – tāpēc, ka esat dzimis gandrīz vienā dienā ar Raini. Joks! Bet vai kāds tā pa īstam ir novērtējis jūsu dziesmu vārdus?
– Man saka – vajagot izdot grāmatu. Es tiešām neesmu tik augstās domās par sevi, neesmu dzejnieks, rakstu dzejoļus tāpēc, lai rastos dziesmas. Ja dziesma nav tapusi, dzejolis ir nolikts malā. Starp citu, mēs maz pievēršam uzmanību dziesmu vārdiem. To labi var pamanīt kaut vai saviesīgās dziedāšanās. Ceru, ka jaunajā platē cilvēki būs spiesti ieklausīties vārdos. Vēl vakar ģimenē ar sieviņu un draugiem par to runājām, ka vārdi šoreiz iznāk priekšplānā.
