Mežu daudz, bet nevērtīgi? 0
Latvijā meži klāj vairāk nekā 50% valsts teritorijas, taču tikai maza daļa no tiem klasificējami kā bioloģiski augstvērtīgi – šāds secinājums izriet no dabas skaitītāju šovasar veiktā biotopu izvērtējuma. Labas kvalitātes, bioloģiski vērtīgu biotopu meža zemēs ir negaidīti maz, pārliecināts Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā esošās Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) direktors Juris Jātnieks.
Dabas inventarizētāju viedoklim nepiekrīt par valsts meža politiku atbildīgā Zemkopības ministrija, kura par bioloģiski vērtīgu uzskata visu Latvijas mežu – gan jaunaudzes, gan pieaugušas mežaudzes, jo “visa vecuma mežaudzes ir bioloģiski nozīmīgas dažādu sugu dzīvotnēm”.
Ja nav vismaz 50, tas nav mežs
Noslēdzoties Eiropas Savienības nozīmes biotopu apzināšanas jeb dabas skaitīšanas lauka darbu otrajai sezonai, līdz šim apkopotie un pārbaudītie dati no apsekotajām teritorijām liecina, ka mežu biotopu kvalitāte Latvijā ir zemāka, nekā sākotnēji domāts.
“Dabas vērtības jaunajos mežos neatrast, bet veco mežu, kuriem ir vairāk par simt gadiem, Latvijā ir ļoti maz,”
uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mežu biotopu eksperte Sandra Ikauniece. “Teju puse no visiem mežiem Latvijā ir jaunāki par piecdesmit gadiem, ko citviet pasaulē nemaz nesauc par mežu. Līdz šim iegūtie dati liecina, ka lielākā daļa mežu ir labas (47,6%), vidējas (39%) un zemas (5%) kvalitātes. Un tikai 8,4% vērtējami kā izcilas kvalitātes biotopi. Turklāt šis biotopu veids ir ļoti izkaisīts un sadrumstalots, kas neveicina tajos esošo reto un jutīgo sugu ilglaicīgu pastāvēšanu,” skaidro mežu biotopu eksperte Sandra Ikauniece.
“Es nesteigtos ar daļējas informācijas publiskošanu un interpretēšanu. Turklāt liela daļa privāto mežu ir radušies tikai pēc Otrā pasaules kara un līdz ar to tie ir jauni,” ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols norāda, ka dabas skaitīšana vēl nav beigusies un objektīva kopaina par bioloģisko daudzveidību Latvijas mežos būs tikai pēc visu datu izvērtēšanas.
Zemkopības ministrijas amatpersona arī uzsver, ka valsts meža politika attiecas uz visiem mežiem, ne tikai uz valsts īpašumā esošajiem. “Valsts meža politika ietver arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Meža likums ir absolūti horizontāls, neatkarīgi no tā, kas mežam ir īpašnieks. Meža kā ekosistēmas īpašības nav atkarīgas no tā, kam tas pieder.”
ZM uzsver, ka dabas skaitīšanā tiek īpaši vērtēts vecs mežs un saimnieciskās darbības maz skarta teritorija, bet par dabisku mežu ar minimālu cilvēka darbības ietekmi ir pieņemts uzskatīt tikai dabas rezervātu mežu, kur aizliegta jebkāda darbība.
“Ņemot vērā to, ir ļoti saprotams, ka meža ar augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību Latvijā nevar būt daudz.
Arī Eiropas nozīmes biotopu kartēšanas metodika paredz kartēt tikai bioloģiski vērtīgāko mežu, bet tas nenozīmē, ka pārējais mežs nekalpo bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nodrošināšanai,” piebilst A. Ozols.
Pat aizsargājamās teritorijās viss nav ideāli
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka bioloģiski vērtīgie meži koncentrējas aizsargājamās teritorijās, tomēr dabas skaitīšanā konstatēts, ka ne vienmēr tā tas ir. “Arī aizsargājamās teritorijās ir diezgan daudz jaunu mežu un mežu, kas atjaunojušies lauksaimniecības zemēs. Aizsargājamajās teritorijās ir atļautas dažāda veida cirtes, līdz ar to šajās vietās daudzviet nav bioloģiski vērtīgu mežu,” stāsta S. Ikauniece.
A. Ozols norāda, ka aizsargājamās teritorijas un teritorijas ar dažādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem Latvijā aizņem 28,2% no kopējās mežu platības. Dabas vērtību saglabāšanai izveidotas Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kopskaitā 683. Daļa no šīm teritorijām ir iekļautas vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”. “Vai aizsargājamās dabas teritorijas visur ir izveidotas pareizās vietās, un, ja tur kaut kas ir kļuvis mazāk, vai šo teritoriju individuālie apsaimniekošanas plāni tādā gadījumā ir pareizi?” jautā A. Ozols.
Bioloģiski vērtīgajos mežos svarīgi, lai tur būtu veci liela izmēra kritušie koki. “Latvijas mežos ir ļoti daudz nelielas dimensijas mirušās koksnes, piemēram, kritalas, sauskoksne, kas ir nokavētas kopšanas cirtes rezultāts. Bet lielas dimensijas mirusī koksne, kas ir svarīga retām sugām, ir nepietiekamā daudzumā,” uzskata S. Ikauniece.
Arī šim viedoklim ZM nepiekrīt. A. Ozols norāda, ka Latvijā kļūst arvien vairāk pieaugušu un pāraugušu audžu, kas nav labi no klimata viedokļa, un priedei, piemēram, jau trūkst jaunaudžu, lai arī nākotnē Latvijā būtu priežu meži.
“Atmirušās koksnes mūsu mežos ir krietni daudz, turklāt vairāk nekā virknē citu valstu.
Turklāt šī tendence pēdējā laikā pieaug, jo ļoti daudzas mežaudzes laikus nav tikušas koptas.”
Dabas skaitītāji saimniekošanu neierobežo
Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka dabas vērtību inventarizācija ir viena no saistībām, ko Latvija uzņēmusies attiecībā pret Eiropas Savienību. “Dabas skaitīšanas rezultātā iegūtā informācija nākotnē ļaus pieņemt pamatotus politiskus lēmumus par dabas vērtību saglabāšanu un tautsaimniecības attīstību,” piebilst DAP direktors J. Jātnieks.
“Pasaulē bioloģiskā daudzveidība samazinās, neraugoties uz ļoti daudzu valdību iniciatīvu aizsargājamo teritoriju veidošanā un arvien labāku dabas resursu pārvaldību. Tāpēc Latvijai svarīgi, lai mūsu dabas kapitāla daļa tiktu ļoti labi pārvaldīta, apzināta, saudzēta. Un tas nenozīmē – pilnībā slēgta.”
DAP speciālisti uzsver, ka nav taisnība pēdējā laikā izplatītajam uzskatam, ka meža zemēs, kur notikusi dabas skaitīšana, tiek uzlikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. “Tā nav taisnība. Dati tiek ievākti, bet aizliegumi nekādām saimnieciskajām darbībām netiek uzlikti,” skaidro DAP direktora vietniece Gunta Gabrāne.
Šo situāciju izmanto negodprātīgi cilvēki, kuri biedē meža īpašniekus, izkrāpjot no viņiem koksnes resursus.
“Dzirdēts, ka uzņēmēji nevarot pārdot koksni, jo mežā atrasts biotops. Tā nav taisnība. Vienīgie ierobežojumi ir granulu un brikešu ražotājiem, ja ražošanai izmantota koksne no augstvērtīgiem biotopiem, tad granulu uzpircēji tiešām nevēlas uzpirkt produkciju, kas iegūta, izpostot dabas vērtības,” piebilst G. Gabrāne.
Sēnes, piepes, ķērpji – vēl daudz nezināmā
Dabas skaitītāju anketās atzīmēti apmēram 60 tūkstoši vērtīgu floras atradumu. “Ir ļoti daudz interesantu atradumu, kas saistīti ar sēnēm un piepēm, jo tā Latvijā bija neatklāta joma,” teic eksperte S. Ikauniece. “Daudz jaunu sugu atklāts arī ķērpjiem.”
Šogad vairākās vietās Latvijā fiksētas reti sastopamā brūnā dižmeldra atradnes. Latgalē uzieta jauna suga – smaržīgais ansītis, kam raksturīgs īpatnējs aromāts. Atklāta jauna grīšļu suga, ko vienlaikus dažādās vietās konstatējušas divas ekspertes.
Uzieta jauna atradne ļoti retai sugai – bezlapu orhidejai, kuras sēklas, gaidot piemērotus laika apstākļus, var zemē nogulēt, neaugot pat 37 gadus. Konstatētas jaunas atradnes garlapu cefalantērai.
Vasaras sākumā Kurzemē atklāta otra lielās kosas atradne Latvijā, tās garums labvēlīgos augšanas apstākļos var sasniegt pat 2,6 metrus. Savukārt Moricsalā atkal atklāta pirms vairāk nekā simt gadiem pēdējo reizi konstatētā sūna – skrajais hipns. Šī sūna pēdējo reizi bija konstatēta tālajā 1914. gadā, un tā sastopama tikai Moricsalā.
Datus dos gan pašvaldībām, gan īpašniekiem
Dabas skaitītāji šogad pabijuši 99 pašvaldībās. Kopumā dabas inventarizāciju veic 250 ekspertu, kuri dabas vērtību inventarizāciju veikuši apmēram 60 tūkst. zemas īpašnieku pļavās, mežos, laukos. Kopumā dabas skaitīšanas otrajā sezonā apsekoti 500 tūkst. ha, kā arī 32 ha ezeru un teju 10 tūkst. ha upju. Nākamgad dabas skaitīšanu plānots pabeigt.
“Visām pašvaldībām, kurām nepieciešams izstrādāt jaunus teritoriju plānojumus, mēs varam dot datus, lai nevajadzētu atkārtoti tērēt valsts finanšu līdzekļus,” vietējo varu uz sadarbību aicināja DAP direktora vietniece G. Gabrāne.
Dabas skaitīšanas datus par savu biotopu var iegūt arī privātie īpašnieki. Apsekojumu datus šobrīd ir saņēmuši tikai zālāju biotopu īpašnieki, kā arī to īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iedzīvotāji, kurās top kāds no 15 īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzības plāniem. Tuvāko mēnešu laikā rezultātus saņems arī ūdens biotopu īpašnieki, bet līdz 2021. gadam visi īpašnieki, kuru īpašumos biotops tiks konstatēts. Īpašniekiem, kuru īpašumos biotops netiks konstatēts, informatīva vēstule netiks sūtīta, skaidro DAP speciālisti.
Situācija privātajos mežos – kritiska
Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda direktors, meža programmas vadītājs: “Uz bioloģiski vērtīgo mežu slikto stāvokli norādīts jau 2013. gada ziņojumā Eiropas Komisijai par sugu un biotopu stāvokli Latvijā. Visos meža biotopos ir sarkanā uguns, proti, situācija ir kritiska. Nevar cerēt, ka situācija kļūs labāka, ja neviens nav nopietni domājis par biotopu aizsardzību mežos, izņemot FSC sertificētajos.
Visur citur šie biotopi jau ir nocirsti.
Privātajos mežos vairs nav gandrīz nekā, es pats esmu redzējis tikko nocirstu biotopu vai iestigotu ciršanai.
Var piekrist tam, ka Latvijā privātie meži ir jauni, bet ne jau visi. Reljefa dēļ, piemēram, gravās, arī jaunāks mežs var būt bioloģiski augstvērtīgs. Valsts mežos gan FSC sertifikācijas rezultātā, gan dažādu nevalstisko vides organizāciju spiediena ietekmē vismaz daļa bioloģisko mežu ir nosargāta. Teorētiski atmirusī koksne mežos ir daudz, bet bioloģiskai daudzveidībai izšķirošā ir tieši resnā mirusī koksne, un tās dabas vērtību uzturēšanai ir stipri par maz.
Apmēram 25–30% no visām sugām, kas dzīvo Latvijas mežos, ir atkarīgi tieši no mirušās koksnes – tās ir gan slēptuves, gan barošanās vietas, gan tiek izmantota ligzdu veidošanai. Mirusī koksne ir stūrakmens bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.”
