Mežu var stādīt arī rudenī 3
Rudens ir ražas novākšanas laiks, taču mežiniekiem tas ir arī periods, kad vēl var iestādīt jaunos kociņus, papildinot jau pavasarī stādīto, kā arī apmežojot jaunas un nocirstās meža platības. Kā norāda AS “Latvijas valsts meži” (LVM) “Sēklas un stādi” direktors Māris Druvaskalns, meža stādīšana ir vissvarīgākais posms meža atjaunošanā. Un, lai arī tradicionāli to ierasts veikt tūlīt pēc zemes atkušanas, ja augsne ir sagatavota, kociņu stādīšanu var veikt arī rudenī.
Šī gada pavasaris mežsaimniekiem un lauksaimniekiem nāca ar daudziem nepatīkamiem pārsteigumiem. Sals un sausums krietni vien papostīja kā sējumus un augļu dārzus, tā arī meža stādījumus. Tādēļ mežu īpašniekiem tagad ir īstais laiks apstaigāt savas platības un paskatīties, cik daudzi no pavasarī stādītajiem kociņiem ir laimīgi pārdzīvojuši visai ekstrēmo vasaru. Ja jaunie kociņi kaut kur ir zuduši, tukšās vietas vēl var pagūt papildināt ar jauniem stādījumiem. Turklāt stādi mežam joprojām ir pieejami katram meža īpašniekam – jādodas uz “Latvijas valsts mežu” kokaudzētavām. Māris Druvaskalns uzsver, ka mežam jābūt iestādītam regulārā blīvumā, lai tas augtu vienmērīgi un īpašniekam būtu prieks par savu jauniestādīto mežu.
Pārziemošana mežā jaunajiem kociņiem nekaitē
“Pašreiz vēl tie kociņi saulītē sauļojas un turpina augt, bet dienu garums jau kļuvis īsāks, un koks pēc sava iekšējā bioloģiskā pulksteņa sapratis, ka tuvojas rudens. Visas barības vielas kokā ir sakoncentrētas stumbrā un saknēs, tādā veidā gatavojotiesziemai. Šādā stāvoklī to var pārstādīt, nekādus būtiskus stresus un bojājumus tas nenodarīs. Tas vien, ka koks pārziemo mežā, nekādu draudu nerada un tiklīdz uzspīd pirmie pavasara saules stari, tas mostoties sāk dzīt jaunās saknītes jaunajā dzīvesvietā,” saka Māris Druvaskalns. Tiesa, stādot jaunos kokus rudenī, jāuzmanās no vietām ar lielu mitrumu. Ja ūdens sastāvs augsnē būtiski pārsniedz normālo līmeni, tas ziemā sasalst, izplešas, un jaunos stādiņus var vienkārši izspiest laukā no zemes. Rudens stādīšanu droši var veikt vieglās smilšainās augsnēs. “Ja izmantosim pavasara stādīšanu, tad pastāv risks sagaidīt arī pavasara sausumu. Stādot rudenī, augsnes apstākļi, mitruma režīms būs optimālāks nekā pavasarī stādītam,” skaidro M. Druvaskalns.
Pārnadži nesnauž! Kā pasargāt iestādītos kociņus?
Viens no lielākajiem draudiem jaunajiem kociņiem ir briežu dzimtas dzīvnieki, kuri mīļuprāt tīko iekosties jauno kociņu galotnēs. “Mēs stādus esam barojuši, auklējuši un viņiem tie šķiet ļoti iekārojami. Dažviet pārnadžu populācijas ir lielākas, citviet – mazākas. Ar šo risku pie rudens stādīšanas ir jārēķinās, jo, ja jaunie stādījumi ir vienīgais garšīgais tajā reģionā, ļoti iespējams, ka pārnadži būs klāt. Šo dzīvnieku aizbaidīšanai ieteicams koku galus nosmērēt vai apsmidzināt ar dažādiem repelentiem, kuru klāsts ir gana plašs,” stāsta LVM “Sēklas un stādi” direktors.
Stādiņus nākamajam pavasarim var rezervēt jau tagad
Ja augsne ir mitra, stādīšanu labāk atlikt uz pavasari un jau laikus veikt stādu rezervāciju. “LVM “Sēklas un stādi” šobrīd rezervācijai ir brīvi pieejami skujukoku – priežu un egļu stādiņi. Gan ietvarstādi, kas ir auguši ietvarā, tātad viengadīga vai divgadīga priedīte, un divgadīgie egles ietvarstādi, kā arī stādi ar uzlaboto sakņu sistēmu eglei. Šādi stādi būs spēcīgāki, lielāki, vienīgais, tos var stādīt tikai ar lāpstu vai stādāmo šķēpu ” skaidro Māris Druvaskalns.
Taujāts, vai pēc visām pavasara ķibelēm jau šobrīd nav ievērojami pieaudzis meža īpašnieku skaits, kuri vēlas iegādāties jaunos stādiņus, Māris Druvaskalns atbild, ka pagaidām lielais bums vēl nav sācies. “Vēl ir tas siltais laiks, kad cilvēki aptuveni cenšas saprast, kāda ir situācija. Iestādītās platības vietām ir aizaugušas, aizzēlušās, un, ja nav laicīgi izkoptas, tur ir grūti konstatēt, cik koki ir iedzīvojušies. Kad būs pirmās rudens salnas, apaugums un zāles masa nokritīsies, būs arī vieglāk veikt monitoringu,” teic LVM “Sēklas un stādi” direktors.
