Mežu nozarei ir ne tikai apdraudējumi, bet tai ir arī daudz iespēju 1
Lauri Hetemäki, Eiropas Meža institūta (EFI) direktora vietnieks
Runājot par mežu nozari un tās nākotni Eiropā un tajā skaitā Latvijā, vēlos atzīmēt, ka ir divi galvenie jautājumi, par kuriem ir spējušas vienoties gandrīz visas valstis. Pirmais ir klimata nolīgums, un otrais ir ilgtspējīgas attīstības mērķi.
Turpmākajos gados panāktajām vienošanām daudzējādā ziņā būs noteicoša loma gan Eiropas meža nozares politikas veidošanā, gan arī attiecībā uz tirgu un tehnoloģijām, un, protams, mežu resursiem.
Ir skaidrs, ka mežu nozari ietekmēs klimata pārmaiņas, kas savukārt aktualizēs bioekonomikas attīstību. Pašlaik aptuveni 75-80% CO2 emisiju rada fosilais kurināmais – nafta, ogles un gāze. Ja līdz 2050. gadam vēlamies sasniegt klimatneitralitāti, no šī fosilā kurināmā ir jāatsakās.
Fosilais kurināmais ir jāaizstāj ar kaut ko citu, un enerģētikas nozarē to ilgtermiņā to var aizstāt ar saules, vēja un ūdens enerģiju. Attiecībā uz materiāliem mums būs nepieciešami bioloģiskie resursi. Mums ir jāaizstāj sintētiskie audumi un plastmasa, jāpalielina koksnes izmantošana būvniecībā, un, lai to izdarītu, būs nepieciešami meža bioloģiskie resursi. Samazinot uz fosilajiem materiāliem balstīto ražošanu, cilvēki šajos sektoros zaudēs darbu, tādēļ jaunas darba vietas ir jārada citur. Bioekonomika nodrošinās arī šādu iespēju.
Eiropas Meža institūts ir publicējis vairākus pētījumus par klimatpārdomātu mežsaimniecību, kas apstiprina to, ka mums ir nepieciešama oglekļa dioksīda sekvestrēšana, materiālu aizstāšana, oglekļa uzglabāšana, piemēram, koksnes produktos. Pēdējos simts gadus un arī pašlaik mēs nodarbojamies ar tā saucamo tradicionālo mežsaimniecību – ražojam koksnes produktus, papīrmasu un papīru. Ilgtspējīgas attīstības mērķi un Parīzes nolīgums nosaka nepieciešamību pāriet uz meža aprites bioekonomiku.
Nedomāju, ka meža bioekonomika ir mērķis pati par sevi, taču ar tās palīdzību var sasniegt mērķus, par ko esam vienojušies. Bez jaunajiem produktiem mēs nevaram aizstāt fosilos energonesējus.
Eiropas Savienības mežu platība patiesībā nav nemaz tik liela, salīdzinot ar citiem kontinentiem. Tā ir tikai 4% no visas pasaules mežu platības, taču mežu nozares produktu tirgus daļa ir milzīga. Vairāk nekā 40% meža produktu tiek eksportēti, kas būtībā nozīmē to, ka ES apgādā pārējo pasauli ar meža produktiem un palīdz aizstāt fosilos produktus. Šeit Eiropas Savienībai ir tiešām nozīmīga loma.
Ja runājam par meža produktu, bioekonomikas perspektīvām, tad interesanti, ka parasti produktu tirgu virza ekonomiskā aktivitāte, un tā tas joprojām ir daudziem tradicionālajiem produktiem.
Taču, ja skatāmies uz jaunajiem produktiem, piemēram, tekstilražošanas nozarē vai mūsdienu būvniecībā, šeit pieprasījums ir augstāks nekā ekonomiskā izaugsme. Līdz ar to šīs nozares galvenais dzinulis ir ilgtspējīguma jautājumi.
Tāpēc gribētu īpašu uzmanību pievērst ES mežu politikai un it sevišķi Zaļajam kursam.
Jaunā Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments būtiski atšķiras no iepriekšējās Komisijas un Parlamenta, kas galveno uzsvaru lika uz darba vietām, izaugsmi un investīcijām. Jaunās Komisijas uzmanības centrā ir dabisks, veselīgs kontinents. Jaunajai Komisijai ir daudz svarīgāka ilgtspējīga pieeja, un, protams, arī atspoguļo ES iedzīvotāju vispārējo noskaņojumu un faktu, ka mums līdz 2050. gadam ir jākļūst klimatneitrāliem.
Arī Eiropas Parlamentā zaļās partijas ir ieguvušas vairāk deputātu vietu nekā iepriekšējā sasaukumā, un šo izmaiņu dēļ Briselē ir jūtama lielāka interese par meža jautājumiem.
Jaunā Komisija ir nākusi klajā ar ES Zaļā kursa piedāvājumu. Tas ir nozīmīgākais Komisijas izdotais dokuments, un uz tā pamata Eiropas Komisija pieņems dažādus jaunus tiesību aktus. Tas ietekmēs klimata regulējumu, bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, rūpniecības politiku utt. Es teiktu, ka jau šobrīd mežu nozare ieņem lielāku vietu Eiropas Komisijas un Parlamenta darba kārtībā nekā jebkad iepriekš, un tai turpmāk būs vēl lielāka ietekme.
Taču Zaļais kurss tiek gatavots steigā – Urzula fon der Leiena ir norādījusi, ka vēlas šo dokumentu sagatavot simts dienu laikā. Manuprāt, šīs steigas rezultātā Zaļais kurss iezīmē pārāk šauru skatījumu uz mežu nozari. Rodas sajūta, ka EK nav bijis laika kārtīgi uzklausīt mežu nozares, zinātnieku un ekspertu viedokļus.
Manuprāt, Zaļais kurss pagaidām mežu nozarē saredz daudz apdraudējumu, taču saskata pārāk maz iespēju.
Man šķiet, ka pagaidām nav uztverta mežu nozares loma bioekonomikas veidošanā un fosilo materiālu aizstāšanā, kā arī jaunu darba vietu radīšanā fosilajās nozarēs zaudēto kompensēšanai, un es uzskatu, ka Zaļo kursu vēl var uzlabot.
Pagaidām tiek uzsvērta tikai vides dimensija, lai gan pastāv trīs dimensijas – vide, sabiedrība un ekonomika. Mēs nevaram virzīt uz priekšu tikai vides dimensiju, neņemot vērā arī sabiedriskos un ekonomiskos aspektus.
Eiropas Savienība mežiem nav izstrādājusi tādu vienotu politiku, kāda, piemēram, ir lauksaimniecībai, kas ir atstāta dalībvalstu kompetencē. Taču faktiski Zaļais kurss lemj par mežu politiku. Līdz ar to mēs
Eiropas Savienībā šobrīd esam nonākuši situācijā, kad Komisija strādā ar mežu politikas jautājumiem, taču tai trūkst pieredzējušu jomas ekspertu.
Domāju, ka šī situācija spilgti atspoguļojas arī Komisijas sagatavotajos politikas dokumentos, tajā skaitā Zaļajā kursā. Bieži vien notiek tā, ka Komisija piedāvā savu tiesību akta priekšlikumu un tad mežu nozare uz to reaģē.
Labāk būtu, ja jau pašā Komisijā strādātu attiecīgi eksperti, lai nebūtu šī mētāšanās šurpu turpu starp ieinteresētajām pusēm.
Tomēr ir skaidrs, ka Parīzes klimata nolīgums un Ilgtspējīgas attīstības mērķi būs galvenie mežu nozares virzītājspēki, tie ietekmēs Eiropas Savienības politiku. Zaļais kurss ir daudzsološs, šķiet, ka visi ir vienisprātis par mērķi panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, taču domāju, ka Komisijai ir jāskatās plašāk uz to, ko mežu nozare spēj piedāvāt šajā kontekstā.
