Mičerevskis atmasko “politisko virtuvi”, “izbrāķētās” maskas un Čaka ielas nebeidzamais stāsts. Nedēļas notikumu apskats 1
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Beidzot spilgta loma arī politikā
Lai gan Māris Mičerevskis jau otro sasaukumu ir Rīgas domes deputāts un vēlēšanās parasti saņem tik daudz plusiņu, lai no pēdējās vietas sarakstā uzlēktu daudz augstāk, joprojām šķiet, ka apzīmējums “politiķis” uz viņu īsti neattiecas.
Viņa tēlam ir dažādas citas spilgtas šķautnes – kā rakstniekam un publicistam Zmeycharauski vai kā blēdim Duļķim filmā “Kriminālās ekselences fonds”,
galu galā – kā sociālo tīklu aktīvistam, kurš tviterī pat pamanās līgavu atrast. Tomēr aizvadītajā nedēļā par Mičerevski beidzot daudz tika runāts arī kā par politiķi. Iemesls – viņa skaļais, pat skandalozais paziņojums par izstāšanos no partijas “Latvijas attīstībai”, kas nostādījis neveiklā situācijā virkni šī politiskā spēka pazīstamāko biedru.
Tas notika ceturtdien, kad intervijā žurnālam “Ir” premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) bija kritiski izteicies par veselības ministres Ilzes Viņķeles darbu. Tam sekoja uzbrūkoši, vienā stilā ieturēti “Attīstībai/Par” politiķu paziņojumi, slavējot Viņķeli un izsakot pārmetumus Kariņam.
Uzkrītoši, ka aktīvāki par pašas Viņķeles pārstāvēto “Kustību Par” šoreiz bija otras apvienību veidojošās partijas – “Latvijas attīstībai” – politiķi: Juris Pūce, Ivars Ijabs, Mārtiņš Bondars, Artis Pabriks… Bet arī tas nebūtu nekas neparasts, ja vien braši pūsto Viņķeles atbalsta balonu kā ar adatas dūrienu nebūtu uzspridzinājis nepilnas trīs minūtes garš Mičerevska video, kurā viņš paziņo, ka tas viss ir “politiskās spēles, intrigas un privāto interešu bīdīšana”.
RD deputāts arī atklāj, kā tikusi organizēta atbalsta kampaņa veselības ministrei: “Aiz šķietamajiem ideāliem tiek maskētas biznesa intereses. (..)
Šodien, redzot, ka krīzes laikā “Latvijas attīstībai” valdes locekļi un ietekmīgākie cilvēki nāk klajā ar viena cilvēka rakstītu paziņojumu, lai aizstāvētu neveiksmīgi strādājošu ministri, pretī ietirgojot papildu ietekmi vienam cilvēkam, esmu pieņēmis lēmumu, ka nevaru vairs būt šādas organizācijas biedrs.”
Konkrētais “viens cilvēks” gan netiek nosaukts, taču lielākā daļa pārliecināta, ka ar to domāts partijas “pelēkais kardināls” Edgars Jaunups. Internetā Mičerevskis par savu soli uzreiz saņēma daudz atzinīgu vārdu, bet “Latvijas attīstībai” līderi pirmajā brīdī bija kā nokdaunā.
“Māri, bijām taču sarunājuši šodien 16:00 tikties! Kaut kā neatbildi šodien uz ziņām” – tā bija pirmā spontānā reakcija no partijas priekšsēdētāja Jura Pūces.
Bet jau vēlāk pašam Mičerevskim tika veltītas dažādas nicīgas piezīmes par viņa līdzšinējo vājo devumu partijas darbā un alkām pēc mediju uzmanības, turklāt viņš nekavējoties saņēmis ziņu, ka tiek atbrīvots no darba Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kur līdz šim bija ministra Pūces padomnieks nozares komunikācijas jautājumos.
Mācība. Miljoni par “brāķiem”
Starptautiskajā laboratorijā Polijā secināts, ka pavasarī Latvijas iestādēm par 2,9 miljoniem eiro iepirktie aptuveni miljons respiratoru nav atbilstoši noteiktajām prasībām. Laboratorijā secināts, ka respiratoriem ir pārāk zema filtrācijas efektivitāte. Kā informējusi Aizsardzības ministrija, šobrīd ir plāns piegādātājam SIA “Titled” prasīt vai nu piegādāt prasībām atbilstošu preci, vai atmaksāt naudu.
Ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uzsvēris, ka veiktais iepirkums bijis ārkārtas, un normālā situācijā šo kravu ministrija nebūtu pieņēmusi. Taču, tā kā aizsarglīdzekļu tirgū valdījis deficīts, valdība piekritusi tomēr kravu pieņemt.
Tolaik respiratoru testi veikti Igaunijā neakreditētā laboratorijā, jo sertificētā laboratorijā atzinumu tolaik nav bijis iespējams iegūt lielās noslodzes dēļ.
Interesanti, ka vēl par trim respiratoru kravām, kuras piegādājuši citi uzņēmumi, atzinumi vēl tiek gaidīti.
Radusies situācija likusi valdībai lemt par jaunas laboratorijas izveidi Latvijā, kurā varētu testēt dažādu Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo aizsardzības līdzekļu, piemēram, aizsargtērpu, respiratoru, pusmasku, medicīnisko masku, higiēnisko un pašizgatavoto sejas masku, kvalitātes atbilstību.
Laboratorija tapšot sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti. RTU norāda, ka ideja ir tikai sākuma stadijā un par nepieciešamajām investīcijām laboratorijas izveidē vēl pāragri runāt, taču tā atradīsies RTU teritorijā un to vadīs RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta Ergonomikas elektrotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadītāja Inga Dāboliņa.
Nebūtu jāapšauba Latvijas zinātnieku spēja testēt Covid-19 aizsardzības līdzekļus, ņemot vērā, ka šīs laboratorijas zinātnieki nākuši klajā ar jauna veida aizsargmaskām, kas vienlaikus pilda arī respiratora funkcijas. “Maska ir noslēgta tā, lai neiet garām gaiss, kas tiek izelpots. Šī respiratora maska pēc Dānijas laboratorijas atzinuma ir pirmā šāda pasaulē,” stāsta Dāboliņa. Šobrīd tiek pētīti arī jauna veida filtru materiāli – no celulozes šķiedrām, no lūksnes šķiedrām un no sēņu hifām.
Darījums. Uzņēmēji piedāvā telpas slimajiem
Jau pavasarī – pirmā Covid-19 viļņa laikā – Latvijas elektronikas flagmanis “Mikrotīkls”, kas pazīstams ar zīmolu “MikroTik”, piedāvāja savu labi aprīkoto biroja ēku Veselības ministrijai bezatlīdzības nomā uz gadu hospitāļa izveidei ar 200 gultu ietilpību. Toreiz nevajadzēja.
Tagad veselības ministre Ilze Viņķele (“AP”) atzinusi, ka veselības aprūpes sistēmai būtu kritiski, ja slimnīcās nonākušo Covid-19 pacientu skaits pārsniegtu 500 (pašlaik ir puse no tā). “Ēka Pērnavas ielā 83P ir izlikta pārdošanā, bet “MikroTik” piedāvājums par bezmaksas nomu uz gadu ir spēkā,” piektdien “Latvijas Avīzei” apstiprināja SIA “Mikrotīkls” valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs. “Veselības ministrijai tikai jāpasaka, ka to vēlas.”
Tagad savas telpas piedāvā tie uzņēmēji, kuru biznesu pandēmija apstādinājusi – ar piedāvājumu izmantot Ķīpsalas izstāžu zāli ministrijā vērsies “BT1” valdes priekšsēdētājs un halles īpašnieks Viesturs Tīle.
Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” piedāvā lauku tūrisma mītnes, kuru saimnieki ir gatavi uzņemt viesus, kuriem nepieciešama pašizolācija vai karantīna. Pēc ministres Ilzes Viņķeles rosinājuma par valsts apmaksātu Covid-19 skarto iedzīvotāju pašizolēšanos viesnīcās būtu gatavas atbalstīt apmēram 20 viesnīcas, paudusi Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.
Jācer, ka pandēmijas vilnis nebūs tik liels, lai telpas piedāvātu arī sporta zāles, koncertzāles un kultūras nami vai pat uzņēmēju ražošanas telpas.
Šaubas. Čaka iela – joprojām ne šis, ne tas…
Tāda tā Marijas un Čaka taka mums vēsturiski uztapusi – ne šis, ne tas. Brauktuve vienpadsmit ar pusi metru plata, divas joslas katrā virzienā īsti neietilpst. Vienai – par daudz. Braucām, kā nu mācējām.
Nu finiša taisnē seguma atjaunošana. Foršs ripojums. Bet – platums vecais. Ko darīt? Kur strīpas mālēt?
Un nāk vienkārši apbrīnojams priekšlikums. Taisīsim vienu motorizēta transporta joslu katrā virzienā. Un otru – riteņbraucējiem. Viss šādi atbildīs platumu standartiem. Un zaļāki arī būsim kļuvuši…
Vai tiešām? Motori urkšķēs lēnāk. Sasprūdīs. Sevišķi vietās, kur pasažierus izlaist vai uzņemt mēģinās autobusi un trolejbusi. Pret tiem, tobrīd stāvošiem, atdursies gan cilvēces pareizākā daļa – velosipēdisti, gan aplamie automīļi. Labi, ka koncepcijas izmēģinājums sāksies ziemā, kad to fizkultūriešu mazāk. Vai nav nemaz.
Tad trešdaļa brauktuves būs viedi tukša. Vai to stihiski okupēs aktīvākie, agresīvākie auto. Un tādu mums netrūkst. Noteikumus taču ievērojot tikai “mīkstie”…
Apturēt šo eksperimentu laikam jau vairs nav iespējams. Atliks paciest. Un cerēt, ka pavasarī lēmēju gudrās galvas nonāks pie secinājuma, kurš jau tagad dominē vairākumā reāli domājošo galvu. Proti – nevajag censties ar velomāniju inficēt visas galvaspilsētas garenvirziena maģistrālās ielas.
Pietiktu šobrīd ar jau kādu laiciņu atpakaļ iesākto Barona ielas eksperimentu, kuru varētu pilnveidot un papildināt. Bet Brīvību, Čaku un Mariju likt mierā. Nedaudzie riteņbraucēji tur varētu mierīgi sadzīvot ar tikpat nedaudzajiem gājējiem. Uz trotuāra.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Raivis Šveicars, Ivars Bušmanis, Atis Jansons
