“Un kas vēl ir interesanti – jo lielāki dzērāji stāda, jo labāk aug koki,” to atzīst “PK Mežs” īpašnieki 10
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
SIA “PK Mežs” piederošie meži lielākoties atrodas simts kilometru rādiusā ap Bausku. Šis ir viens no lielākajiem un labāko reputāciju ieguvušajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Zemgalē, kas sniedz pakalpojumus arī mehanizētā meža stādīšanā. Par tālredzīgu saimniekošanu firma saņēmusi meža nozares gada balvu – “Zelta čiekuru”.
Viss sākās deviņdesmitajos, kad divi puiši mežsaimnieki nolēma izmēģināt veiksmi biznesā. Šodien, lai uzsāktu tādu lietu, vajadzētu ļoti nopietnu kapitālu, bet toreiz Edgaram Keičam un Jurim Punkam katram bija pa 500 latiem. Edgars atceras: “Pirmo cirsmu nopirkām izsolē mežniecībā. Spēka bija daudz, zāģējām paši. Baļķus vilkām ārā ar čokeriem, tad sacēlām tos bričkā un vedām ārā. Vēlāk jau piesaistījām strādniekus.
Firmu nodibinājām 2001. gadā un nosaukumā ielikām mana un kompanjona uzvārda pirmos burtus. Ar Juri Punku esam pazīstami kopš studiju laikiem Meža fakultātē. Bijām kursabiedri.”
SIA “PK Mežs” pagājušajā gadā nozāģējis 40 000 m3 meža 140 hektāros. Savos mežos uzņēmums ar stādīšanu atjauno kādas divas trešdaļas cirsmu. Ja īpašums atrodas kaut kur patālu no Bauskas un ir plānots stādiņus pret grauzējiem nesmērēt ar repelentiem, tad cirsma tiek atstāta, lai mežs sasējas pats.
Edgars: “Ap Bausku, kur varam izskraidīt, stādām un smērējam ar dzīvniekus atbaidošām vielām. Ja jābrauc tālu, tad nevaram to paspēt. Pērn apstādījām arī kādus 20 ha neizmantoto pļavu. Mežu mēs pārdodam ļoti reti. Mainām gan, lai īpašumu konsolidētu un to būtu vienkāršāk apsaimniekot – veikt meliorāciju un labot ceļu. Tas atmaksājas tikai tad, ja vienkopus ir vismaz 100 ha.”
Pagājušajā gadā firma iegādājusies arī ekskavatoru. Sākumā tas bijis domāts meliorācijai, bet nopirkta papildu iekārta – stādāmā galva. Edgars: “Tā gan maksā ellīgi dārgi, bet šogad nopirkām vēl otru ekskavatoru un vēl vienu stādāmo galvu. Nu ir tā, ka abi ekskavatori sniedz meža stādīšanas pakalpojumus – pavasarī un rudenī ekskavatori stāda mežu, bet ziemā un vasarā rok meliorācijas grāvjus.”
SIA “PK Mežs” īpašumā ir divi harvesteri, divi forvarderi, divi koku vedēji. Uzņēmums sniedz pakalpojumus gan meža zāģēšanā, gan atjaunošanā, gan kopšanā.
Runājot par cenu kāpumu kokmateriāliem, privātajam meža īpašniekam tas ir izdevīgi, jo dod kādus 20 procentus lielāku peļņu, bet mežizstrādātājam viss, sākot ar riepām un beidzot ar degvielu, arī ir palicis dārgāks. Tāpēc kokmateriālu sadārdzināšanās šo cenu kāpumu kompensē, bet lielāku pelņu nerada.
Visi vēlas nostiprināties laukos
Tā kā cilvēku, kas laukos varētu darīt fizisku darbu, paliek aizvien mazāk, Edgars Keičs ir pārliecināts, ka mehanizētā meža stādīšana ies plašumā.
Ar traktoru, ja apstākļi labi, dienā var apstādīt pusotru hektāru, un kociņi ieaugoties labi. Taču jaunaudžu agrīnā kopšana mehanizēti, pēc mežsaimnieka domām, būs problemātiska.
“Divmetrīgās audzēs, kamēr kokiem smalki stumbri, to varēs darīt tikai ar trimmeri. Kad visi kociņi sakrīt vienā jūklī, mazā traktoriņa ar zāģripu operators nevarēs saprast, ko atstāt un ko neatstāt. Kad stumbri jau būs sasnieguši rokas resnumu, tad gan audzes kopšanu varēs mehanizēt,” saka Keičs.
Cirsmas savos īpašumos “PK Mežs” pagaidām atjauno, stādot ar rokām. Pamatā stāda bērzu un lapegli. Keičs nenoliedz, ka daļai cilvēku, kas to dara, piemīt atkarība no alkohola.
Viņš saka tā: “Kādi tik tie kadri nav… Taču man patīk vecie lauku cilvēki, tie iemetēji. Viņi var nedēļu dzert, bet pēc tam mēnesi kārtīgi strādāt. Duka viņiem ir. Un kas vēl ir interesanti – jo lielāki dzērāji stāda, jo labāk aug koki. Ja stāda inteliģenti cilvēki, daudzi stādiņi tā arī neieaug. Ja ielaid tos riktīgos lauciniekus, kaut arī dzērājus, viss aug griezdamies, neviens stāds ārā nekrīt. Tas ir neticami, bet tā nu tas ir.”
Nu jau saimniekam dzīves pieredze ir tāda, ka to, vai cilvēkam piemīt šāda atkarība, Edgars saprot jau tad, kad cilvēks atnācis pieteikties darbā: “Tiem, kuri jau gadiem dzer, gaita ir mazliet stīva un runa lēna. Diemžēl arī daļa jauniešu jau ir atkarīgi. Nupat vienam puisim zāģētavā piedāvāju iemācīties strādāt pie ēveles un pelnīt vairāk, nekā pārnēsājot dēļus. Bet šis saka – nē, nevajag, tāpat ir labi.”
Uzņēmumam Bauskā pieder neliela zāģētava, kurā tiek investēts jaunās iekārtās. Tur tiek gatavoti un austriešiem pārdoti parketa dēlīši no bērza. Viņi tos aplīmē ar ozolu, un sanāk augstvērtīgs parkets.
Edgars Keičs secina, ka tad, ja nopērk meža īpašumu un nozāģē, atpakaļ dabū tikai daļu no ieguldītā. Taču, lai funkcionētu, uzņēmumam vēl kaut kur jānopelna nauda.
Uzņēmējs atklāj, ka bez meža biznesa firma nodarbojas arī ar zemes īpašumiem: “Mēs ar Juri esam mežsaimnieki, bet dzīve mūs ir iemetusi lauciņā, kur nodarbojas ar kokapstrādi un nekustamiem īpašumiem. Tas bizness prasa lielus ieguldījumus, taču ir ilglaicīgs, tāpat kā mežsaimniecība.
Zemi mēs pirkām, ne jau maksājot par kvadrātmetriem, bet par hektāriem. Ja jāievelk elektrība, gāze, jāuzbūvē ceļš – tas prasa simtus tūkstošus. Tas arī veido apbūves gabala cenu.
Pagājušajā gadā pārdevām visus gabalus, pieprasījums bija milzīgs. Visi vēlējās nostiprināties laukos.”
