Mežu dabas parkā Tērvetē: ledāju kušanas ūdeņi kā mākslinieki veidojuši tās seju 0
Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē jau vairākās paaudzēs var smelties aizraujoša piedzīvojuma garšu un priežu sila gaisu, satikt iemīļotus pasaku tēlus un atkāpties no ikdienišķā.
Vairāk nekā 1200 ha platībā var doties garos, atklājumiem bagātos pārgājienos vairāku desmitu kilometru garumā. Tērvete ir īpaša ne tikai ar bagāto vēsturi, spožām personībām un pasaku pasauli, bet tā slavēta arī kā skaistu ainavu vieta, kur vērojamas ne tikai tipiskas Zemgales ainavas. Te galvenie mākslinieki ir laiks un Tērvetes upe.
Lai gan LVM dabas parks Tērvetē atrodas Zemgales līdzenumā, tam nepiemīt līdzenumam raksturīgais līdzenais reljefs. Te ainavas veido Tērvetes upītes ieleja un tās stāvkrasti, Tērvetes trīs pilskalni un gravu plašumi, tikai Tērvetei raksturīgie kāpņu posmi un pakalni, par kuru esamību nojaušam, tikai pastaigu laikā. Tos manām brīžos, kad paliek grūti, ejot pa pastaigu taku augšup, ir tik viena doma – cik vēl ilgs būs kāpums?
Laiks un ģeoloģiskās vēstures notikumi – ledāju kušanas ūdeņi kā mākslinieki ir veidojuši Tērvetes seju – morēnas viļņoto reljefu. Parka teritorijā viļņotais reljefs ir labi izteikts, nogulumus galvenokārt veido dažāda biezuma morēnas smilšmāls.
Tērvetes upe nav no īsākajām. Tā ir 68 km gara Zemgales līdzenuma upe, tā sākas robežgrāvju sistēmā Ukru pagastā pie Lietuvas robežas. Mūsdienās varētu teikt, ka upes “dzīve” ir sadalīta posmos – no upes augštece līdz Ailes strauta ietekai tā regulēta kā 5-10 m plats novadgrāvis, no apdzīvotas vietas Zelmeņi upe nav regulēta un tek pa paugurainu apvidu, bet pie Tērvetes upe tek pa dziļu ieleju mežainā apvidū, tad seko uzpludinājums – LVM Tērvetes ūdenskrātuve.
Un tālāk jau seko atkārtojums – atkal regulēta gultne, tad atkal seko dabīgs upes tecējums utt. līdz pat ietekai Svētes upē. Varētu jau domāt – tāda nieka upe vien ir, bet pavasara palos tai ir savs spēks, tā plūst, appludina, skalo un maina gultni.
Dabas parka teritorijā upe tek pa dziļu ieleju. Tērvetes upes ieleja kopā ar sāngravām rada saposmotu reljefu, ieleju dziļums pārsvarā ir 12-25 m, platums – 0,1-0,5 km. Patiesi cienīgi parametri līdzenuma upei. Vietām stāvos upes krastos izveidojušies atsegumi, lielākais – māla krauja jeb Tērvetes Staburags.
Savu dabas izziņas pārgājienu Tērvetē var noorganizēt patiesi pārsteidzošu un ainavām bagātu. Pie Tērvetes upītes līdz ūdens līmenim pavisam ērti nokāpt var pie Tērvetes pilskalna un Lielmātes tilta, bet pa stāvām trepēm Iršu dārzā un pie Lutauša kases. Šajās takās var novērot Tērvetes upes ieleju, pakalnu reljefu un stāvkrastu augstumu visā krāšņumā.
Bez tam Tērvetes upe meandrē, vietām veidojot šaurākas vai platākas palieņu pļavas, kā arī nelielas vecupes. Tērvetes upes palieņu pļavas ir applūstošas pļavas, kas sezonāli bagātinās ar palu ūdeņu atnestām organiskām un neorganiskām vielām.
Tērvetes upes ieleja ar gravām, strautu pietekām, palieņu pļavām un atsegumiem veido Tērvetes ainavu bagātības – mainīgas, krāšņas, katru sezonu, gadu citādas. Īpaši to var skatīt palieņu pļavās, vērojot vecupes, upes seno gultni, un tad kādu gadu upe maina savu rakstu.
Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē aicina ciešāk ieskatīties Zemgales ainavā, redzēt dabas spēku un mainīgo raksturu.
