MĪTS. Mežvīteņi jāstāda pie mājas sienas 0
Tur tie jāstāda tikai tad, ja citas vietas nav, ir pārliecināts Tāvi. Gan tāpēc, ka pie ēku pamatiem augiem ir diezgan ekstrēmi dzīves apstākļi (gan sausums vasarā, gan pārlieku liels mitrums citā gadalaikā, kad ūdens tek no jumta). Pie ēkas stādītie ziedēs agrāk, taču straujāk noziedēs. Turklāt auga skaistumu var vērot tikai vienā plaknē. Audzētājs spriež, ka mežvīteni vislabāk apbrīnot no visām pusēm.
Tāvi uzskata, ka mežvīteņus var audzēt gan dobē kopā ar citiem augiem, gan kā soliterus, gan puķu podā vai balkona kastē, kā arī palaist rāpot akmeņdārzā. Kā jau augiem ar līdzīgām prasībām, jebkurā vietā būs laba kopdzīve ar rozēm. Skaistas variācijas – mežvīteņu piramīda un augsnes sedzējas vai liela auguma rozes un mežvītenis kā zems kompanjons priekšplānā.
Vītenim var gatavot speciālas balsta konstrukcijas dobes vai mauriņa vidū. Ļoti stabils ir nokaltis koks, taču pie resna balsta mežvītenis pats tverties nevar, tāpēc vēlams tam aptīt auklu vai tīklu. Vīteņi īpaši labi turas pie dzeloņstieplēm.
Mežvīteņus rudenī parasti apgriež, jo ziedpumpuri veidojas uz jaunajiem dzinumiem, tāpēc konstrukcijas var katru gadu mainīt, ja tās gatavotas no koka maikstīm vai vēlas citu formu.
! Vairākumam mežvīteņu patīk saulaina, vienlaikus it kā aizsargāta un apvējota vieta.
