Mežu var izaudzēt ātrāk nekā pieļauj normas, uzskata mežsaimnieks Artis Vaivods 2
Artis Vaivods: – Saimniekojam kopā ar dēlu Kasparu. Pērkam neizmantotās lauksaimniecības zemes, izcirtumus, arī nomājam lauksaimniecības zemi. Kur izdevīgi sēt graudus, tur tīrām apaugumu nost un aram augšā. Kur zeme sējumiem nav piemērota, tur stādām mežu. Es ņemos ar mežkopību, un man pieder SIA “Muns mežs”, bet dēlam, kurš nupat pabeidza Rēzeknes Augstskolas Mehatronikas fakultāti, pieder SIA “Muns lauks”. Kopā apsaimniekojam ap 370 ha zemes, no kuriem mežs apmēram 165 ha. Mežam atliek vakara stundas un brīvdienas, bet darba dienās strādāju algotu darbu – pārdodu jumtus. Nu jau septiņpadsmit gadus strādāju SIA “Ruukki Latvija” par Austrumu reģiona tirdzniecības vadītāju.
Pirmās eglītes atgūtajā zemē iestādīju jau deviņdesmito gadu pašā sākumā. Mežā bija neizmantota pļaviņa un es nolēmu to apstādīt. Tagad tur aug deviņpadsmit gadus veca bērzu audze. Ar Eiropas atbalstu esmu veicis atzarošanu, vēl paretināšu un domāju, ka 45 gados tur būs finierkluči. Nekādi septiņdesmit gadi nebūs jāgaida. Pirmais nogrieznis jau tagad der finierim. Ar intensīvu audzēšanu es 45 gados varu izaudzēt koku un zāģēt to nost. Cilvēki, kuri neizprot mežsaimniecību, meža ciršanu uzskata par ko sliktu. Taču mežs nebeidzas, bet sākas no jauna, jo nocirsto koku vietā tiek iestādīti jauni kociņi.
Zemi gan pērkam, gan nomājam. Taču es nemaz tik viegli no pašvaldības zemi, ko apstrādāju, nopirkt nevaru. Pašvaldība tā vienkārši nedrīkst man to zemi pārdot. Tikai izsolē. Muļķīgi. Ja lauksaimnieks strādā zemi, piesakās uz subsīdijām, nav spekulants, tad vietējam būtu jādod priekšroka. Taču likums nosaka, ka valsts labums jāpārdod par iespējami augstāko cenu.
