MĪTS. Mežvīteņi iet bojā vītes dēļ 0
Vīte tiešām ir bīstama kaite, zina Tāvi, taču ir vairāki veidi, kā mazināt tās postu. Viens no tiem – pavasaros un rudeņos auga stumbriem der uzkaisīt pāris sauju pelnu. Palīdzēs arī profilaktisks miglojums ar firmas “Substral” izstrādāto Aliette S.
Tāpat kā rozēm, pret miltrasu palīdz preparāts Topāzs. Tā reizēm mēdz uzmesties, kad augs jau noziedējis.
Cīņā ar vīti vissvarīgāk ir pareizi iestādīt, spriež Tāvi. Mežvīteni zemē liek apmēram sprīdi dziļāk, nekā tas audzis podā, un vēl uzber mazu augsnes kalniņu. Vīte dzinumu bojā vietā, kur tas saskaras ar augsni. Ja slimo dzinumu nogriež, bet tam vēl rezerves gabals zemē, augs jauni. Ja augs stādīts līdz ar sakņu kakliņu, vīte var paņemt visu augu.
Stādīšanai der laba dārza zeme, līdzīga kā rozēm, tikai mazliet liesāka. Ja augsne nav ielabota, rok 50 x 50 cm lielu bedri un pilda to ar kompostu, satrūdējušiem kūtsmēsliem, labu melnzemi, kūdras substrātu. Papildus pievieno ilgstošas iedarbības mēslojumu. Stādot tagad, piemērots ir rudens periodam paredzētais. Tāvi par labāko uzskata “Osmocote” mēslojumu rozēm, ko lieto pavasarī un kā pietiek visai veģetācijas sezonai. Var lietot arī citu pilnmēslojumu trīsreiz sezonā. Arī atšķaidīta virca vasaras pirmajā pusē (atkal līdzīgi kā rozēm) nāk par labu gan auga kuplumam, gan veselībai.
Audzējot traukā, pietiek ar 10–15 l podu. Par pārstādīšanu nav jāuztraucas, jo mežvīteņi būs mierā arī ar papildus saņemto barību. Kad podā tiešām kļūst par šauru, augu var pārstādīt. Dalīt var arī kuplu krūmu. Rudenī vai pavasarī (aprīlī) noskata, kura daļa atdalījusies no cera vai kur vairāk dzinumu, un ar lāpstu atdur.
! Mežvīteņus neēd gliemeži. Tiem garšo tikai dažas savvaļas sugas. Savukārt sevišķi skaisti ziedošā šķirne ‘Rubra Marginata’ jāsargā no žurkām un pelēm. Citus mežvīteņus grauzēji neaiztiek, jo tie ir mazliet indīgi. Tāvi pat pagaršojis peļu garduma dzinumus – viņam šķituši negaršīgi, bet par gaumi nestrīdas.
