* Tautas medicīnā miega veicināšanai izsenis izmanto dažādus uzlējumus (baldriāna saknes, apiņu augļkopas, māteres lakstus, piparmētras, liepziedus, kliņģerīšu ziedus, mazo mārsilu, diļļu lakstus un sēklas), tinktūras (baldriānu, māteri), tējas (baldriāna saknes, apiņu augļkopas, piparmētru lapas), kā arī aromātiskos miega spilventiņus, kas pildīti kaltētiem ārstnieciskajiem augiem (apiņiem, citronmelisu, lavandu, asinszāli, kumelītēm, rožu ziediem, amoliņu). 4
* Bezrecepšu miega līdzekļi lielākoties ir gatavoti no tādiem pašiem augiem, kādus izmanto tautas medicīnā, taču īpašās ražošanas tehnoloģijas nodrošina ārstniecisko vielu augstu koncentrāciju. Viens no biežākajiem miega traucējumu iemesliem ir stress, tāpēc lielākajai daļai dabiskas izcelsmes līdzekļu ir nomierinoša, miegu veicinoša iedarbība. Daži gan ir paredzēti lietošanai dienā, jo mazina trauksmi, bet neizraisa miegainību un nepasliktina koncentrēšanās spējas. “Tie satur gan nomierinošu, gan tonizējošu augu sabalansētu kombināciju. Jo mierīgāk aizrit diena un vēsāku prātu spējam tikt cauri dzīves grūtībām, jo vakarā labāk spējam aizmigt,” skaidro daktere.
* Augu izcelsmes līdzekļi, it īpaši tie, kas satur baldriānus, nav tik nevainīgi, kā varētu šķist, brīdina Ija Cimdiņa. Pētījumos pierādīts, ka ilgstoši un lielās devās lietots baldriāns var izraisīt atkarību, proti, pienāk brīdis, kad bez ierastās tējas tases vai tabletītes aizmigt ir ļoti grūti, turklāt ar laiku sāk izpausties tā dēvētais atsitiena efekts, proti, nogurums un miegainība nākamajā dienā.
* Pagājušā gadsimta 40. gados naktsmiera uzlabošanai sāka lietot antihistamīna jeb pretalerģijas preparātus, jo to blakne bija izteikta miegainība. Taču atklājās, ka, piemēram, dimedrols tikai aptuveni 50% cilvēku izraisa miegainību, bet pārējiem, gluži pretēji, iedarbojas stimulējoši. Mūsdienās ir pieejami daudz efektīvāki miegu veicinoši medikamenti, tāpēc antihistamīna preparātus šim nolūkam vairs neizmanto.
* 50. gadu beigās radīja pirmo trankvilizatoru (hlordiazepoksīdu). “Šos medikamentus mēdz dēvēt par laimes tabletītēm, jo ikviens to ietekmē jau pēc 10–20 minūtēm kļūst daudz mierīgāks, priecīgāks un laimīgāks, līdz ar to uzlabojas naktsmiers. Šķita, ka visai cilvēcei būs viegli un labi, līdz atklājās, ka trankvilizatori izraisa gan pierašanu, gan atkarību. Tas nozīmē, ka ar laiku bez tiem iztikt nav iespējams, turklāt vajadzīga arvien lielāka deva, lai būtu efekts. Tagad tā ir milzīga problēma visā pasaulē. Nomierinošo medikamentu ietekmē acumirklī kļūst labi un problēmas it kā attālinās, tāpēc daudzi nespēj no tiem atteikties. Ir izveidotas speciālas klīnikas, kas nodarbojas ar trankvilizatoru lietošanas pakāpenisku pārtraukšanu.” Tomēr vienlaikus trankvilizatori ir ļoti vērtīgi, efektīvi un nepieciešami medikamenti. Lai neattīstītos atkarība un pieradums, tos nedrīkst dzert ilgāk par 2–4 nedēļām.
* Pirmais speciālais miega līdzeklis (flunitrazepāms), kas iedarbojas tikai uz nervu sistēmas receptoriem, kas nodrošina iemigšanu, aptieku plauktos parādījās vien pagājušā gadsimta 70. gados. Tas tika izstrādāts īpaši miega problēmu risināšanai un, protams, izrādījās efektīvāks par agrākajiem medikamentiem. Vēlāk tam piebiedrojās arī midazolāms un triazolāms ar identisku iedarbību. “Tomēr ir būtiska nianse: šī medikamentu grupa, ko dēvē par benzodiazepīniem, ir piemērota tikai tiem, kuriem raizes sagādā iemigšana. Pret pārāk agru pamošanos, kuras iemesls visbiežāk ir stress, tie nelīdz. Cilvēks arī pēc zāļu lietošanas noguļ vien ierastās četras piecas stundas un pēkšņi uztrūkstas. Benzodiazepīnus, tāpat kā trankvilizatorus, drīkst lietot vien ierobežotu laiku, citādi var veidoties atkarība.”
* Jaunākās paaudzes miega līdzekļi (zopiklons, zolpidēms, zaleplons) ir benzodiazepīnu analogi, proti, iedarbojas uz tiem pašiem nervu sistēmas receptoriem, taču ķīmiskās uzbūves ziņā atšķiras. “Tie ir drošāki un retāk izraisa atkarību, tāpēc tos ļauj lietot pat lidmašīnu pilotiem ar nosacījumu, ka pēc tam gulēs vismaz sešas stundas – tik ilgs laiks nepieciešams, lai medikaments tiktu pilnībā izvadīts no organisma. Taču arī šos līdzekļus nav vēlams lietot ilgstoši.”
* Samērā nesen medikamentu tirgū parādījušies līdzekļi, kas satur melatonīnu. Tas ir hormons, kas cilvēka organismā dabiski izdalās, iestājoties tumsai, un nodrošina kvalitatīvu miegu. To kursa veidā parasti iesaka lietot senioriem, kurus moka miega grūtības, jo ar gadiem organisms bioloģiski aktīvās vielas, tostarp melatonīnu, izstrādā aizvien mazākā daudzumā. Miega hormona izdale var būt traucēta arī pēc smagas galvas traumas. Latvijā melatonīns pieejams gan medikamenta, gan pārtikas piedevas veidā. Atšķirība tāda, ka, izdzerot medikamenta tableti, tas organismā uzsūcas pakāpeniski, dažu stundu laikā un tā līmenis ceļas līdzīgā līknē kā dabiski, taču, lietojot pārtikas piedevu, melatonīna līmenis strauji ceļas un tikpat strauji krīt. “Pētījumi rāda, ka 1–3 mēnešu melatonīna kurss veciem cilvēkiem uzlabo iekšējā pulksteņa darbību, proti, miega un nomoda ritmu ilgāku laiku. Piemēram, Somijā melatonīnu izmanto diezgan plaši un ir labi rezultāti. Pie mums tas notiek diezgan reti, jo medikaments ir pietiekami dārgs un valsts to neapmaksā.”
* Tomēr visbiežāk naktsmiera traucējumus ārstē nevis ar miega zālēm, bet gan antidepresantiem vai neiroleptiķiem, jo mūsu laikmeta lielākā problēma ir stress. “Tieši satraukuma dēļ daudzi vakarā nespēj norimt un aizmigt, naktī trūkstas augšā. Svarīgākais ir saprast, kas stresu izraisa, un mēģināt cēloni novērst. Piemēram, ja ir saspringta situācija darbā, vislabākās zāles ir tās atrisināšana. Tad miegs sakārtosies pats no sevis. Nereti labi izgulēties traucē depresija, ģeneralizēta trauksme vai citi psihoemocionāli traucējumi, kuru ārstēšanā izmanto minētos medikamentus. Šādos gadījumos var palīdzēt arī psihoterapija. Ja tās ietekmē pacients maina attieksmi un pārstāj saasināti uztvert katru dzīves grūtību, trauksme samazinās.”
* Miegu veicina arī pārtikas produkti, kas satur triptofānu, ko organisms izmanto melatonīna sintēzei. Triptofāns ir aminoskābe, kas atrodas olbaltumvielu sastāvā. Bagātīgi tās avoti ir piens, siers, jogurts, putnu gaļa, banāni, auzu pārslas un saldumi. “Šķēle siera vai glāze piena labi noder pirms gulētiešanas. Var notiesāt arī tējkaroti medus vai pāris gabaliņu īstas šokolādes. Ar saldumiem gan nedrīkst aizrauties, jo nebūs kur likt enerģiju un ar laiku var ciest figūra.”
* “Svarīgi saprast, ka neviens miega līdzeklis, pat vismodernākais, nenovērš cēloni, kura dēļ cilvēks nespēj normāli izgulēties. Ilgstoši lietojot medikamentus, ietekmējam tikai aisberga redzamo daļu – simptomus.
Neredzamā daļa, kas atrodas zem ūdens, ne tikai nepazūd, bet laika gaitā turpina samilzt. Vienīgais veids, kā pavisam atbrīvoties no naktsmiera traucējumiem, ir atrast un novērst cēloni. Miega līdzekļi jāuztver kā pagaidu risinājums, kamēr tiek risināta problēma.”
36,6 °C konsultante IJA CIMDIŅA, miega ārste
