“Microsoft”: IKT nozare no datu vākšanas kļuvusi par reālu biznesa produktivitātes rīku 0
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare šogad no datu vākšanas kļuvusi par reālu biznesa produktivitātes rīku arī citiem uzņēmējiem, aģentūrai LETA atzina informācijas tehnoloģijas (IT) uzņēmuma “Microsoft” vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa.
Viņa minēja, ka pirms dažiem gadiem Latvija deklarēja apņemšanos kļūt par datos balstītu nāciju, parakstot īpašu sadarbības memorandu starp publisko sektoru, IKT nozari un akadēmisko sektoru.
Strazdiņa norādīja, ka šogad skaidri iezīmējās, ka IKT nozare no datu vākšanas un teorētiskas izpratnes par datu potenciālu attīstībai nonākusi līdz to reālai, biežai izmantošanai dažādos biznesa produktivitātes rīkos un mākslīgā intelekta risinājumos.
Pēc viņas sacītā, tie “Microsoft” partneri, kas sākuši attīstīt datos balstītus risinājumus personāla vadības, biznesa procesu vadības un citās jomās, piemēram, “Elva Baltic”, “Squalio”, “Dots”, “Zoomcharts”, “Tilde”, “Primend”, “Albars” un citi, uzrādījuši strauju attīstību.
“Redzam izaugsmi mūsu partneru ekosistēmā kopumā – tie, kas tradicionāli fokusējās uz licenču tirdzniecību vai nomu, sāk piedāvāt gan IT risinājumus, gan infrastruktūru kā pakalpojumu. Parādās arvien jauni spēlētāji datu analīzes un mākslīgā intelekta risinājumu jomā,” viņa pastāstīja.
Strazdiņa piebilda, ka vēl viena tendence, kas nostiprinājās 2019.gadā bija fokuss uz efektīvas, attālinātas sadarbības vides ieviešanu un izmantošanu organizāciju ikdienā – no uzņēmumiem līdz valsts pārvaldes iestādēm.
Strazdiņa uzsvēra, ka šie rīki, piemēram, “Teams”, bija pieejami jau ilgāku laiku, tomēr tikai tagad sasniegta “kritiskā masa” izpratnē, ka tie patiešām ir vienkārši, intuitīvi lietojami un sniedz būtiski augstāku darba efektivitāti, kā arī ietaupa laiku un līdzekļus, kas būtu nepieciešami ceļam – neatkarīgi no tā, vai tas ir vienas pilsētas, vai vairāku valstu mērogā.
Pēc Strazdiņas teiktā, šī tendence turpināsies arī 2020.gadā, jo elastīgums un reakcijas ātrums, kāds tiek sagaidīts gan biznesā, gan valsts pārvaldē, tikai pieaugs.
Tāpat “Microsoft” vadītāja Baltijā norādīja, ka 2019.gadā Latvijā notika izrāviens mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanā gan valodas, gan datorredzes jomā.
“Tas, ko jau šodien spēj gan “Tilde”, gan daudzi citi Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi, ir ar kārtu pārāks par daudzu citu valstu paveikto. Piemēram, sarunu boti Latvijā jau kļūst par ikdienišķu lietu, pat valsts pārvaldē top vienota botu platforma, par spīti tam, ka mazām valodām kā latviešu valodai šo risinājumu izveide ir daudz sarežģītāka nekā lielajām pasaules valodām,” teica Strazdiņa.
Viņa piebilda, ka šajā jomā ir, kur augt, lai virtuālie asistenti kļūtu arvien intuitīvāki un gudrāki, bet tas ir normāls attīstības process.
LETA jau ziņoja, ka “Microsoft Latvia” aizvadītajā finanšu gadā strādāja ar 4,028 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 12% un bija 446 614 eiro.
Kompānija reģistrēta 1999.gada aprīlī, un tās pamatkapitāls ir 39 800 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir ASV programmatūras uzņēmums “Microsoft Corporation”.
