Miega problēmas bērnībā var paaugstināt pašnāvības risku pusaudžu gados 2
Daudziem vecākiem šķiet, ka bērna īslaicīgas miega problēmas ir tikai fāze, kas ātri pāries. Tomēr pētnieki ir atklājuši, ka šāds viedoklis var būt bīstams. Jaunieši, kuri bērnībā saskārušies ar nopietnām miega problēmām, vēlāk dzīvē ir daudz lielāks risks domāt par pašnāvību vai pat mēģināt to izdarīt, vēsta CNN.
Nesen žurnālā “JAMA Network Open” publicēts pētījums parādīja, ka 10 gadus veciem bērniem ar smagiem miega traucējumiem bija gandrīz trīs reizes lielāka iespēja domāt par pašnāvību vai mēģināt to izdarīt pēc diviem gadiem. Šis ir ļoti satraucošs atklājums, jo tas liecina, ka miega problēmas bērnībā var būt nopietns signāls turpmākām garīgās veselības problēmām.
“Miegs ir skaidri redzams kā viens no iemesliem, kāpēc jaunieši var domāt par pašnāvību. Tā kā to ir viegli pamanīt un ārstēt, būtu ļoti svarīgi pievērst lielāku uzmanību tieši miegam, lai mēģinātu novērst minēto risku,” uzskata Dr. Rebeka Bernerte.
Pētījums parāda, ka pašnāvības ir viens no galvenajiem nāves iemesliem pusaudžu vecuma sākumā, īpaši tiem, kuriem ir arī miega traucējumi. Šie traucējumi ir saistīti ar paaugstinātu risku domāt par pašnāvību neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir depresīvs. Lai labāk izprastu šo saistību, zinātnieki analizēja datus par vairāk nekā 8800 bērniem no visas ASV, sākot ar 9-10 gadu vecumu.
Papildus informācijai par miega traucējumiem, vecāki sniedza atbildes uz jautājumiem par to, vai bērns izjūt trauksmi vai depresiju. Pētnieki arī ievāca datus par depresijas gadījumiem bērna ģimenē, ģimenes attiecībām un vecāku iesaistīšanos bērna dzīvē.
Kad bērni sasniedza 11 vai 12 gadu vecumu, vairāk nekā 91% no viņiem nebija domājuši par pašnāvību. Tomēr starp tiem, kas bija domājuši par pašnāvību vai mēģinājuši to izdarīt, tika konstatēta spēcīga saistība ar smagiem miega traucējumiem. Šī saistība saglabājās pat pēc tam, kad pētnieki ņēma vērā citus riskus, piemēram, depresiju, trauksmi un problēmas ģimenē. Jo īpaši liels risks bija meitenēm un pusaudžiem ar tumšāku ādas krāsu.
Pētījums atklāja, ka pusaudžiem, kuriem katru nakti bija murgi, bija piecas reizes lielāka iespēja domāt par pašnāvību. Psihologs Kristofers Vilards uzsver, ka mēs bieži aizmirstam, cik nozīmīgs ir labs miegs pusaudžu veselībai. Šie rezultāti vēlreiz apstiprina, ka miega traucējumi var būt nopietns risks pusaudžu garīgajai veselībai.
Vilards uzsver, ka pusaudžu smadzenes piedzīvo intensīvu augšanu un attīstību, kas ir līdzīga pirmajam dzīves gadam. Tādēļ šajā vecumā ir vitāli svarīgi nodrošināt pietiekamu miegu, lai atbalstītu smadzenes.
Savukārt, Bernete uzsver nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem, lai precīzāk izprastu saistību starp miega traucējumiem un pašnāvniecisku uzvedību. Viņa ierosina izmantot objektīvus miega mērījumus un sīkāk pētīt murgu ietekmi. Viņa uzsver, ka miegs ir kā spogulis, kas atspoguļo mūsu vispārējo veselību, un nepietiekama miega kvalitāte var traucēt smadzeņu darbībai.
Vilards skaidro, ka
pārmērīgs stress, mācības un ekrānu laiks veicina miega trūkumu, kas savukārt traucē smadzeņu attīstībai, īpaši emociju regulēšanas jomā.
Nogurums pasliktina mūsu spēju pieņemt lēmumus un tikt galā ar stresu. Miegs ir būtisks, lai uzturētu līdzsvaru mūsu smadzenēs un nodrošinātu optimālu darbību.
Vilards uzsver, ka labs miegs ir būtisks visos vecumos, un aicina vecākus izveidot konsekventu gulētiešanas rutīnu. Viņš iesaka sākt vakara rituālu stundu pirms gulētiešanas, iekļaujot tajā relaksējošas aktivitātes, piemēram, lasīšanu vai meditāciju. Bērniem, kuriem ir grūti aizmigt, viņa iesaka apgūt dažādas uzmanības koncentrēšanas tehnikas. Turklāt, lai veicinātu veselīgu miegu, ir svarīgi ievērot veselīgus ieradumus arī dienas laikā, piemēram, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
Miega traucējumi bieži ir saistīti ar nopietnākām garīgās veselības problēmām. Ja pamanāt izmaiņas bērna miega paradumos, konsultējieties ar ārstu. Efektīvas ārstēšanas metodes ietver kognitīvi biheiviorālo terapiju. Lai novērstu pašnāvību, ir svarīgi būt vērīgiem pret bērna garastāvokli un stiprināt attiecības ar bērnu. Pētījumi liecina, ka ciešas attiecības ar vecākiem var būtiski samazināt pašnāvības risku.
