Meža īpašniekiem un izstrādātājiem šogad galvassāpes acīmredzot sagādās kārtējais liegums 19
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Aizvadītais gads pagāja ar lielu nenoteiktību, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka profesionāli tas bija interesants. Kopumā par kovidlaiku žēloties nevaram,” tā šā brīža situāciju nozarē raksturo mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmuma SIA “PATA” vadītājs Uldis Mierkalns.
Viņš atzīst, ka pērn laikā no maija līdz jūlijam uzņēmuma apgrozījums strauji nokrita, mēneša pārdošanas apjomam samazinoties no 20 līdz pat deviņiem miljoniem eiro.
“Tas, protams, ir jūtami, bet vienlaikus esam pieņēmuši 60 jaunus darbiniekus, uzstādījuši jaunas pārstrādes līnijas, kā arī mainījuši savu produktu grozu. Jā, trīs četri mēneši pērn bija negatīvi, tomēr gada otrā puse jau bija daudz labāka, un pamazām darbības apjomi atgriezās. Tā kā “PATA” nozarē ir vienīgais tik liela izmēra vertikāli integrētais uzņēmums, spējām ātri reaģēt uz krasām tirgus svārstībām.
Efektivitāte un resursu pieejamība visos biznesa posmos mums ļāva nodrošināt tirgū konkurētspējīgu piedāvājumu, sākot ar meža īpašniekiem un beidzot ar būvniekiem un mēbeļu ražotājiem dažādās pasaules valstīs,” tā Uldis Mierkalns.
Viņš arī norāda, ka meža nozare kā viens no Latvijas ekonomikas vilcējspēkiem neizbēgami izjūt pasaulē notiekošos procesus. Praktiski visā pasaulē ieviestie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi samazināja ne vien koksnes produkcijas pārdošanu, bet arī cenas un pieprasījumu.
Liela nenoteiktība joprojām valda zāģmateriālu tirgū, tomēr situāciju līdzsvaro augošais produktu eksports uz ASV, Lielbritāniju, Ķīnu, Koreju un Ēģipti. Vairāku šo valstu valdību īstenotie ekonomikas sildīšanas pasākumi būvniecībā rada nozīmīgu pieprasījumu pēc zāģmateriāliem arī Latvijā.
Saistībā ar šā gada izaicinājumiem U. Mierkalns norāda uz joprojām neskaidro situāciju zāģmateriālu tirgū, pieprasījuma kritumu pēc celulozes šķeldas, kā arī cenu svārstībām.
“Šobrīd egles, priedes sīkbaļķiem, zāģbaļķiem, finierklučiem cenas ir vienas no augstākajām, vienlaikus grūti atrast noietu mazvērtīgai koksnei. Piemēram, celulozes šķeldai un papīrmalkai pēdējie 11 mēneši ir bijuši tik slikti kā nekad iepriekš.
Tā kā Covid-19 ietekmē krita pieprasījums pēc digitālā papīra, kura ražošanā izmanto arī koksnes pārstrādes blakusproduktus, bijām spiesti celulozes šķeldu vienkārši izmantot kā kurināmo, lai gan tai ir zema enerģijas ietilpība.
Prognozēju, ka uz rudeni situācija varētu uzlaboties – pieprasījums pēc digitālā papīra varētu augt. Ceram arī, ka nākamā ziema būs tikpat auksta kā šī. Nozari tas ietekmētu pozitīvi,” tā U. Mierkalns*.
Šodien no naftas, rīt – no koka
Arī AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis atzīst, ka pandēmijas dēļ situācija pasaules tirgos vērtējama kā sarežģīta un stabilizācija lielā mērā būšot atkarīga no katras valsts iespējām ātrāk nodrošināt vakcinācijas iespējas.
“Vienlaikus “Latvijas Finieris” augstas pievienotās vērtības bērza saplākšņa produktus piegādā vairāk nekā 30 industriālajām nozarēm 70 valstīs. Šī tirgus diversifikācija ir pamats mūsu ražošanas un eksporta stabilitātei ilgtermiņā un dod iespēju mazināt dažādo reģionu un nozaru pieprasījuma īstermiņa svārstības,” tā U. Biķis.
Viņš arī norāda, ka daļa uzņēmuma eksportētās produkcijas nonāk Eiropas ekonomiskās zonas valstīs, kur politiskajā un ekonomiskajā darbakārtībā turpmākos gadus prioritāru nozīmi ieņems Eiropas Zaļajā kursā ietvertie bioekonomikas un aprites ekonomikas principi.
Galvenie mērķi – pakāpeniska atteikšanās no fosilo resursu izmantošanas un virzība uz CO2 neitrāliem procesiem. Koksnes produktiem, tai skaitā bērza saplāksnim, šo mērķu sasniegšanā ir būtiskas priekšrocības, kas nākotnē, nenoliedzami, palielinās pieprasījumu.
Turklāt ne tikai ierastajās nozarēs, kur koksne plaši izmantota jau līdz šim, bet arī pilnīgi jaunās jomās, kur naftas bāzes materiālus aizstās koksnes ķīmiskās pārstrādes tehnoloģiju attīstība.
“Viss, ko mēs šodien ražojam no naftas, rīt var tikt ražots no koka, tāpēc nākotne balstās šo iespēju apzināšanā un aizvien ciešākā starpnozaru mijiedarbībā. Ne tikai meža nozari, bet visai Latvijas tautsaimniecībai tas noteikti dos iespēju vēl labāk izmantot meža ekonomisko potenciālu visā pievienotās vērtības ķēdē,” norāda U. Biķis.
Lai palielinātu pievienoto vērtību katram apstrādātās koksnes kubikmetram, “Latvijas Finieris” turpinās attīstīt saplākšņa lietojuma iespējas.
“Viens no mūsu būtiskākajiem sasniegumiem ir sadarbībā ar Somijas koncernu “Stora Enso” izstrādātā lignīna bāzes līme, kas ievērojami samazina saplākšņa produktu atstāto oglekļa pēdu un no izmantoto resursu viedokļa padara tos vēl zaļākus. Mūsdienās tā ir ļoti spēcīga konkurētspējas priekšrocība.
Vienlaikus aktīvi meklējam sadarbības iespējas ar citām nozarēm, lai veidotu zinātņu ietilpīgus jaunus produktus no tiem bērza koksnes resursiem, kas saplākšņa ražošanā veidojas kā blakusprodukti – miza, skaidas, šķeldas. Šai ziņā viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir mūsu un Koksnes ķīmijas institūta zinātnieku kopīgi izveidotā industriālā līmeņa betulīna ekstrakcijas laboratorija no bērza mizas,” norāda “Latvijas Finiera” vadītājs.
Vairāk darbaspēka
Viens no retajiem pandēmijas pozitīvajiem pienesumiem ir tas, ka sērga pārlikusi akcentus darbaspēka problēmā, “Latvijas Biznesam” atzīst uzņēmumā AS “Latvijas valsts meži”.
Pērn, atšķirībā no citām sezonām, stādīšanas un kopšanas darbiem nebija grūtību piesaistīt strādājošos, jo šī bija iespēja nopelnīt iztiku tiem, kuri pandēmijas dēļ palika bez darba.
Līdz ar to ierobežojumi valstī neradīja negatīvu ietekmi uz mežu atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas gaitu, gluži pretēji – bija vērojama papildu darbaspēka pieejamība. Jaunajos apstākļos mežs kļuva par ne vien drošāko vietu atpūtai, bet arī pateicīgāko vidi darbam.
Uzņēmumā informē, ka viena no šā gada prioritātēm būs meža atjaunošana un kopšana, jo kā vieni, tā otri darbi plānoti lielākos apjomos nekā pērn. Šogad iecerēts kopt jaunaudzes 33 200 ha, savukārt meža atjaunošana plānota 17 400 ha platībā.
Tāpat “LVM” turpinās būtiski palielināt mašinizētās meža stādīšanas apjomu, kas ļaus darbus veikt efektīvāk, īpaši tādās vietās, kur meža atjaunošana ar tradicionālām metodēm pakļauta augstākiem riskiem,” norāda uzņēmuma mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde.
Lai iestādītu plānoto apjomu, “LVM” vajadzīgi ap 350 stādītāju, savukārt, vienu hektāru apstādot ar mašīnu, nepieciešams trīsreiz mazāk cilvēku, un darbs veicas divreiz ātrāk. 2021. gadā, strādājot ar astoņām mašīnām, plānots iestādīt vairāk nekā 1000 hektāru meža.
Pēc gadiem pieciem ar mašīnām “LVM” apstādīšot 2500 hektāru. 2021. gadā “LVM” turpinās palielināt mašinizētās meža stādīšanas apjomu – mašinizēti plānots apstādīt 1,12 tūkstošus hektāru, kas ir par 842 hektāriem vairāk, nekā paveikts 2020. gadā.
Šā mērķa īstenošanai papildus divām pērn izmantotajām stādāmajām mašīnām tiks piesaistītas vēl vismaz sešas tehnikas vienības, līdz ar to darbus veiks jau kopā astoņas stādāmās mašīnas.
Galvassāpes – putnu liegums
Tikmēr meža īpašniekiem un izstrādātājiem šogad galvassāpes acīmredzot sagādās kārtējais liegums.
Šoreiz runa par Latvijas Ornitologu biedrības iniciatīvu noteikt mežizstrādes aizliegumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, lai gan patlaban liegums attiecas tikai uz jaunaudžu kopšanu.
Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMĪB) uzskata, ka priekšlikums ir apspriežams, tomēr tas jādara, vērtējot, kādi būtu sabiedrības ieguvumi un zaudējumi.
Normatīvi jau paredz stingri regulētu mežsaimniecību, ietverot tādus elementus kā ekoloģisko koku atstāšana, lielo ligzdu aizsardzība aizsargājamās teritorijās, mikroliegumi, buferzonas – visur putnu ligzdošanas laikā jau ir aizliegta saimnieciskā darbība.
“Pavasarī mežizstrāde notiek tikai 0,7% no kopējās platības, kas nozīmē, ka 99,3% meža mežizstrāde netraucē dzīvo dabu. Otrā svaru kausā jāliek zaudējumi, ko lēmums nestu līdzi. Meža tehnika – harvesteri un pievedējtraktori – parasti ir banku līzinga objekts.
Nepārdomāta ierobežojumu ieviešana nozīmētu zaudētas darba vietas, uzņēmumu likvidēšanu, darbaspēka emigrāciju – jārēķina, cik sabiedrība gatava samaksāt, lai netraucētu mazītiņu daļu putnu pavasarī.
Jau tagad valsts nespēj praktiski neko kompensēt, jo nav naudas budžetā. Ieviest plašus liegumus, kas vēl vairāk sitīs pa valsts un iedzīvotāju kabatām laikā, kad būs jādomā, kā atdot Covid-19 krīzes laika parādus, būtu aplams lēmums.
Jāmācās no citām valstīm, kur ievieš brīvprātīgas dabas aizsardzības shēmas, slēdz terminētus līgumus ar īpašniekiem par konkrētas dabas vērtības saglabāšanu.
Lielos īpašniekus, uzņēmumus izglīto, un viņi veic plānošanu, lai pēc iespējas mazāk traucētu kaut ko, kas būtu patiešām sargājams konkrētās vietās,” norāda biedrības pārstāve Aiga Grasmane.
Patlaban iniciatīva nonākusi izskatīšanā Saeimas Tautsaimniecības komisijā, par tālāko lietu virzību informēsim turpmākajos rakstos.
