– Ja šajās vēlēšanās vērā ņemamu atbalstu būtu guvusi bijušo līderu partija, vai atkal atdzimtu idejas par valsts mežu privatizāciju? 5
– Tādas idejas kā valsts mežu privatizācija, īpašnieku maiņa nevis uzņēmumam, bet mežam, ir noiets posms. Zemes reforma ir beigusies, valsts īpašums ir nostiprināts zemes grāmatā un aizsargāts ar visām civiltiesiskām normām. Nedomāju, ka šādas idejas atkal parādītos. Lai nu kas, bet bijušo premjeru partijas biedri lieliski zina, ka šādu ideju pačukstēšana vien draud ar neatgriezeniskām politiskām sekām.
Latvijas iedzīvotāju aptaujas rāda, ka cilvēki lepojas ar to, ka šis vērtīgais īpašums ir mūsu valstij piederošs, un labprāt izmanto to. Ne visās valstīs var jebkurā vietā valsts mežā brīvi pārvietoties, lasīt ogas, sēnes – Latvijā šo iespēju, pēc SKDS datiem, izmanto 82% iedzīvotāju.
– Ja valsts meži būtu privatizēti, vai valsts būtu saņēmusi šos 830 miljonus eiro, kurus uzņēmums piecpadsmit gados iemaksājis valsts budžetā?
– Tā būtu pavisam cita situācija, jo šajos 830 miljonos eiro lielāko daļu – vairāk nekā 500 miljonus – veido dividendes, maksa par valsts kapitāla izmantošanu. Nebūtu valsts kapitāla, nebūtu arī maksas par tā izmantošanu.
– Šogad 101 vērtīgāko valsts uzņēmumu sarakstā “LVM” no piektās vietas pakāpies uz trešo, jo esat novērtēti gandrīz par pusmiljardu eiro vairāk nekā pērn. Kā tas izskaidrojams?
– Man nav pārsteiguma par tendenci, jo pēdējo gadu laikā, beidzoties globālām likstām ar ekonomiku, esam iegājuši ļoti stabilā attīstības fāzē ar prognozējamām darbībām, apjomiem, gudri vadītām izmaksām. Taču mums nav pieejami ne aprēķini, ne formula, kā šāds vērtējums radies, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju. Tajā pašā laikā “LVM” tirgus vērtība aug un šobrīd ir pārsniegusi mūsu bilances vērtību – 350 miljonus. Eksperti mūs novērtēja par 801 miljonu eiro, kas ir 2,3 reižu vairāk. Tas ir milzīgs kāpums, kas nozīmē, ka pašreizējais pārvaldības modelis īpašniekam ir nodrošinājis ne tikai dividendes, bet arī katru eiro pašu ieguldītajās akcijās ir pareizinājis ar 2 līdz 3. Tas parāda, cik svarīgs ir nopietns, konsekvents, smags ikdienas darbs.
– Vai tas, ka paši lielākie Latvijas kokrūpniecības uzņēmumi kāpina ražošanu un Latvija kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju Eiropas granulu tirgū, iespaido arī “LVM”?
– Tas mūs ietekmē ļoti pozitīvi. Līdzīgi kā jebkurai šā reģiona valstij, arī mums ir problēmas ar tā sauktās mazvērtīgās mazdimensiju koksnes realizāciju. Visā pasaulē ir vērojams kartona iepakojuma pieprasījuma kāpums, kas nozīmē, ka nākotnē joprojām varēsim labi atrast noieta tirgu priedes un egles mazdimensiju koksnei, no kā ražo iesaiņojumu, papīru un kartonu. Taču pieprasījums pēc printējamā baltā papīra krītas, līdz ar to noiets celulozes izejmateriālam – lapu kokiem – nav stabils. Bērza papīrmalkas pārdošana mums un partneriem pēdējos gados sagādā galvassāpes, cenas ir ļoti lēkājušas un pēdējo četru gadu laikā nevienu brīdi nav bijušas labas, kādas tās bija pirms gadiem sešiem septiņiem. Tās brīžiem bijušas pat tik sliktas, ka mūsu partneri ir krāvuši bērza papīrmalku lielās kaudzēs ostās un beigās pat novirzījuši uz enerģētikas sektoru, lai koksne neaizietu zudumā.
